Sabiedriskās apspriešanas valstij un pašvaldībām jāorganizē tā, lai, plānojot teritoriālās izmaiņas, ņemtu vērā sabiedrības ieteikumus. Diemžēl prakse rāda, ka sabiedriskās diskusijas tiek organizētas vien formāli un pirms vairākiem gadiem izvēlētais veids, kā sasniegt potenciālo mērķauditoriju, nav īpaši veiksmīgs.
- Jūrmalnieki: Biznesa intereses parasti prevalē pāri visam
- Sabiedrības līdzdalība nav kļuvusi par mērķi
- Par iecerēm iedzīvotāji mēdz uzzināt jau pēc lēmuma pieņemšanas
- Sabiedrisko apspriežu lietderība jāvērtē individuāli
- Jēgpilnākas sabiedriskās apspriešanas nebūs, līdz to neprasīs paši cilvēki
Jūrmalnieki: Biznesa intereses parasti prevalē pāri visam
Laba pārvalde sevī ietver sabiedrības līdzdalību. Jau sešus gadus valstij un pašvaldībai ir obligāts pienākums iesaistīt sabiedrību nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Ir vairākas iespējas, kā uzrunāt līdzcilvēkus, populārākās no tām ir sabiedriskās apspriešanas. Apspriežu mērķis ir iedzīvotāju interešu apzināšana un ieteikumu uzklausīšana. Šāda kārtība un informācijas izplatīšana pašvaldību mājaslapās praksē darbojas jau sešus gadus.
Diemžēl prakse rāda, ka auditorijas sasniegšana caur internetu nav veiksmīgākā līdzcilvēku iesaistes forma.
Jūrmala ir viena no tām Latvijas pilsētām, kas nemitīgi attīstās, un pašvaldība atkal iecerējusi mainīt pilsētas teritoriālo plānojumu. Pilsētā strauji attīstās būvniecība un ārzemnieki īpašumus pērk atlīdzībā pret uzturēšanās atļaujām. Lai gan būvniecība ekonomisku apsvērumu dēļ ir nepieciešama, tās dēļ nereti jāizcērt vai jānozāģē Jūrmalas priedes. Uzskatot, ka vietējiem iedzīvotājiem nav iespējas noteikt, kāda būs pilsētas attīstība, izveidota nevalstiskā organizācija "Jūrmalas aizsardzības biedrība".
Ar tās vadītāju Gunti Grūbu Latvijas Radio satiekas Jūrmalā, Kuldīgas ielā, kur krustojumā ar Muižas ielu uzcelta četrstāvu daudzdzīvokļu māja. "Piemēram, šajā vietā, kur mēs tagad stāvam, neviens jau nezināja par būvniecību. Šāda - mazstāvu dzīvojamās mājas vai viesu namu - būvniecība ir Jūrmalas vislielākā slimība, kas bojā Jūrmalas vidi. Patiesībā Jūrmalu degradē. Ja Jums jautājums bija par kokiem, tad šeit tiešām bija ļoti izteikts priežu mežs," nu jau izpostīto vietu raksturo Grūba.
Radio kopā ar Grūbu dodas uz Jūrmalas pilsētas būvvaldi lūkot, kā Muižas iela 11 izskatījusies pirms vairākiem gadiem. Māja ir uzcelta vēl "treknajos gados", kad vienotas un obligātas prasības rīkot sabiedriskās apspriešanas nebija. Uz zemesgabala atradusies veclaicīga ēka un vairāk nekā 50 koki, no tiem 44 – skuju koki, priedes. Tolaik sabiedrībai arī nebija iespējas iesaistīties. Tiecoties uz labu publisko pārvaldību, kas sevī ietver sabiedrības līdzdalības organizēšanu, Valda Dombrovska ("Vienotība") pirmā valdība lēma Ministru kabineta noteikumos iestrādāt prasību, ka sabiedrības līdzdalība obligāti jāorganizē tad, ja notiek teritorijas attīstības plānošana.
Biedrības vadītājs gan stāsta, ka arī pašlaik ne vienmēr pašvaldības ieceres izdodas apturēt un rajonā ap Kuldīgas ielu uzceltas vairākas, vēl neapdzīvotas mājas. "Biznesa intereses ir augstākas nekā sabiedrības vai arī mūsu kultūrvēsturiskās vides intereses, arī dabas aizsardzības intereses," norāda Grūba.
"Likums uzliek par pienākumu pašvaldībai paziņot savā mājaslapā, ko pašvaldība arī izdara, bet neviens jau neskatās mājaslapā, kad tā būvatļauja ir izdota," saka Grūba. "Likums arī uzliek par pienākumu uzlikt būvtāfeli piecu dienu laikā uz to brīdi, kamēr ir tiesības sabiedrībai apstrīdēt paredzēto būvniecību. Šī būvtāfele parasti netiek uzstādīta [laikus], un tiek uzstādīta tikai tad, kad visi apstrīdēšanas procesuālie termiņi ir notecējuši," viņš piebilst.
Sabiedrības līdzdalība nav kļuvusi par mērķi
"Šī sabiedrības līdzdalība parasti tiek apzīmēta ar tādiem īpašības vārdiem kā efektīva, savlaicīga, atklāta, ietveroša," stāsta Pasaules dabas fonda vadītājs Latvijā Jānis Rozītis. Dabas fonds īsteno vides aizsardzības projektus un kampaņas, veido sabiedrības apziņu un meklē sadarbību ar valsti, pašvaldībām.
"Ja mēs paskatāmies, kā šīs pazīmes īstenojas praksē, tad vienīgais, ko mēs vienmēr varam uzsvērt, ka tā savlaicīgi tiek izziņota. Bet tālāk? Kur tas notiek? Kā tiek izziņots? Kā tiek uzrunātas šīs konkrētās mērķauditorijas?" retoriski jautā Rozītis.
"Tas paliek, manuprāt, diezgan slidens jautājums, un es domāju, ka Latvijā ir ļoti, ļoti daudz ko darīt vēl, lai pēc iespējas mērķtiecīgāk iesaistītu sabiedrību, jo pati sabiedrības līdzdalība jau nav pašmērķis," viņš atzīst.
Obligāta sabiedrības iesaiste dažādu lēmumu pieņemšanā ir kopš 2009.gada, kad sabiedrības interešu apzināšanu kā obligātu noteica Ministru kabinets. Līdzdalības veidi ir dažādi, bet izplatītākais no tiem ir sabiedrisko apspriešanu organizēšana. Praksē apspriedes ne vienmēr sasniedz savu mērķi, novērojis Rozītis. "Protams, ka tur vēl ir ļoti tālu līdz tādai godprātīgai informācijas apmaiņai un izpratnei par to, ka sabiedrībai arī var būt kaut kādas vēlmes un vajadzības, bet vismaz ir kaut kādi soļi, protams," viņš saka. "Tas tiek paveikts, bet patiesībā bez nekāda mērķa pirmkārt uzzināt, ko sabiedrība vēlas. Ja tas ir noticis, tad kaut nedaudz pēc būtības nākt pretī, saprast un ietvert šīs sabiedrības prasības konkrētos projektos vai procesos," norāda fonda vadītājs.
Par iecerēm iedzīvotāji mēdz uzzināt pēc lēmuma pieņemšanas
Izstrādājot noteikumus, valdība lēma, ka sabiedrību visefektīvāk iesaistīs ar interneta palīdzību. Lēmums uzlika par pienākumu valsts iestādēm un pašvaldībām par sabiedriskajām apspriešanām un to laikiem informēt savās mājaslapās. Ja nepieciešams, atļauts informāciju izplatīt arī citos sabiedrībai pieejamos veidos, ja vien tas palīdz mērķauditoriju sasniegt veiksmīgāk.
Tomēr ne valsts, ne pašvaldības īpaši nenopūlas, lai par apspriedēm informētu kā citādāk, ja formāli pietiek ar ziņu internetā. Turklāt nevalstiskais sektors un sabiedrība par iecerēm nereti uzzina vien tad, kad lēmums jau it kā pieņemts.
"Mēs ļoti grēkojam ar to. It sevišķi atsevišķas ministrijas, kas tiešām izsūta to politikas dokumentu tikai tad, kad tas jau ir sagatavots. Tad, kad mēs nākam ar priekšlikumiem, tad itin bieži [atbild]: "Mums ļoti grūti ir ko mainīt, mēs esam ilgi strādājuši, mēs esam veidojuši, mums ir kaut kādi sociālie partneri vai pat ekonomistu lobiju grupas"," strupceļu iezīmē Rozītis.
Par noteikumiem atbildīgā Valsts kancelejas departamenta pārstāve ārpus ieraksta Latvijas Radio stāsta, ka neesot iespējams izkontrolēt, kad sabiedriskā apspriešana notikusi pēc būtības, bet kad – vien ķeksīša pēc.
Katrs gadījums vērtējams individuāli, un pagājušajā gadā notikušas 170 sabiedriskās apspriešanas, kas esot daudz. Tiesa, ja salīdzina ar 2013.gadu, tad pirms diviem gadiem publiskās apspriešanas notikušas vēl biežāk – 404 reizes. Detaļās neiedziļinoties, kanceleja pašreizējo praksi vērtē kā veiksmīgu un nozīmīgu.
Rodas jautājums, vai pašreizējā prakse, kas neuzrunā lielas sabiedrības grupas, ir ļoti izdevīga pašvaldībām un uzņēmējiem? "Viņas [sabiedriskās apspriedes], protams, pilda savu mērķi un viņas ir jebkurā gadījumā obligāti jāizsludina.
Cita lieta, ka tie, kas sludina tās sabiedriskās apspriešanas, parasti mēdz to darīt ļoti neuzkrītoši, it sevišķi, ja viņiem ir tāda dziļa apņemšanās izcirst kaut ko," saka nevalstiskās organizācijas "Vides aizsardzības klubs" viceprezidente Lelde Stumbre. "Tad tās apspriešanas tiek izsludinātas vai iepriekšējā dienā, vai tā, lai tur lāga nevar saprast un atrast, un fiksēt, ka ir tādas un būs. Principā tā tas notiek, jā."
Vides sargi galvenokārt seko līdzi sabiedriskajām apspriedēm par koku izciršanu galvaspilsētā. Apmeklē arī Rīgas domes atbildīgās komitejas sēdes, bet visu Latviju pārredzēt neesot iespējams. Rīdzinieki par apspriedēm visbiežāk uzzinot tieši no nevalstiskajām organizācijām, vai arī par tām neuzzina nemaz. Arī Radio nesen ziņoja par Ķīpsalas iedzīvotājiem, kas neesot par koku izciršanas vēlmi zinājuši, lai gan būvvalde pati esot saņēmusi desmit cilvēku piekrišanu šādai iecerei. Vajadzētu mainīt kārtību, lai nebūtu šādu neskaidrību, piekrīt Stumbre.
"Protams, mēs jau esam par to cīnījušies, domājuši, runājuši un rakstījuši. (..) Kādreiz jau ņem galvā, bet kādreiz bija tā, ka vispār neko neņēma galvā," saka Stumbre.
Sabiedrisko apspriežu lietderība jāvērtē individuāli
Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Grūba piekrīt, ka, caurmērā ņemot, pašlaik nevalstisko organizāciju viedokli uzklausot, jo pretējā gadījumā ieceri var apstrīdēt. Kopš pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, nevalstiskās organizācijas strauji attīstījušās, valsts pārvalde ar tām slēdz sadarbības memorandus, bet līdz produktīvam dialogam vēl tāls ceļš ejams, uzskata arī sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Gundars Jankovs.
"Parasti tās sabiedriskās apspriešanas beidzas ar neko. Cilvēki sāk iedziļināties jautājumā, pieņemsim, saistībā ar būvniecību, tanī brīdī, kad viņu mājas priekšā vai degungalā sāk celt kādu māju vai tiek zāģēti koki," pauž Jankovs.
"Delna", kas iestājas par caurspīdīgu un pārredzamu valsts pārvaldi, saredz vairākus veidus, kā varas iestādes vajadzīgās mērķgrupas varētu sasniegt veiksmīgāk. "Ir vietējās avīzes, ir dažnedažādas reklāmas kampaņas pašvaldībās, kur aicināt reizi mēnesī ielūkoties vai atnākt uz domi, vai, ejot kaut vai maksāt rēķinus, ir iespēja paskatīties aktuālās lietas, kur nepieciešama sabiedrības līdzdalība vai viedoklis. Internetā, būsim godīgi, nav tik daudz aktīvu sabiedrības pārstāvju, kuri sekotu līdzi pašvaldību mājaslapām, kas tur notiek. Viņiem ir daudzas citas lietas. Aizņemta ikdiena," saka Jankovs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas atbild gan par pašvaldībām, gan ar vidi saistītiem jautājumiem, vērtēt apspriežu lietderību atteicās. Izmaiņas noteikumos pašreiz neesot ministrijas dienaskārtībā. Tāpēc Latvijas Radio dodas uz Vides pārraudzības valsts biroju, kas atsevišķos gadījumos piedalās sabiedriskajās apspriešanās. Kā saka biroja vadītājs Arnolds Lukšēvics, "birojam ir tas liktenis būt par to iestādi, kurai ir ļoti plaši jāsadarbojas ar sabiedrību".
Sabiedrisko apspriežu lietderība esot jāvērtē individuāli, un to efektivitāte atkarīga no atbildīgajām iestādēm.
"Nenoliedzami, jebkuru situāciju vienmēr var uzlabot," saka Lukšēvics. "Tas ir lielā mērā atkarīgs gan no konkrētā gadījuma, gan no konkrētā uzņēmuma, gan no konkrētās pašvaldības, jo šeit ir jārēķinās ar to, ka visus gadījumus 100% reglamentēt būtu ārkārtīgi sarežģīti un daudz dārgāk, nekā pielietot veselo saprātu," viņš norāda.
Birojs dažkārt saņemot arī pa kādai sūdzībai. Šādu gadījumu gan neesot daudz. "Tā nav ļoti bieža prakse, bet šādi gadījumi ir bijuši. Tā būtība ir tāda, ka ir bijusi informācija par to, ka sabiedrībai ir bijusi nepietiekama informācija un apspriešana ir notikusi darba laikā. Sabiedrība nav varējusi ierasties, un tad birojs uzdeva to rīkot atkārtoti. Tas bija šogad," stāsta Lukšēvics.
Likums nosakot minimālās prasības, kas jāizpilda obligāti, bet tas jau neliedzot pašvaldībām un valsts iestādēm būt aktīvākām. "Vienmēr gan pašvaldība, gan darbības ierosinātājs ir tiesīgi piemērot arī papildu informēšanas pasākumus, protams, ja tādi ir nepieciešami. Ne visas lietas var 100% reglamentēt normatīvajos aktos. Ja mēģina izstrādāt ļoti, ļoti detalizētu likumdošanu, tad vienmēr atradīsies kāds gadījums, kas tur nebūs paredzēts, un tad radīsies jautājums, ko ar to darīt tādā gadījumā?" pauž Lukšēvics.
Taču informācijas nodrukāšana vietējās avīzēs vai individuālu vēstuļu sagatavošana maksājot naudu, tāpēc "Delnas" sniegtie priekšlikumi nez vai būšot izdevīgi.
Jēgpilnākas sabiedriskās apspriešanas nebūs, līdz to neprasīs paši cilvēki
Pirms sešiem gadiem Valsts kancelejas darba grupā par to, kā veicināt sabiedrības līdzdalību, piedalījās Latvijas Pilsoniskā alianse. Toreiz domājuši, ka ar mājaslapu palīdzību uzrunās iespējami plašākas sabiedrības grupas. Noteikumi tiek lietoti, bet pašai aliansei radies jautājums, vai tie sasniedz tieši tās sabiedrības grupas, kam teritoriālās izmaiņas varētu interesēt visvairāk. "Jā, formāli tas ir izdarīts tā, kā prasīts: ir noticis konkrētajos termiņos, ir pieaicinātas nevalstiskās organizācijas, ir piedalījušies sabiedrības pārstāvji, bet vai tā ir bijusi pareizā mērķauditorija? Tas ir cits jautājums," atzīst Pilsoniskās alianses politikas koordinatore Kristīne Zandberga.
Organizācija ir pētījusi Rīgas reģiona pašvaldību mājaslapas un secinājusi, ka vairums publicē vien informāciju par reģiona teritorijas plānojumu un detāplānojumu.
Informācijas par attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedrības dalības iespējām nereti iztrūkst. Lai gan Valsts kanceleja iepriekš minēja, ka ar apspriedēm viss kārtībā, Zandberga atklāj - pašlaik tiek apsvērta iespēja uzlikt par pienākumu valstij un pašvaldībām pieņemtajos lēmumos norādīt, kā tieši norisinājusies sabiedrības iesaiste un kādi ir bijuši galvenie secinājumi.
Tikmēr Rozītis uzskata, būtisku izmaiņu procesā nebūšot tik ilgi, kamēr pārmaiņas aktīvi nepieprasīs paši cilvēki.
"Cik aktīva ir šī pilsoniskā sabiedrība? Reizēm jau it kā mēs zinām, ka tāds un tāds pasākums būs, kur diskusija būs par koku ciršanu. Vai tas cilvēks, kas uzzina, vai viņš aiziet un izsaka savu viedokli? Manuprāt, šeit ir pieprasījums un piedāvājums. Ja sabiedrība pieprasīs aktīvāk, par to aktīvi runās publiskajā telpā, es domāju, ka ļoti lēni mēs varam domāt arī par kaut kādu progresu," viņš lēš.
Kā potenciālu iespēju nevalstiskais sektors saredz arī pašvaldību referendumus, par kuriem likumprojekts Saeimā gaida trešo lasījumu. Taču arī par referendumiem kādam būšot jāmaksā un visus iespējamos gadījumus, kad tos ļaut rīkot, atrunāt būšot īpaši sarežģīti, dažus no pretargumentiem zina nosaukt Dabas fonda vadītājs. Pašlaik iedzīvotājiem, kas interesējas par apkārtējās vides izmaiņām, atliek lūkoties pašvaldību mājaslapās.
