Rumānijas jaunā cīņa pret veco korupciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

1989. gada nogalē rumāņi izgāja ielās un kļuva par vienu no retajām nācijām Eiropā, kas gāza komunistisko režīmu vardarbīgā veidā. Protestējot pret ekonomikas stagnācijas smagajām sekām, diktatora Nikolaje Čaušesku odiozajām iegribām un acīmredzamo korupciju, ļaužu masas galvaspilsētas Bukarestes ielās skandēja "Nost ar Čaušesku! Nost ar komunismu!". Toreiz diktators un viņa sieva savu valdīšanu noslēdza ar vairākām lodēm ķermenī. Gandrīz trīs desmitgades vēlāk Rumānijā novērojamas revolūcijas atbalsis – kurš zaudēs šoreiz?

Ir būtiski vilkt paralēles starp Rumānijas revolūciju un protestiem, kas 5. februāra vakarā spēja pulcēt vismaz pusmiljonu Rumānijas iedzīvotāju – iespējams, vairāk nekā revolūcijas laikā. Pēdējie notikumi var atstāt līdzvērtīgu iespaidu uz pilsoniskās sabiedrības un politiskās sistēmas attīstību. Tikai šoreiz tas var notikt pavisam pretējā virzienā.

Jaunā vecā valdība

Par "Status Quo"

Matīss Veigurs ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autors. Rubrikā tiek analizētas  starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

2012. gada Rumānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru guva tā brīža premjerministra Viktora Pontas veidotā koalīcija – Sociāli liberālā apvienība. Tā sastāvēja no centriski kreisās Sociāldemokrātiskās partijas (PSD), Labējo centristu alianses (ACD), Konservatīvās partijas (PC) un Nacionālās liberālās partijas (PNL). Koalīcija guva stabilu 60% vēlētāju atbalstu, tomēr, redzot koalīcijas ideoloģisko daudzveidību, bija skaidrs, ka agri vai vēlu tā sāks šķelties. Kopā to noturēt varēja tikai kompromisi un dažādas savstarpēji izdevīgas vienošanās, kas izrādījās labvēlīga augsne korupcijas kultivēšanai.

Kad 2015. gada 30. oktobrī, aizdegoties Bukarestes naktsklubam "Colectiv", gāja bojā 64 cilvēki un 147 tika ievainoti, notikušajā tika vainota valdība un tās pieļautā korupcijas visuresamība. Aptuveni 20 tūkstoši protestētāju pieprasīja Pontam uzņemties politisko atbildību un demisionēt. Jau tobrīd premjeram bija izvirzītas apsūdzības par naudas atmazgāšanu, interešu konfliktu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nepatiesu ziņu sniegšanu. Paralēli traģēdijas izraisītajam spiedienam Pontas demisiju ilgstoši vēlējās arī Rumānijas prezidents Klauss Iohannis. Prezidents formāli ir bezpartejisks, taču iepriekš pārstāvēja PNL, kura 2014. gadā atšķēlās no valdošās koalīcijas un strādāja opozīcijā. Augošais spiediens lika Pontas valdībai atkāpties 2015. gada 4. novembrī, un līdz 2017. gadam Rumānijas valdību vadīja neatkarīgais Dacians Ciološs.

Tomēr PSD nolēma nepadoties, tāpēc, lai uzvarētu 2016. gada parlamenta vēlēšanās, izmantoja pēdējo un visstiprāko kārti – populismu. Partija atkal kļuva par viennozīmīgu vēlēšanu uzvarētāju (46%), šoreiz solot paaugstināt minimālo algu, pensijas un algas valsts sektorā strādājošajiem. Rumānijā kā Eiropas Savienības (ES) otrajā nabadzīgākajā valstī šāda kampaņa spēja aizēnot PSD slīgšanu korupcijā. Sociālisti kārtējo reizi pārņēma valdības troni, šoreiz to dalot ar Liberāļu un demokrātu aliansi (ALDE), kas apvieno bijušos liberāļus un konservatīvos. Prezidentam Iohannim bija grūts uzdevums izvēlēties jaunās valdības vadītāju, jo Ponta bija faktiski novākts no politiskās skatuves, savukārt PSD līderim Liviu Dragnea jau bija piespriests divu gadu cietumsods par mēģinājumu ietekmēt referendumu 2012. gadā. Iohannis uzticēja valdības veidošanu Sorinam Grindeanu, kuru šim amatam virzīja Dragnea. Bija nepieciešams tikai gads, lai sociālisti atgūtu politiskās pozīcijas.

Jaunās valdības pirmais tests

Jau pašā termiņa sākumā jaunais parlamenta sasaukums ķērās pie īpaša dekrēta izdošanas. Pamatojot to ar cietumu pārslogotību un likumu savstarpējo salāgošanu, deputāti pieņēma dokumentu, kas paredzēja atsevišķu korupcijas gadījumu dekriminalizāciju. Piemēram, politiskās ietekmes izmantošana materiālā izteiksmē zem 44 tūkstošiem eiro turpmāk vairs netiktu uzskatīta par koruptīvu (Dragnea gadījums). Dekrēts arī ļautu atbrīvot aptuveni 2500 ieslodzīto, kā arī ietekmētu virkni Nacionālā pretkorupcijas direktorāta (DNA) izmeklēšanas procesu un tiesas procesu.

Zināma loģika korupcijas mazināšanā piemīt arī PSD solījumiem – augoši ienākumi ilgtermiņā ir spējīgi mazināt korupcijas apmērus. Tā, protams, nav neapgāžama sakarība, jo, piemēram, Grieķijas gadījumā tā gluži nenotika. Tomēr Rumānijai ir cerības – DNA ir iemantojis augstu reputāciju gan Eiropas partneru, gan Rumānijas sabiedrības vidū. DNA nav kautrējies vērsties pret deputātiem, ministriem, pašvaldību vadītājiem un citām augstām valsts amatpersonām, padarot šo iestādi par paraugu visai korumpētajā Dienvidaustrumeiropas reģionā. Tomēr PSD pozīciju nostiprināšanās liecina par jaunas frontes atvēršanu pret korupcijas ierobežotājiem.

Populistiskā kampaņa un dekrēts bija acīmredzami izdevīgi gājieni Dragnea nonākšanai varas spicē. Tomēr šo it kā vienkāršo plānu izjauca negaidīti apjomīgie protesti Bukarestes un citu lielāko pilsētu ielās. 5. februāra vakarā ielās izgāja vismaz pusmiljons rumāņu, taču,

atšķirībā no revolūcijas laikiem, protesti bija salīdzinoši miermīlīgi, lai arī tikpat neatlaidīgi. Protestētāji dejoja un muzicēja, ne tikai pieprasīja valdības atkāpšanos, tā radot pacēluma un kopības sajūtu.

Vienlaikus notika arī mazskaitlīgi valdības atbalsta mītiņi. Spiediena rezultātā parlamentam nācās atteikties no dekrēta izdošanas, un tieslietu ministrs Florins Iordače atkāpās no amata. Tomēr protesta kustība ar to nebeidzās – mītiņu dalībnieki turpināja ierasties Bukarestes centrā arī turpmākajās dienās.

Otrā Čaušesku krišana vai atnākšana?

Rumāņi kārtējo reizi ir sapratuši, ka demokrātija un pilsoniskā aktivitāte reāli strādā. Revolūcijas laikā pastāvēja ārkārtīga neskaidrība par to, vai izdosies mainīt politisko režīmu, jo tas tomēr bija daudz lielāks "projekts" salīdzinājumā ar viena politiķa vai dekrēta novākšanu no politiskās skatuves. Tomēr

protestu izraisītā eiforija, iespējams, palīdz tikai sabiedrības aktīvākajai daļai – tā noteikti nav tik vienota kā Čaušesku gāšanas laikā.

Par to liecina nelielais skaits pēdējās vēlēšanās nobalsojušo – tikai 39,5% balsstiesīgo, kas norāda uz rumāņu apātiju un vienaldzīgo attieksmi pret politiku, samierināšanos ar esošo situāciju un, iespējams, neticību pārmaiņām.

Plašā protestu kustība, kas, visticamāk, pāraugs vairākās pilsoniski aktīvās sargsuņu grupās, ir pozitīvs pilsoniskās sabiedrības attīstības posms. Tomēr, plašākā  kontekstā raugoties, pastāv risks, ka Rumānijā var attīstīties Polijas un Ungārijas neliberālo demokrātiju tipa režīms. Ņemot vērā Rumānijas nabadzības problēmu, PSD piedāvātie jaunā budžeta labumi algu un pensiju izteiksmē var nopirkt vēlētāju uzticību apmaiņā pret pielaidīgāku attieksmi pret politiķu koruptīvo darbības stilu. Tādā gadījumā jebkura vēršanās pret politiskajiem lēmumiem varētu tikt traktēta kā vēršanās pret valsti. Turklāt vērā ņemami ir arī Dragnea izteikumi par to, ka protestētājus manipulē pārnacionālās korporācijas, ārvalstu specdienesti, "Sorosa aģenti" un Iohannis, kuram tika pārmesta viņa vācu izcelsme. Šāds domāšanas stils faktiski ierindo PSD to Eiropas partiju vidū, kurām simpātiski šķiet ne pārāk draudzīgi autokrātiskie režīmi un to līderi.

Gandrīz 30 gadus pēc revolūcijas rumāņi ir nostādīti līdzīgas izvēles priekšā – īstermiņa labumi vai demokrātiskās brīvības. Lai Rumānijas valdība saglabātu savas pozīcijas, tai nepieciešams izlikties, ka tā apmierina protestētāju vajadzības un tajā pašā laikā izpilda dotos solījumus par ienākumu līmeņa paaugstināšanu.

Lai pilsoniskā sabiedrība neizdzistu, tai jāizmanto protestu izraisītā inerce pilsoņu mobilizēšanā, jo laiks ir PSD pusē. Zaudēs tas, kurš pirmais uzķersies uz otra izmestā āķa.

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti