Daudzviet Eiropā sabiedriskie mediji šobrīd piedzīvo pārmaiņas. Daudzus sasniegusi ziņa, ka viens no redzamākajiem spēlētājiem – britu raidsabiedrība BBC - gatavojas piedzīvot pamatīgus budžeta samazinājumus. Mazāk naudas sabiedriskajiem medijiem paliek arī citās Eiropas valstīs. Tas bieži vien tiek traktēts kā politisks un pat ideoloģisks uzbrukums.
- Beļģijā protestē pret budžeta cirpšanu
- Vācijā jūtams komercmediju spiediens
- Abonentmaksa - noiets etaps vai glābiņš?
- Radio izvēršas internetā, arī sociālajos tīklos
- Norvēģijā FM apraides vietā - digitāla
- ASV modē radio klausīšanās pēc pieprasījuma
Tomēr Rietumvalstu raidorganizāciju budžeti tik un tā ir krietni lielāki nekā Austrumu un Centrāleiropas valstīs. Pamatīgas izmaiņas ienes arī internets. Tas ietekmē gan klausīšanās paradumus, gan darba ikdienu, gan arī tehnoloģiskos risinājumus. Tā, piemēram, Norvēģija 2017. gadā gatavojas kļūt par pirmo valsti, kas atteiksies no radio apraides FM viļņos.
Beļģijā sabiedriskajiem medijiem mazāk naudas
Aizvadītā gada laikā cilvēku tūkstoši vairākkārt ir izgājuši Briseles ielās arodbiedrību organizētajos protestos. Viņi skaļi iebilda pret jaunās valdības plāniem samazināt budžeta finansējumu vairākām nozarēm. Protestētāju starpā bija arī sabiedrisko mediju darbinieki. Beļģijā tās ir divas lielas organizācijas – viena raida nīderlandiešu, bet otra - franču valodā.
Daļa no demonstrantiem uzskatīja, ka valdības piedāvātie budžeta samazinājumi ir bijuši ideoloģiski motivēti ar mērķi vājināt sabiedriskos medijus un līdz ar to dot priekšroku komercstacijām. Valdība to, protams, noliedza, sakot, ka valsts budžeta griešana notiek visās nozarēs.
Tomēr mediju budžets tika samazināts par lielāku summu nekā pārējām iestādēm. To maijā atzina arī jaunais Flāmu radio un televīzijas vadītājs Leo Hellemanss.
"Mēs vairs neturpināsim nemitīgi apgalvot, ka šāds samazinājums ir negodīgs, ka mūsu budžets tiek griezts par 10%, kamēr citiem tikai par 3% vai 5%. Mēs to pieņemsim. Bet tā vietā mēs gribam, lai mūsu budžets tiktu pasargāts no turpmākiem samazinājumiem," teica Hellemanss.
Vācijā jūtams komercmediju spiediens
Ar budžeta samazināšanu ir saskārusies arī Vācijas sabiedrisko mediju sistēma, atzīst Hesenes reģiona sabiedriskā radio žurnālists Briselē Toms Veingartners. Viņš ir arī Starptautiskās preses asociācijas prezidents.
"Vācijas sabiedrisko mediju sistēma tiek ļoti labi finansēta. Tādēļ no komercmedijiem ir jūtams spiediens, lai šo finansējumu samazinātu. Bet tik un tā Vācijas sabiedrisko raidstaciju budžets, manuprāt, sasniedz astoņus miljardus eiro gadā. Šī nauda ļauj labi strādāt," atzina Veingartners.
Astoņi miljardi eiro sabiedriskajam radio un televīzijai. Šī summa ir līdzvērtīga visam Latvijas valsts budžetam, izglītību, veselību un pensijas ieskaitot.
Tādēļ Veingartners ir viens no tiem, kuri uzskata, ka Vācijas sabiedrisko mediju budžetu būtu iespējams samazināt vēl. Un tas par spīti tam, ka sabiedriskās raidstacijas dažos Vācijas reģionos ir spiestas mazināt darbinieku skaitu.
"Tādos reģionos kā Ziemeļreina-Vestfālene ir daudz cilvēku, kuri nemaksā abonēšanas maksu. Viņi neuzskata to par vajadzīgu. Bet tas drīzāk ir sociāls jautājums. Līdz ar to, jā, Vācijā ir reģioni, kuriem nav pietiekami daudz naudas, lai finansētu esošo struktūru. Bet tik un tā sistēmā kopumā daudz kur var veikt nopietnu optimizāciju," uzskata Veingartners.
Abonentmaksa - noiets etaps vai glābiņš?
Vācijas sabiedriskie mediji tiek finansēti no abonentmaksas. Par to gadiem tiek runāts arī Latvijā. Tomēr atsevišķās valstīs notiek pretējais – pāreja uz tiešu finansējumu no valsts budžeta, kā tas ir arī pie mums. Viena no tādām valstīm ir Somija, kur tika secināts, ka cilvēki tik un tā pietiekami nemaksā abonēšanas maksu.
Tas notiek salīdzinoši turīgās Eiropas valstīs. Bet kā ir Austrumeiropā?
Rumānijas Starptautiskā radio direktors Eižens Kožačariu saka, ka valsts piešķirtais finansējums ar katru gadu sarūk. Tomēr situāciju palīdz glābt abonentmaksa, kas veido aptuveni pusi no radio ieņēmumiem. Tādēļ Rumānijas Radio pašreiz atrodas diezgan labā finanšu situācijā. Tomēr televīzijas parādi sasniedzot līdz pat 40 miljoniem eiro.
"Situācija televīzijā pašreiz ir ļoti sarežģīta. Un politiķi tā arī līdz šim nav spējuši atrast ilgtermiņa risinājumu, lai varētu sabalansēt televīzijas ieņēmumus un izdevumus. Tādēļ televīzijas finanšu situācija pašreiz ir ļoti slikta, bet radio stāvoklis šobrīd ir labs," stāsta Kožačariu.
Jāsaka, ka Rumānijas Radio kopumā ir 16 dažādi kanāli un tas nodarbina aptuveni 2300 cilvēku.
Salīdzinājumam - Latvijas Radio darbinieku skaits ir ap 300. Pēdējos gados to ir kļuvis nedaudz vairāk, jo lielāks uzsvars tagad tiek likts uz internetu.
Radio izvērš darbību internetā, tostarp sociālajos tīklos
Līdzīgi rīkojas arī daudzas citas radiostacijas. Bet ar mainīgiem panākumiem, atzīst Starptautiskās preses asociācijas vadītājs Veingartners.
"Es veidoju materiālus Berlīnes un Frankfurtes radiostacijai. Un, protams, arī mēs esam sākuši darboties sociālajos tīklos, piedāvājot tur dažādu saturu. Bet man jāsaka, ka nebūt ne vienmēr tam ir bijuši labi panākumi. Dažreiz tas ir izdevies. Bet citos gadījumos ir iztērēts daudz naudas interneta projektiem, kas tā arī nav sevi attaisnojuši," teica Veingartners.
Savukārt Rumānijas Radio interneta mājaslapa attīstās visai gausi, atzīst šīs stacijas pārstāvis Kožočariu.
"Mēs esam sākuši virzīties straujāk, bet vēl ir ļoti daudz darāmā. Mēs esam kļuvuši aktīvāki internetā un sākām ražot saturu tikai mājaslapai, pievienojot arī audio ierakstus, video un fotogrāfijas. Bet šī sistēma vēl nedarbojas pilnvērtīgi," sacīja Kožačariu.
Internets maina arī radiožurnālistu darba ikdienu. Tagad jaunākā informācija mēdz nokļūt vispirms mājaslapā un tikai pēc tam ēterā. Šīs ir pārmaiņas, ar kurām jau vairākus gadus sastopas visa Eiropa.
Norvēģijā no FM apraides pāriet uz digitālu
Tomēr mājaslapa internetā būtībā jau ir ikdiena. Tagad jautājums ir, cik lielā mērā cilvēki turpinās klausīties radio caur saviem uztvērējiem FM viļņos un cik daudz tas notiks internetā.
Nesen Norvēģija daudzus pārsteidza ar lēmumu no 2017. gada pilnībā atteikties no apraides FM viļņos, pārejot uz digitālo signālu.
"Tas ir sākums, bet norvēģi ir tālu priekšā. Viņi visu izdarīja pareizi," lēš Eiropas Raidorganizāciju apvienības radio un mūzikas nozares vadītājs Kristiāns Vogs.
"Kas ir pats interesantākais – līdz ar jaunu, pilnībā digitālu kanālu izveidi cilvēki vairāk sākuši klausīties radio. Lai gan kopumā Eiropā radio vidējais klausīšanās ilgums ik gadu samazinās par apmēram 2%, Norvēģijā un arī Dānijā šī tendence ir pretēja. Radio kļūst pievilcīgāks, jo tas piedāvā vairāk satura," teica Vogs.
Citur Eiropā pārēja uz digitālo apraidi vēl ir tikai diskusiju līmenī. Rumānijā par to tiek runāts atsevišķu pilotprojektu līmenī lielajās pilsētās. Arī Vācijas mediji pašreiz negrasās atteikties no iecienītiem FM viļņiem, apstiprina Hesenes radio žurnālists Veingartners. Drīzāk pretēji, sabiedriskie mediji visiem spēkiem tos vēlas paturēt. Tomēr Vogs no Eiropas Raidorganizāciju apvienības ir nelokāms.
"Nav jau alternatīvu – visa Eiropa pāries uz digitālo radio nākamo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā," uzskata Vogs.
Caur FM viļņiem vai digitāli signāls tik un tā nonāks radiouztvērējos, un cilvēki radio varēs klausīties tiešraidē kā līdz šim.
ASV modē radio klausīšanās pēc pieprasījuma
Tomēr šīs nav vienīgās pārmaiņas sabiedriskajos medijos, ko ienes tehnoloģijas. Mēdz teikt, ka, lai saprastu, kas tuvākajos gados notiks ar radio nozares attīstību Eiropā, ir jāpaskatās pāri okeānam uz Ameriku.
Sazinoties ar divu Ziemeļkalifornijas sabiedrisko radiostaciju pārstāvjiem, lai saprastu kādas vēsmas šobrīd valda tur, viņu atbildes bija vienbalsīgas.
"Būtiskākās pārmaiņas, kas pašreiz notiek, ir pāreja no radio klausīšanās tiešā laikā uz klausīšanos pēc pieprasījuma, proti, tad, kad cilvēki to vēlas. Un tas ārkārtīgi maina visu situāciju," teica Hollija Kernana, kura vada Ziņu dienestu sabiedriskajā radio un televīzijas stacijā KQED.
"Es strādāju Sanfrancisko, pašā Silīcija ielejas sirdī, kur jaunākās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Tādēļ pie mums šīs pārmaiņas notiek ātrāk nekā citur Amerikā. Bet viennozīmīgi cilvēki tagad klausās radio savos mobilajos telefonos. Reizēm tas notiek tiešā laikā, bet pārsvarā ar laika nobīdi," piebilda Kernana.
Arī viņas kolēģis Bens Trefnijs, kurš ir Ziņu dienesta priekšnieks Sanfrancisko radiostacijā KALW, saka tieši to pašu. Lai gan par atteikšanos no FM viļņiem vēl ir pāragri runāt, daudzi cilvēki jau tagad pieslēdz savus viedtālruņus pie automašīnas skaļruņiem un klausās iepriekš tajos automātiski lejupielādētos raidījumus.
"Statistika rāda, ka ASV sabiedrisko radio pārsvarā klausās baltādaini, labi izglītoti pusmūža vai vecāka gadagājuma cilvēki. Tā ir ļoti laba auditorija, bet tā nebūt nav visa sabiedrība.
Tādēļ es domāju, ka līdz ar pāreju uz klausīšanos pēc pieprasījuma pastāv arī potenciāls sasniegt plašāku sabiedrību, kas tagad var klausīties raidījumus savā telefonā," teica Trefnijs.
Viņš salīdzina to ar pārēju uz digitālo televīziju, kad pēkšņi vairs nav nozīmes, kad raidījums vai filma tiek pārraidīti, jo tos var noskatīties vēlāk. Tomēr viens no būtiskiem jautājumiem, ko paceļ šāda klausīšanās paradumu maiņa: kas notiks ar ziņām - vai cilvēki arī tās gribēs dzirdēt vēlāk?
