Rosinās publicēt ne tikai skolotāju, bet visu valsts iestādēs strādājošo atalgojumu

Ceturtdien, piketējot pie Saeimas, skolotājiem ir par vienu rūpi mazāk. Vismaz pagaidām izglītības ministre Mārīte Seile ir atteikusies no skolotāju algu publicēšanas, pret ko asi iestājās skolotāju arodbiedrība. Tikmēr Līvānu novadā visas skolotāju algas jau ir publicētas vairākus gadus. Nekādas problēmas novadā tas neradot. Savukārt tiesībsargs Juris Jansons sola aicināt publiskot visu valsts iestāžu darbinieku algas.

IZM iecere publiskot skolotāju algas pakļūst zem kritikas lavīnas

„Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība,” ar šādu citātu no 15 gadus veca Satversmes tiesas sprieduma Izglītības un zinātnes ministrija pagājušajā nedēļā valdībā pamatoja ieceri publiskot skolotāju algas. Valdība priekšlikumu atbalstīja.

Pēc tam par algu publiskošanas ideju pār ministriju gāzās kritikas vilnis no skolotājiem. „Ministrija liek zem sitiena savus nozares cilvēkus. Kāpēc?” neizpratnē retoriski vaicā kāda skolotāja. Kritisks bija arī Jansons. „Šī situācijas ir izglītības ministrijas bezdarbība. Katastrofāla bezdarbība, kas faktiski veicināja šo haosu skolotāju algu sistēmā kopumā,” norādīja tiesībsargs.

Asus vārdus netaupīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. „Man tas liekas pilnīgi nepieņemami un nejēdzīgi. Ja mēs skolotājus nostādām kā kaut kādus peramus bērnus, ja neko sliktāku nevar izdarīt. Kāpēc? Es neredzu nekāda pamata,” sacīja Bērziņš.

Arī iepriekšējā izglītības ministre Ina Druviete („Vienotība”) uzskata, ka priekšlikums algas publiskot ir nepārdomāts.

Pieļauj spiediena izdarīšanu uz pedagogiem; Seile, vismaz šobrīd, piekāpjas

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka skolotāju algu publicēšana būtu vēl viens pazemojums skolotājiem un radītu sociālo spriedzi.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško stāsta, ka īpaši aizdomīgs šķiet arī laiks, kad šī tēma ir parādījusies.

„Kāpēc šis moments te nāk un parādās un tiek ļoti strauji bez diskusijas un sociālā dialoga virzīts uz Ministru kabinetu? Vai tas nav saistīts ar to, ka pedagogi gatavojas piketēt un, iespējams, arī streikot? Nu, tad mēs jums parādīsim, ja?” retoriski jautā Mikiško.

„Bet jocīgākais ir tas, ka faktiski šī situācija, milzīgā algu diferenciācija, ir izveidojusies, Izglītības ministrijas darbību rezultātā un modeļa "nauda seko skolēnam" rezultātā,” viņa piebilst.

Pēc bargās kritikas, otrdien Seile vismaz pagaidām atsacījās no idejas par skolotāju algu publicēšanu. Šobrīd ministrija meklē iespēju, kā no jau valdībā apstiprinātajiem likuma grozījumiem, punktu par algu publicēšanu izsvītrot.

Ministre skaidro, ka idejas straujā virzīšana caur valdību, nerunājot ar sociālajiem partneriem, ir bijusi kļūdaina, tomēr pilnībā no algu publicēšanas Seile nevēlas atteikties. „Caurskatāmība un atklātība joprojām ir ārkārtīgi būtiska, bet mēs esam saņēmuši ļoti daudz neapmierinātības gan no skolotājiem, gan no valsts prezidenta, bet mums ir svarīgi ar visiem šiem cilvēkiem turpināt strādāt pie pārējiem projektiem. Mēs neesam atkāpušies no šī mērķa, bet mēs izdarīsim šo darāmo darbu garākā laika periodā, pirms tam runājot ar sadarbības partneriem,” atzīmēja Seile.

Pēc ministres pozīcijas maiņas gandarījumu pauda arodbiedrība. Kā stāsta Mikiško, runāt par algu publicēšanu var, bet tikai pēc jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas, kas paredzēts nākamā gada pirmajā septembrī.

„Es domāju, ļoti pozitīvi, un acīmredzot tas bija tas solis, ko mēs arī gaidījām no ministrijas, un šoreiz jāsaka „paldies” ministrei par sapratni, nesaasinot šo situāciju, un nesaasinot sabiedrības nostāju pret pedagogiem. Ir vajadzīgas diskusijas, mēs neesam pret šo jautājumu, bet tas ir jāsakārto, un acīmredzot visprātīgākais būtu tad, kad mēs sagaidām jaunā modeļa ieviešanu, kad ir sistēma sakārtota, tad ķerties pie šī, atgriezties pie šī jautājuma,” sacīja Seile.

Algas starpība teju trīskārša

LIZDA datubāzē ir redzamas skolotāju vidējās algas, vidējais likmju skaits un stundas likmes visās valsts skolās, tomēr ar šo informāciju arodbiedrība nevēlas pilnībā dalīties. Arodbiedrība Latvijas Radio piekrita sniegt informāciju tikai par atsevišķām skolām, neminot to nosaukumus.

Vislielākās algas ir reģionu centru ģimnāzijās, Rīgā un Pierīgā.

Vidzemē ģimnāziju skolotāji vidēji saņem ap 650 eiro pirms nodokļu nomaksas. Rīgas ģimnāzijās par tādu pašu nostrādāto likmju skaitu skolotāji saņem aptuveni par 100 eiro vairāk. Kādā vidusskolā Pierīgā skolotājs vidēji nopelna 806 eiro. Tiesa, šajā vidusskolā skolotājs vidēji nostrādā vairāk par pilnu slodzi.

Tikmēr kādā mazā pamatskolā Latgales pusē, kur mācās tikai 24 skolēni, skolotājs saņem vidēji 270 eiro. Šajā skolā, tāpat kā daudzās citās lauku skolās, skolotāji nevar nostrādāt pilnu slodzi.

Savukārt vislielākā stundas likme ir kādā Pierīgas valsts ģimnāzijā, kur skolotājs par kontaktstundu saņem 8,5 eiro.

Līvānos algu publiskošana nav radījusi spriedzi

Skolotāju algas atšķiras arī strādājot vienā skolā vai novadā. To parāda Līvānu novads, kurā pašvaldība jau vairākus gadus brīvprātīgi publicē skolotāju atalgojumu, minot arī vārdus un uzvārdus. Šajā novadā lielākā daļa skolotāju saņem vairāk par 400 eiro uz rokas.

Tomēr atšķirības ir lielas. Kāds skolotājs saņem vairāk par 900 eiro, bet cits vien 200. Tiesa, datos nav norādīts likmju skaits.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzskata, ka atklātība par algām novadā ir vairojusi caurspīdīgumu. „Ja mēs valsti gribam savest kārtībā, ja mēs gribam redzēt, ka ir šī komunikācija starp valsts iestādēm, iedzīvotājiem, lai būtu arī caurspīdīgums, par ko daudz runā, es domāju, ka tas ir pirmais, ar ko būtu jāsāk. Nekas jau tur nav slēpjams īstenībā. Katra šī naudiņa, arī skolotāju, arī pašvaldības vadītāju, viņa ir nopelnīta tiem, kas strādā,” saka Vaivods.

Arī Līvānu 1. vidusskolas direktors Juris Iesalnieks atzīst, ka nekādu sociālo spriedzi algu publicēšana nav izraisījusi. „Mēs jau pie tā esam pieraduši. Varbūt pašā sākumā tas izsauca, stipri individuāli, kādu neapmierinātību, bet pašreiz, kad ir visi darbinieki publicēti, tad mums nav pilnīgi nekādu iebildumu,” atzīst Iesalnieks.

Direktors uzskata, ka visās iestādēs, kurās tiek tērēta valsts nauda, algas būtu jāpublicē.

Ķīlis: Sabiedrībai ir jāatbalsta Seile

Līdzīgs viedoklis ir bijušajam izglītības ministram Robertam Ķīlim. Viņaprāt, arī tagad ministrijai nevajadzēja atteikties no skolotāju algu publicēšanas, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Ķīlis stāsta, ka šis gadījums rāda nepatīkamu signālu, ka ministriju var ietekmēt. „Tagad iznāk tā, ka ir iespējas paspiest uz ministri, neskatoties uz to, ka ir Ministru kabineta akcepts. Kaut kādā veidā, nesaprotamā veidā. Tas nozīmē, ka arī jebkuri citi lēmumi var tikt mainīti.

Kā mēs pēc tam varam zināt, ka pēc tam kaut kādas ieceres, kas tiek pateiktas, pēkšņi netiks mainītas tāpēc, ka kādam kaut kas nepatīk. Aizskries pie prezidenta, pažēlosies, tas kaut ko pateiks. Nu, tas jau nav nopietni. Man liekas, ka tādā ziņā tas ir ļoti nepatīkams gadījums,” norāda bijušais ministrs.

Ķīlis uzskata, ka izglītības nozare pretojas jebkādam novērtējumam no malas, tāpēc sabiedrībai vajadzētu dot atbalstu izglītības ministrei Mārītei Seilei, lai atspēkotu spiedienu no nozares.

„Izglītībā ir nepieciešams atbalsts pārmaiņām no pašiem mums, no Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņiem, kurus tas interesē, no viedokļu līderiem. Un tāpēc Mārītei Seilei, kas ir spējīga uz pārmaiņām un nav kaut kāds reakcionārs, atsaldēts cilvēks, kāds ir Ina Druviete, piemēram, ir nepieciešama zināma mobilizācija sabiedrībā, lai šo atbalstu sniegtu,” tiešs ir bijušais ministrs.

Jansons rosinās publicēt visu valsts darbinieku algas

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kurš iebilda pret skolotāju algu publicēšanu, jo tas diskriminētu vienu profesiju, sola nākamgad vērsties pie valdības un parlamenta ar ierosinājumu publicēt algas visiem valsts darbiniekiem.

Kopš 2010. gada algas ir jāpublicē visām valsts amatpersonām, tomēr Jansons uzskata, ka ar to nepietiek. „Tas jau nav nekāds jauns modelis, ja mēs skatāmies vispār Eiropā un pasaulē. Skandināvijā tā tas ir pieņemts, tur vispār nevienam pat šaubu nav, ka ir jāpublicē sabiedriskā sektora darbinieku algas, jo tas ir pats par sevi saprotams. Viss, kas ir saistīts ar budžetu, viņam jābūt ir caurskatāmam, saprotamam līdz pat eiro centam,” saka Jansons.

Ceturtdien aptuveni 2000 skolotāju piketē pie Saeimas, prasot palielināt finansējumu jaunajam pedagogu atlīdzības modelim. Sistēmas caurskatāmību izglītības ministre Mārīte Seile ir minējusi starp priekšnoteikumiem, lai modelim tiktu piešķirts lielāks finansējums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti