Sadzīves atkritumu izmešana mežos vai ceļmalās var salīdzināt ar kūlas dedzināšanas tradīciju – runāts un skaidrots daudz, bet tik un tā nesaprot. Daļa sabiedrības arī šķirojamos atkritumus, kurus var nodot bezmaksas, apzināti ved uz mežu un tur veido nelegālas izgāztuves. Turklāt daļa cilvēku joprojām neslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, bet, pat ja arī līgums noslēgts, tos nenodod.
- Mežā maisiņi, bļodas, pat bērna podiņš
- Pārpilda pat miskastes pieturā
- Līgums ir, bet atkritumus nenodod
- Problēmu risina ar atkritumu šķirošanu
Laikā, kad Latvija gatavojas Lielai talkai, uzmanības centrā nonāk atkritumi, kas ir katra cilvēka ikdiena. Jautājums ir par to, cik atbildīgi katrs pret tiem izturas: šķiro, noslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu vai ved tos uz mežu.
Mežā maisiņi, bļodas, pat bērna podiņš
"Ne jau velti ir tāds skumjš teiciens – katru gadu Lielā talka pierāda Darvina teoriju, ka cilvēks cēlies no mērkaķa. Cilvēks sakrāmē atkritumus un kaut kur ved. Kāda starpība, kur uz kurieni, nu var taču izmest atkritumu konteinerā, nē, izdomā sev tīkamu veidu un ved uz mežu. Gribētos šos atkritumus savākt, skaisti nolikt viņam atpakaļ sētā, guļamistabā, lai saprot, kas ir kas. Valsts mēģina šo jautājumu sakārtot, tāpēc arī cilvēkiem ir jāpiedalās," saka Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs. Viņš savos izteikumos ir tiešs un skarbs.
Pavisam netālu no Kuldīgas ir gleznains meža ceļš, kur ir viena no skaistākajām vietām novadā – Riežupes smilšu ala. Latvijas Radio un Kuldīgas policijas sarunas laikā ceļa malā piestāj kāda automašīna, no mašīnas kāds brīdi pavēro runātājus un dodas prom. Iespējams, veda kārtējo kravu ar atkritumiem.
Skaidri redzams, ka atkritumu maisiņi, izmesti nesen. Apkārt mētājas plastmasas bļodas, bērna podiņš, protams, no plastmasas. Viss, ko vien prāts var iedomāties, ieskatot PET pudeles un citus atkritumus, kurus iespējams šķirot un dodot bez maksas.
Tik daudz enerģijas un naudas, lai atvestu ar savu transportu atkritumus uz mežu, piesārņotājam ir, taču, lai nodotu atkritumus apsaimniekotājam, nav.
"Šeit ir atrastas vainīgās personas, kuru izmestie atkritumi mums ļāva viņu identificēt. Viņi tiks saukti pie atbildības. Te tiek domāts, kā efektīvāk šos cilvēkus pieķert, lai padarītu šo vietu skaistu. Jautājums tiks izskatīts administratīvajā komisijā. Šie cilvēki savu vainu neatzīst, bet manā skatījumā, vainu esam pierādījuši. Viņiem ir šīs atkritumu apsaimniekošanas līgums, taču viņi to nav izmantojuši. Pēdējo trīs mēnešu laikā "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" tur atkritumus nav savākuši," stāsta pašvaldības policijas pārstāvis.
Pārpilda pat miskastes pieturā
Var tikai pabrīnīties, kā uzvedas cilvēki, spriež Valsts meža dienesta (VMD) Dienvidkurzemes virsmežniecības Kuldīgas mežniecības mežzinis Ģirts Genrihs. Lielas kravas, kas tiek izbērtas mežā, pēdējā laikā viņš nav manījis, taču viņš novērojis kādu citu ieradumu:
"Ir klasisks variants – lielveikalu maisiņi, sasieti viens vai vairāki, izmesti no vieglās mašīnas. Tieši šādus gadījumus redzu visbiežāk."
Viena no vietām, kur ceļmalās mēdz parādīties sadzīves atkritumi, ir Nabas ezera apkārtne, stāsta mežzinis. Tur gandrīz sanāk tā, ka sākumā jāsavāc citu izmestie atkritumi, lai varētu atpūsties.
"Pēdējais gadījums bija pat smieklīgs. Uzbūvēja jauno šoseju uz Kabili - es tur netālu dzīvoju - tieši pirms šosejas atklāšanas autobusu pieturās bija smuki soliņi uztaisīti, katrā pusē miskaste. Kā jūs domājat, kas notika? Pēc divām, trim dienām visas miskastes bija piestūķētas pilnas ar tiem pašiem atkritumu maisiņiem. Tagad miskastes ir pazudušas, cilvēkiem droši vien apnika aiz cietiem vākt. Ir vēl viena vieta, kur ir vecs karjers. Saimnieki pat uzrakstījuši – lūdzu, neberiet atkritumus! Tur vienalga sabērti," stāsta mežzinis.
Līgums ir, bet atkritumus nenodod
SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" pagājušā gadā fiksējuši 150 adreses, no kurām nav nodoti sadzīves atkritumi. Tieši pašlaik uzņēmums izsūta vēstules šiem cilvēkiem. Situāciju skaidro SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Pēteris Gobzemis: "Daļa no cilvēkiem nepiedalās atkritumu apsaimniekošanā, un viņi nav noslēguši līgumus un nenodod atkritumus, līdz ar to atkritumi parādās mežos un citās nepiemērotās vietās. Problēmu risinām, sadarbojoties ar citām institūcijām, kā arī izsūtām vēstules ar aicinājumu noslēgt līgumus un skaidrojumu, kā notiek apsaimniekošana. Ja nebūs nekādas reakcijas, tālāk šo jautājumu risinās pašvaldības policija.
Visiem ir jāpiedalās atkritumu apsaimniekošanā, to nosaka Kuldīgas pašvaldības saistošie noteikumi, kādi ir arī citās pašvaldībās."
"Kuldīgas komunālie pakalpojumi" Sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Zvingule skaidro, ka gadījumi ir dažādi: "Mums tepat Kuldīga centrā ir privātmāja, kur saimniece apgalvo, ka viņai atkritumi nerodas. Vairāku gadu garumā no šīs adreses neesam saņēmuši nevienu konteineru. Mēs ikdienā taču redzam, ka atkritumus ražojam ļoti daudz. Cilvēki, kuri godprātīgi rīkojas, ir apliecinājums tam, ka atkritumi rodas, turklāt ļoti daudz. Var jau kartupeļu mizas likt kompostā, papīru sadedzināt, bet kur liekam plastmasu?"
Saimnieci izdodas arī sastapt.
Konkrētajā adresē dzīvo četri cilvēki, bet atkritumus nenodod.
"Līgums man ir, bet es lieku pārtikas atkritumus komposta kaudzē. Papīrus krāsnī sadzinu. Plastmasas pudelēs nepērku, pienu vedu no laukiem. Mazos maisiņus sadedzinu," stāsta saimniece.
Lai arī plastmasu dedzināt nedrīkst un tas var kaitēt veselībai, piesārņot skursteni un radot citas sekas, ar plastmasas maisiņu dedzināšanu nodarbojas vēl viens kuldīdznieks. Arī tajā adresē līgums ir, bet atkritumus kungs nenodod: "Man līgums ir, jā! Es viens pats dzīvoju. Maizes kulītes tikai ir, tās metu plītī. Cik tad man, pa nedēļu divas maizes kulītes. Man jāpagarina tas līgums, vai kā?!" Vīrietis apņēmās jautājumu nokārtot.
Problēmu risina ar atkritumu šķirošanu
Savukārt vienā no adresēm, kur līgums par atkritumu apsaimniekošanu joprojām nav noslēgts, saimniekus sastapt neizdodas. Vairākās adresēs satikti cilvēki, kuri izmanto oranžos atkritumu maisiņus, kurus iepriekš var iegādāties uzņēmumā "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" un tā samaksāt par atkritumiem.
"Pērku oranžos maisus. Katra mēneša otrā un ceturtā nedēļā, ja nolikts ārpusē, tad viņi savāc," stāsta kāda kundze.
Arī kāds sastaptais vīrietis rīkojas līdzīgi: "Es arī nopirku tos sarkanos maisus, kādus 20. Tie ir pašu komunālo maisi, man tā ir izdevīgāk - 1,37 eiro viens maiss."
Pie dažām mājām redzami arī salikti sašķiroti atkritumi, ko uzņēmums savāc bez maksas.
Atrodoties Kuldīgas atkritumu šķirošanas laukumā, kur stāv sapakoti kartoni, plastmasas pudeles un citi atkritumi, Tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Kaspars Poriķis skaidro situāciju.
"Ministru kabineta noteikumi paredz, ka jebkuram cilvēkam ir jānoslēdz līgums par atkritumu apsaimniekošanu. Tā nevar būt, ka neveidojas atkritumi. Nu, kaut vai aerosols vai kas cits. Ir daudzi pat sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri ved atkritumus un izmet pie daudzdzīvokļu mājām. Cilvēki, kuri tur dzīvo, viņi par to samaksā. Es ieteiktu cilvēkiem aizrādīt nevis zvanīt uzreiz policijai. Varbūt nākamajā reizē cilvēks nokaunēsies. Tagad pastiprinātu uzmanību pievēršam arī atkritumu šķirošanai. Situācija pakāpeniski uzlabojas," stāsta Poriķis.
Ja reiz var daudz ko sašķirot un nodot bez maksas, tā samazinot par maksu nododamo atkritumu apjomu, rodas jautājums, kāpēc jāved uz mežu un jāpiesārņo daba.
Par vides piegružošanu var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Pašvaldības policijas informācija liecina, ka gada laikā Kuldīgas apkārtnē sodīti vismaz septiņi vides piegružotāji. Kuldīgas novads ir tikai viens no piemēriem, kas atspoguļo situāciju valstī kopumā.
Gatavojoties Lielai talkai, Latvijā tiek apzinātas nelegālās izgāztuves, tāpēc aicināts iesaistīties ikviens, kam modra acs.
