De Facto

Lielajiem ražotājiem gatavo atlaidi elektrībai

De Facto

«Pasažieru vilciens» mēģina nopelnīt uz invalīdu rēķina

Grib stiprināt politiķu un baznīcas kontroli pār medijiem

Sabiedrisko mediju kontroli vēlas nodot politiķiem un baznīcai

Politisko partiju un baznīcas tieši kontrolē nokļūs sabiedriskie mediji, kā arī plānots samazināt to budžetus - šādi grozījumi slepenībā tiek virzīti uz Saeimu un jau atraduši dzirdīgas ausis politiķu vidū. Grozījumi piedāvā arī liegt sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu un ik gadu obligātā kārtā novirzīt vismaz 15% no sabiedriskā pasūtījuma komercmedijiem. Pašlaik likums paredz to tikai kā iespēju, taču sagaidāmie priekšlikumi uzliek par pienākumu. 

Par grozījumu būtību ir izbrīnīts gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants, gan Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) priekšsēdētāja Anda Rožukalne. Viens no priekšlikumiem ir atņemt NEPLP sabiedrisko mediju uzraudzības funkcijas un tiem izveidot jauno “sabiedrības uzraudzības padomi”.

Tajā savi oficiālie pārstāvji būtu katrai no piecām lielākajām Saeimas frakcijām, valsts prezidentam, pašvaldību savienībai, Zinātņu akadēmijai, tiesībsargam. Pa vienam pārstāvim būtu arī katoļu, luterāņu un pareizticīgo konfesijām.

Paredzēts sabiedriskajiem medijiem aizliegt pārdot reklāmu un daļu no finansējuma novirzīt komerciālajiem medijiem, bet uzraudzības funkciju nodot jaunai padomei, ko veidos Saeimas frakciju un kristīgo konfesiju pārstāvji. Šādus grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā izstrādāja Latvijas Raidorganizāciju asociācija – tā apvieno komerciālās televīzijas un radiostacijas.

Grozījumus apsprieda neformālā darba grupa. "Tur bija Eva Lūse, kas ir konsultatīvās padome priekšsēdētāja vietniece, tur bija NEPLP," stāsta Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka.

Formāli grozījumi uz Saeimu nav sūtīti, taču Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja no Nacionālās apvienības (NA) tos ir pieņēmusi neoficiāli un pēc divām nedēļām plāno prezentēt pārējiem komisijas locekļiem un piedāvāt virzīt ideju kā komisijas grozījumus. "Tas ir kā pamats, lai sāktu diskusiju. Kas būs gala rezultātā, to grūti paredzēt. Ja mūsu NEPLP būtu aktīva, tad mēs saņemtu arī no padomes priekšlikumus. Tas būtu ideālais variants," sacīja Saeimas cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA).

NEPL nolēma savu, alternatīvo variantu nemaz nevirzīt. "Mēs nepaspējām, mēs nezinājām, ka tiek izstrādāti šie grozījumi un mēs nepaspējām izstrādāt vēl savus," atbildēja NEPLP locekle Aija Cālīte-Duļevska uz jautājumu, kāpēc padome nav virzījusi savu savu paralēlo variantu.

"Skriet ar ratiem pa priekšu zirgam mēs neredzam nekādu pamatu. Duļevska mums teica, tas ir jau pieņemts, ka būs, komisija skatīs, ka tas būs, visticamāk, tā ir tikai viņas saruna ar Laizānes kundzi," skaidro NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

"Šeit mēs atkal esam atkrituši atpakaļ politiskās ietekmes sfērā, kas visu laiku ir apdraudējusi sabiedriskos medijus Latvijā," uzskata LŽA asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.

"Tiek likvidēta sabiedriskā konsultatīvā padome, kas bija izveidota. Jā, varbūt tā nav ideāla šobrīd, bet bija izveidota tieši, lai sabiedrība varētu vairāk iesaistīties un pārstāvēt dažādu grupu intereses. Un vēl interesanti, ka katoliskajā Lietuvā ir tikai viens baznīcas pārstāvis no bīskapa padomes un pārējie ir - kā tas ir Eiropas Savienības labākajos medijos - no kultūras, izglītības un mediju jomas organizācijām," situāciju kaimiņvalstī vērtē Rožukalne.

"Ir jābūt maksimāli plašai sabiedrības pārstāvniecībai. Ja mēs to varam panākt maksimāli plašu, tad esam sasnieguši mērķi.

Un politiskās partijas ir apvienības, kuras pārstāv lielu sabiedrības daļu, tāpat kā konfesijas. Šāds ir viens no variantiem, kā sabiedrība tiek pārstāvēta," stāsta Inese Laizāne.

Grozījumi piedāvā arī liegt sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu un ik gadu obligātā kārtā novirzīt vismaz 15 procentus no sabiedriskā pasūtījuma komercmedijiem. Pašlaik likums paredz to tikai ka iespēju, taču priekšlikumi to uzliek par pienākumu.

Lielākais spēlētais komerctelevīziju tirgū ir koncerns "MTG". “De facto” ir zināms, ka pie priekšlikumiem ir strādājusi advokāte, kas vairākos gadījumos pārstāvja MTG intereses.

"Raidorganizāciju asociācijā ir daudz biedri, visiem ir savas idejas," sacīja Raidorganizāciju apvienības priekšsēdētāja Gunta Līdaka un vienlaikus noliedza, ka "MTG" ir galvenais pretendents uz 15% finansējumu: "Nē, vēl ir PBK, vēl ir mazie..."

Pēdējais vārds būs Saeimas deputātiem, bet, lai tiktu līdz Saeimai, priekšlikumi būs jāapstiprina Saeimas komisijai. Līdz brīdim, kad “De facto” vērsās pie vairākiem Cilvēktiesību komisijas locekļiem ar šo jautājumu, viņi ar šādu priekšlikumu tekstu nebija iepazīstināti. Vairāki aptaujātie par to saturu izsakās skeptiski.

"Es uzskatu, ka tādā veidā, atbalstot šos grozījumus, mēs spersim vienu soli atpakaļ no tā, kas ir pašlaik. Jo pašlaik NEPLP ir neatkarīga institūcija, vismaz formāli, bet tas jau ir labi, jūs saprotiet. Jo parasti mums ir tā – mums vai nu likumi ir neatbilstoši un prakse neatbilstoša, vai likumi ir labi un prakse neatbilstoša. Ticiet man, praksi uzlabot un pilnveidot ir daudz vieglāk nekā pilnveidot likumus, tas prasa ārkārtīgi ilgu laiku, pūles utt. Šajā gadījumā es redzu, ka te atkal ir vēlme politizēt mediju uzraudzību. Ceļš ir izteikti konservatīvs, es redzu pēc sastāva," sacīja Saeimas cilvēktiesību komisijas locekle (“Saskaņa”) Regīna Ločmele-Luņova.

"Ja skatāmies šīs uzraudzības padomes sastāvu, tad te noteikti ir vieta diskusijām, jo, piemēram, mums ir ļoti aktīva un dzīva pilsoniskā sabiedrība un aprobežot mūsu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību tikai ar visu konfesiju pārstāvjiem, manuprāt, nebūtu pareizi, jo šinī gadījumā mēs plašu pārstāvniecību nenodrošinātu," uzskata Saeimas Cilvēktiesību komisijas locekle  Lolita Čigāne (“Vienotība”).

"Pirmo reizi redzu kaut ko tādu. Es jums varu pateikt, neiedziļinoties būtībā, bet vispār, runājot par šī jautājuma sensitivitāti, domāju, ka tie ir gana kardināli priekšlikumi, kurus es pašreiz redzu, lai par tiem lemtu pārsteidzīgi," pavēstīja Saeimas cilvēktiesību komisijas loceklis Augusts Brigmanis (ZZS).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti