Rubrika "Status Quo".
Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
ĪSUMĀ:
- 1994.gada Ruandas genocīda rezultātā sievietes bija 70% no valsts iedzīvotājiem.
- Valsts atjaunošanai bija nepieciešams mainīt sievietes lomu ekonomikas, politikas un sociālajās sfērās.
- Pasaulē lielākais sieviešu īpatsvars parlamentā – 61%.
- Progresīvas pārmaiņas likumdošanā un izglītībā, izglīto vīriešus par dzimumu vienlīdzību un iedvesmo sievietes.
- Tomēr sieviešu iespēja ieņemt prezidenta amatu pašlaik šķiet neiespējama.
Sieviešu loma sabiedrībā pirms genocīda
Sieviešu lomu Ruandas sabiedrībā noteica viņu tēvi, vīri, kā arī dēli. Tradicionāli sievietes tika pozicionētas kā mātes un sievas. Izglītības trūkuma iespaidā sievietes nespēja cīnīties pret šo vīriešu uzspiesto pozīciju.
Aptuveni 10 gadus pirms genocīda 45% no sākumskolu skolēniem bija meitenes, pamatskolā meiteņu īpatsvars bija vien 14%, augstskolā - aptuveni 7%.
Rezultātā liela daļa sieviešu pat neprata lasīt, kas sadragāja jebkādu cerību par tālāku izglītību vai plašākām darba iespējām.
Sievietes pārsvarā strādāja lauksaimniecībā, veidojot 65%-70% no visa darbaspēka. Tikai elitāra sieviešu daļa ieguva augstāko izglītību, un pat šīs sievietes bieži vien netika pieņemtas savas specialitātes darba vietās, jo privātajā sektorā sievietes drīkstēja strādāt tikai ar sava vīra atļauju. Līdz ar to arī politiskajā dzīvē sieviešu loma bija niecīga. Nespējot ietekmēt valsts likumus un politiku, sievietēm nebija nekādas izredzes sasniegt pārmaiņas.
Ruandas genocīds un sieviešu uzplaukums
1994.gadā Ruandas pilsoņu kara laikā norisinājās asiņainākais genocīds Ruandas vēsturē. Genocīda laikā tika nogalināti aptuveni 800 tūkstošu cilvēku, galvenokārt tutsi pārstāvji, kas ir valsts etniskā minoritāte. Lielākā daļa no bojā gājušiem bija vīrieši, un vēl simtiem tūkstošu kļuva par bēgļiem.
Rezultātā 70% no valsts iedzīvotājiem pēc genocīda bija sievietes.
Ruanda bija uz sabrukuma robežas, līdz pie varas nāca jauns prezidents. 2000.gada 24.martā Ruandas prezidenta amatā tika ievēlēts Pauls Kagame, kurš nolēma, ka valsts stabilitātes atjaunošana nebūs iespējama bez sieviešu iepludināšanas darba tirgū, kā arī politiskajā dzīvē. 2003.gadā tika izmainīta valsts konstitūcija, nosakot, ka 30% no parlamenta vietām ir rezervētas sievietēm. Tajā pašā gadā notika parlamenta vēlēšanas, kurās 48% no mandātiem ieguva sievietes, tādējādi izmainot visu Ruandas sieviešu dzīves.
Tika izveidotas ministrijas, kas aizstāvēja sieviešu tiesības un intereses. Valdība sadarbojās ar organizācijām, kas nodrošināja sievietēm izglītību, sociālo aprūpi, kā arī sniedza kursus jaunu iemaņu iegūšanai.
Sievietes izaicināja katru sabiedrības stereotipu un uzspiesto pienākumu pret vīriešu dzimuma pārstāvjiem viņu ģimenēs.
Sievietes ieņēma savu bijušo vīru pozīcijas kā lauksaimniecības un uzņēmumu vadītājas. Sievietes bija ļoti nozīmīgas sabiedrības drošības jautājumos. Tradicionāli vīrieši tika uzskatīti par valsts, sabiedrības un ģimenes aizstāvjiem, bet, sievietēm ieņemot pozīcijas drošības jautājumos, šis koncepts mainījās. Šīs pārmaiņas ļoti izteikti ietekmēja jaunu meiteņu uztveri par sieviešu pašpārliecinātību, patstāvību un lomu Ruandas sabiedrībā.
Sievietes valdībā un progresīvas pārmaiņas politikā
Šobrīd Ruandas parlamentā sievietēm ir 61% no mandātiem, kas ir pasaulē augstākais procentuālais sieviešu īpatsvars parlamentā. Sieviešu skaits ir ievērojami pieaudzis arī izpildvaras sektoros un augstākajā tiesā, kur 5 no 12 vietām ir tiesnesēm. Sievietes ir ieņēmušas ievērojamas varas pozīcijas, kas veicina progresīvas pārmaiņas par labu dzimumu vienlīdzībai gan valsts likumdošanā, gan politikā. Galvenās likumdošanas prioritātes bijušas saistītas ar mantojuma tiesībām, bērnu tiesībām un striktāku likumu pieņemšanu cīņai pret vardarbību pret sievietēm.
Viena no pirmajām iniciatīvām no jaunās valdības ar ievērojamu sieviešu pārstāvniecību bija mantojuma tiesību aizsardzība. Mantojuma tiesības bija ārkārtīgi svarīgas neprecētām sievietēm, jo viņas automātiski zaudēja jebkādas tiesības uz savas ģimenes zemi un īpašumu. Pieņemot likuma grozījumus, neprecētas sievietes varēja iegūt īpašumu, kas nozīmēja, ka
pirmo reizi Ruandas vēsturē sievietēm piederēja zeme un nekustamie īpašumi, kurus viņas varēja pārvaldīt un izmantot pēc brīvas gribas.
Tas dod sievietēm iespēju dzīvot patstāvīgu dzīvi sociālajā un ekonomiskajā sfērā.
Tomēr šobrīd viena no nozīmīgākajām problēmām ir vardarbība pret sievietēm, it īpaši laulībā. Aptuveni 27% no sievietēm Anglijā ir cietušas no vardarbības attiecībās, Ruandā - 34%. Sievietes Ruandas parlamentā cīnās par augstāku soda piespriešanu vardarbības izraisītājiem, kā arī aktīvi sadarbojas un sniedz atbalstu sieviešu organizācijām un atbalsta centriem.
Feminisms izglītībā
Feminisms kā jēdziens Ruandas sabiedrībā netiek atzīts, jo tiek uzskatīts par Rietumu kultūras imperiālisma vērtību. Ruandas feministes tiek pozicionētas kā sievietes, kuras nostāda savas vajadzības pirms ģimenes un valsts vajadzībām.
Lai arī burtiskā feminisma nozīme netiek pieņemta, feminisma koncepts par dzimumu vienlīdzību ir ieviests izglītības sistēmā.
Vairākas skolas ir iedzīvinājušas ārpusstundu sesijas, kurās gan meitenēm, gan zēniem māca par problēmām, ar kurām Ruandas meitenēm un sievietēm ir jāsaskaras katru dienu. Meitenēm tiek mācīts par to, kā sasniegt finansiālo neatkarību un kontrolēt savas ģimenes pieaugumu. Savukārt zēni mācās par to, kā atpazīt un apturēt vardarbību laulībā un ģimenē.
Šie jaunieši, no kuriem liela daļa ir zēni, saprot dzimumu vienlīdzības nozīmīgumu un aktīvi cīnās par to, uzstājot, ka meitenēm pienākas vienādas izglītības iespējas ar zēniem un ka vīriešu pienākums ir sievietes aizstāvēt, nevis aizskart. Ļoti iespējams, ka nākamā paaudze krasi mainīs sabiedrības, it īpaši vīriešu uzskatus par sieviešu izglītību, neatkarību un lomu sabiedrībā.
Valsts nākotne
Sieviešu pilnvarošana dažādos Ruandas politiskajos, sociālajos un ekonomiskos aspektos turpina progresēt. Valsts prezidents ir sniedzis sievietēm ļoti daudz iespēju, bet viņa lēmuma nolūks nav saistīts ar vienlīdzību sabiedrībā, bet gan spējīgu cilvēku efektīvu izmantošana, lai veicinātu valsts attīstību ekonomiskajā sfērā.
Lai arī Kagame, kurš ir valsts prezidents jau 18 gadus, ir pavēris durvis cīņai par sieviešu tiesībām, viņa nolūks ir saglabāt varas pozīciju un kontroli pār sieviešu tiesību uzplaukumu valstī.
Sievietes ir kandidējušas prezidenta amatam, bet visi centieni ir bijuši neveiksmīgi. Pašreizējā situācija liecina par to, ka sieviete prezidenta amatu neieņems vēl ilgu laiku. Tomēr sasniegumi sieviešu tiesību pilnveidošanā pēdējo 20 gadu laikā bijuši vieni no iespaidīgākajiem pasaulē. Progresīvās pārmaiņas valsts likumdošanā, tiesu sistēmā un izglītībā ir izveidojušas ceļu, kas mainīs Ruandas sieviešu nākotni arī turpmāk.
