Rosina veidot «karsto līniju» par Krievijas armijas lidmašīnām virs Baltijas jūras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Tā ir anomālija - saka Baltijas politiķi, vērtējot faktu, ka virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas. Jau vairākos gadījumos īpaši no Dānijas un Zviedrijas ziņo par incidentiem, kad civilais laineris par mata tiesu izvairījies no Krievijas militārā lidaparāta, kurš pārvietojies bez brīdinājuma signāliem.

Satraukumu par to paudusi arī NATO, vēršoties pie Krievijas ar aicinājumu apzināties bīstamību un rīkoties. Veidot "karsto līniju" informācijas apmaiņai ar mācībām aicina arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Krievijas lidmašīnu uzturēšanās bez brīdinājuma tuvu Baltijas robežām ir dramatiski augusi. Līdzi tam nākusi vēl viena tendence - militārie lidaparāti daudz biežāk pārvietojas virs Baltijas it kā neitrālajiem ūdeņiem, teritorijā, kurā nav liegts atrasties. Taču tas notiek slepus bez brīdinājuma signāliem, sazināšanās ar civilajiem dispečeriem, kas tādējādi pasažieru lidmašīnām, paceļoties no Baltijas jūrai tuvajām lidostām, nedod nekādu iespēju paredzēt iespējamu šķērsli.

Šo tendenci ir pamanījuši daudzi un par to skaļi runā arī Briselē. Vēl nesen NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs alianses vārdā aicināja Krieviju aptvert situācijas nopietnību un par lidojumiem ziņot.

"Mēs vērojam arvien lielāku Krievijas militāro aktivitāti pie NATO robežām, īpaši gaisa telpā. Šogad ir bijuši vairāk nekā 400 NATO mēģinājumi pārtvert Krievijas lidmašīnas, kas pārkāpj alianses gaisa telpu. Un tas ir par 50% vairāk, nekā aizvadītajā gadā kopumā. Baltijas reģionā šo gadījumu skaits īpaši ir palielinājies," sacīja Stoltenbergs un piebilst:

"Krievijas aktivitātes parasti notiek starptautiskajā gaisa telpā, līdz ar to netiek pārkāpti starptautiskie nosacījumi, taču tās dažkārt ir diezgan agresīvas. Krievijas lidmašīnas lido tuvu mūsu robežām, ļoti tuvu NATO kuģiem un to visu veic, neizpaužot lidojuma plānus, neieslēdzot brīdināšanas sistēmu un nesazinoties ar civilo gaisa satiksmes uzraudzības kontroli. Tādēļ es aicinu Krieviju īstenot šos lidojumus daudz atbildīgāk, caurspīdīgāk, paredzamāk, kas palīdzētu novērst iespējamos incidentus un negadījumus," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Par civilo lidmašīnu drošību Baltijas jūras reģionā ieinteresējies arī bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, tagad Eiropas Parlamenta deputāts Urmass Paets, kurš min visus arī NATO ģenerālsekretāra piesauktos praktiskos iemeslus, kas Krievijas lidmašīnu noslēpumā tīto un nebrīdināto lidojumu dēļ rada briesmas civilajiem gaisa kuģiem.

"Pirms dažām nedēļām ziņoja par incidentu, kas noticis tuvu Kopenhāgenai, kur Krievijas militārā un pasažieru lidmašīna izrādījās ļoti tuvu viena otrai. Iemesls tam bija, ka šī Krievijas lidmašīna civilajam lainerim un citiem gluži vienkārši nebija redzama. Uzskatu, ka tā ir anomālija, ka mūsu gaisa telpā ir lidmašīnas bez kontroles. Tas būtu tas pats, kā neredzamas automašīnas uz lielceļa," saka Paets.

Viņš tagad rosina jauna likuma ieviešanu, kas stingrāk uzraudzītu Eiropas gaisa telpu.

"Manuprāt, tam ir jāmainās un ir jārod izeja. Jūtu, ka ir jāmaina starptautiskās avio vienošanās. Varbūt esmu pārāk optimistisks, bet uzskatu, ka ir jābūt jaunam regulējumam, kas liedz militārajām lidmašīnām ienākt Eiropas gaisa telpā nemanītām, izvairīties no komunikācijas, bez brīdinājuma sistēmām. Es tiešām ceru, ka cilvēki apzinās risku un būs izmaiņas, pirms kas būs noticis," atzīmē Paets.

Urmass Paets par šo situāciju ir nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai, lūdzot sniegt atbildi par to, kā komisijas eksperti redz šo problēmu un kā to būtu jārisina. Tas, kā saka Paets, ir pirmais solis, kam sekos nākamie, arī Eiropas Parlamentā. Paets norāda, ka jau tagad apzinās, tas nebūs viegli, īpaši Krievijas pretreakcijas dēļ, kā arī iekustināt un panākt, lai mainītos jau spēkā esošas starptautiskas saistības.

Kā ļoti uztraucošu šo situāciju vērtē arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. "(..) Ir kaut kāda informācijas apmaiņas sistēma – ne gluži karstā līnija – bet informācijas apmaiņa ir jāveido (..)," norāda ministrs. Viņš gan atzīmē, ka neredz jēgu Krievijas lidmašīnu lidojumiem, ja vien mērķis nav pārbaudīt citu valstu bruņoto spēku modrību.

Taču Rinkēvičs atzīst, ka pagaidām citu instrumentu kā diplomātisku sarunu nav.

Krievijas puse pagaidām uz NATO valstu brīdinājumiem nav reaģējusi un arī savu lidojumu gaitu nav skaidrojusi un mainījusi.

Civilās Aviācijas aģentūras direktora vietnieku Māris Čerņonoks savukārt Latvijas Radio pauda, ka šādas "neredzamas" lidmašīnas pie Latvijas robežām, Latvijas atbildības zonā ir fiksētas, tas noteikti palielina spriedzi dispečeru darbā, bet līdz šim nopietnu incidentu nebija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti