Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Grieķija - valsts, kurai aizvadītais gads nesis daudz pārmaiņu politikā un ekonomikā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

IZM apguvusi tikai procentu no Eiropas fondu finansējuma

Gadumijas uzrunas kļūst īsākas. Spilgtu metaforu netrūkst

Rituāls atskats uz padarīto un spilgtu metaforu laiks – politiķu gadumijas uzrunas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Gadumija daudziem tradicionāli saistās ne vien ar salūtu un šampanieti, bet arī ar politiķu uzrunām. Vieni tās kritizē kā padomju laiku palieku un Vecgada vakaru neuzskata par nopietnu laiku šādām uzrunām, citi aizstāv kā skaistu rituālu, kas uz brīdi pieklusina svinību troksni un ļauj atskatīties uz aizgājušo gadu un jaunā gada izaicinājumiem.

Sākums meklējams 30. un 70. gados

Ar radio starpniecību tautu īsi pirms gadumijas savulaik uzrunāja jau Kārlis Ulmanis – tā liecina 30.gadu radiofona programmas. Bet televīzijas Jaungada runu tradīciju pirms 45 gadiem ieviesa toreizējais PSRS līderis Leonīds Brežņevs.

"Tas ir 1970.gada 31.decembris – Brežņevs dažas minūtes pirms pusnakts pirmo reizi uzstājās padomju centrālajā televīzijā," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks.

"Līdz tam Latvijas Televīzija šīs runas retranslēja, bet [pēc neatkarības atjaunošanas] vairs nebija nekādas jēgas retranslēt citas valsts runu. Vieta bija tukša, un tā kā prezidenta vēl nebija, tad šo vietu aizņēma premjerministrs," stāsta Kruks.

Latvijas prezidenti kopš 1993. gada:

Guntis Ulmanis 08.07.1993. – 08.07.1999.

Vaira Vīķe – Freiberga 08.07.1999. – 08.07.2007.

Valdis Zatlers 08.07.2007. – 08.07.2011.

Andris Bērziņš 08.07.2011. – 08.07.2015.

Raimonds Vējonis 08.07.2015. –

Pirmo Vecgada uzrunu vēl 1990.gada 31.decembrī teica Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, bet līdz 90.gadu beigām gadumija tradicionāli bija premjera uzrunas laiks. Valsts prezidents Guntis Ulmanis iedzīvotājus uzrunāja tikai Ziemassvētkos.

Zobu tīrīšana, septiņi trekni gadi un pingvīni

Prezidenta uzrunu arī gadumijā līdzās premjeram tūkstošgades mijā ieviesa Vaira Vīķe-Freiberga. Amatpersonu uzrunas kļuva īsākas. Bet spilgtu metaforu tajās netrūka tāpat.

Spilgtāko epitetu kolāža:

"Vai daudz ir to, kas pa naktīm mācās angļu valodu? Vai daudz ir to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā? Nē – daudz ir to, kas nevīžo zobus iztīrīt, daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt." Premjers Andris Šķēle 1996.gada 31.decembrī.

"Kuram gan nekārojas apseglot zelta zirgu? Taču ekonomika nav pasaku grāmata." – Premjers Andris Bērziņš 2001.gada 31.decembrī.

"Pat ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits – miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga." Premjers Einars Repše 2002.gada 31.decembrī.

"Bet laimes veseris ir ļoti smags, ne katram ir vēlēšanās un gribasspēks, lai paņemtu to savās rokās, bet tur tas stāv un jūs gaida." Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2004. gada 31.decembrī.

"Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu." Premjers Aigars Kalvītis 2005.gada 31.decembrī.

"Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ. Turpmākajos divos gados Latvijas ekonomikā būs šāda sniega vētra, un tādas cilvēciskās īpašības kā uzticība, izpalīdzība, līdzcietība un labestība būs svarīgākas kā jebkad." Premjers Ivars Godmanis 2008.gada 31.decembrī.

Nedrīkst būt klišeju

Daudzas no šīm spārnotajām frāzēm jau kļuvušas par mūslaiku folkloru. Lielākoties gan tie ir profesionālu runu rakstītāju domu graudi, ar ko uzrunas izkrāsotas pavisam apzināti. Sevišķi krāšņi epiteti tautas valodā iegājušies no Tautas partijas premjeru Andra Šķēles un Aigara Kalvīša gadumijas runām. Tās savulaik darināja Jurģis Liepnieks.

"Tajā laikā, īpaši 90.gadu otrajā pusē, politika bija ļoti stīva, un mēs tiešām apzināti centāmies ieviest jaunu stilu, jaunu valodu un komunikācijas veidu," atminas Liepnieks. "Un vienmēr, kad izdodas kaut ko tādu izdarīt, tas piesaista uzmanību.

Tagad, atskatoties atpakaļ, reizēm liekas, ka varbūt tas bija mazliet pašmērķīgi un varbūt šauts pār strīpu. Bet toreiz likās, ka tas skanēja labi un bija vietā," atceras Šķēles un Kalvīša runu rakstītājs.

Viņa ieskatā gadumijas runas veiksmes atslēga ir oriģinālas domas un atziņas, tā nedrīkst būt klišeju pilna. "Tas ir trakākais, kas var notikt – ka ir jāklausās kaut kāds "bla bla bla bla": [piemēram,] "Latvija esam mēs katrs", "darīsim kaut ko" un tā tālāk. Kaut kas tāds, kas uzreiz atslēdz interesi un uzmanību," saka Liepnieks.

Runu gatavošana - lielākoties komandas darbs

Viena no retajiem politiķiem, kas Ziemassvētku un Jaungada runas gandrīz pilnībā gatavoja pati, bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas premjeri kopš 1990. gada:

Ivars Godmanis 07.05.1990. – 03.08.1993.

Valdis Birkavs 03.08.1993. – 15.09.1994.

Māris Gaillis 15.09.1994. – 21.12.1995.

Andris Šķēle 21.12.1995. – 13.02.1997.

Andris Šķēle 13.02.1997. – 07.08.1997.

Guntars Krasts 07.08.1997. – 26.11.1998.

Vilis Krištopans 26.11.1998. – 16.07.1999.

Andris Šķēle 16.07.1999. – 05.05.2000.

Andris Bērziņš 05.05.2000. – 07.11.2002.

Einars Repše 07.11.2002. – 09.03.2004.

Indulis Emsis 09.03.2004. – 02.12.2004.

Aigars Kalvītis 02.12.2004. – 07.11.2006.

Aigars Kalvītis 07.11.2006. – 20.12.2007.

Ivars Godmanis 20.12.2007. - 12.03.2009.

Valdis Dombrovskis 12.03.2009. – 03.11.2010.

Valdis Dombrovskis 03.11.2010. – 25.10.2011.

Valdis Dombrovskis 25.10.2011. – 22.01.2014.

Laimdota Straujuma 22.01.2014. – 05.11.2014.

Laimdota Straujuma 05.11.2014. -

 

 

"Šīs bija tās divas runas, ko viņa vienmēr sacīja no galvas, neizmantojot rakstītus tekstus. Mums kā komandai vairāk bija jānodarbojas ar to, lai atvēlētu kādu brīdi Valsts prezidentei pārdomām, lai viņa varētu sagatavoties. Un neviens līdz galam nezināja, kas tad tur būs," atceras viņas kādreizējā padomniece Aiva Rozenberga, kas strādājusi arī pie Gunta Ulmaņa un pašlaik – pie premjeres Laimdotas Straujumas.

"Ja katrs viens Latvijā darītu savu darbu pēc labākās sirdsapziņas tā, lai tas nestu svētību gan viņam, gan citiem, tad mūsu zeme būtu paradīze. Te nebūtu to rūpju un raižu, kādas mēs pazīstam šodien. Visu to novērst, visu to vērst uz labu – tas ir mūsu rokās, mēs varam daudz ko darīt," kādā no uzrunām sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Tomēr lielākoties runas tapšana ir komandas darbs, kur pamattekstu raksta kāds no padomniekiem. Nav viegli panākt, lai teksts piegulst runātājam kā labi pašūts uzvalks. Ne vienam vien politiķim tas kļūst par klupšanas akmeni.

"Ideālais variants, kādu es to redzu, bet kas ne vienmēr izdodas – ka padomnieki sanāk kopā ar amatpersonu un izrunā galvenos akcentus, kam runā būtu jābūt," norāda Līga Krapāne, kura bijusi sabiedrisko attiecību padomniece gan premjeram Valdim Dombrovskim, gan prezidentam Andrim Bērziņam. Viņa uzsver – lai gan runas pamatu lielākoties rada preses padomnieks, amatpersonas uzdevums ir to vēl tapšanas procesā pastāvīgi "pielaikot".

"Tādā savstarpējā, rūpīgā darbā runai ir jātop noslīpētai tiktāl, ka cilvēks, kurš to runā, to tiešām runā kā savu. Jo man, šķiet, ka nav nekā dīvaināka kā tad, ja amatpersona paņem jau sagatavotu runu, bet tā nav viņa valoda. Kad viņš šo runu lasa, ir skaidrs, ka tā nav viņa runa. To var ļoti ātri atšifrēt," saka Krapāne.

Tāpat jāņem vērā, ka premjera kā izpildvaras vadītāja un Valsts prezidenta kā valsts galvas runas saturiski ļoti atšķiras. To īpaši var redzēt, ja premjers un prezidents uzrunas saka gadumijā viens pēc otra. "Ja tā varētu salīdzināt, tad valdības vadītāja runa ir daudz lietišķāka un praktiskāka nekā valsts vadītāja runa. Jo Latvijā kā parlamentārā valstī (..) cilvēki no Valsts prezidenta intuitīvi gaida vairāk tādu kā vīziju, redzējumu, emocionālu impulsu, atbalstu. Ja nepieciešams – arī mierinājumu," atšķirības iezīmē Krapāne.

"Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!" kādā no savām uzrunām sacīja eksprezidents Andris Bērziņš.

Gadumijas uzrunas kā mūsdienu vēstures grāmata

Pārlapojot premjeru un prezidentu gadumijas runas 20 gadu garumā, tajās lasāma arī visa Latvijas jaunāko laiku vēsture.

Neatkarības atjaunošana un barikādes, "Bankas Baltija" krahs 1995.gadā, bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību 1999.gadā, uzvaras olimpiādēs, referendumi, ceļš uz NATO un Eiropas Savienību. Krīzes un atkopšanās gadi.

"Vieniem tas paliks atmiņā kā skolotāju streika gads, citiem saistīsies ar Skrundas lokatora spridzināšanu, daudzi pieminēs to kā skolēnu dziesmu svētku gadu, vēl citi ar skumjām atcerēsies dažu bankrotējušu avīzi. (..) [Tika noslēgts] brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību, (..) sākās plašs privatizācijas process, darbu uzsāka arī Rīgas fondu birža, kurā par sertifikātiem tika piedāvātas uzņēmumu akcijas. Diemžēl labajiem nodomiem un optimismam pārvilka svītru banku sistēmas krīze. Tās rezultātā daudzi Latvijas iedzīvotāji cieta milzīgus zaudējumus," 1995.gadā sacīja toreizējais premjers Andris Šķēle.

"Mēs esam spējuši izrauties no ekonomiskās krīzes žņaugiem. Esam sākuši atveseļot tautsaimniecību un mazināt bezdarbu. Esam atguvuši prestižu starptautisko finansu organizāciju acīs. Esam ievēlējuši tautas mīlētu un gudru Latvijas prezidenti," jau 1999.gadā teica Šķēle.

"2002.gadā mēs tikām uzaicināti iestāties NATO un noslēdzām sarunas ar Eiropas Savienību. Tāpat mēs noturējām ļoti nopietnas Saeimas vēlēšanas un izveidojām jaunu valdību," 2002.gadā sacīja premjers Einars Repše.

"Iepriekšējos 14 gados mēs esam veikuši ceļu no okupētas valsts Padomju Savienības sastāvā līdz dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Pēc dažām minūtēm lats tiks piesaistīts eiro," 2004.gadā sacīja Repše.

"Šis bija gads, kurā mēs pirmoreiz apjautām, cik daudzi mūsu tautieši izmanto atvērtās Eiropas iespējas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas," pēc gada sacīja jau cits premjers Aigars Kalvītis.

Pavisam citu ainu 2008.gada nogalē iezīmēja premjers Ivars Godmanis. "Mēs esam Latvijas kredītu eiforijas beigās un globālās finanšu krīzes sākumā. Tā ir sāpīga kombinācija. (..) Šis bija referendumu gads, kas apliecināja Latvijas sabiedrības pilsoniskās līdzdalības strauju izaugsmi, kura skaudri raksturoja mūsu problēmas. Pašā gada nogalē pēc 15 gadu vilcināšanās beidzot tika pieņemta Latvijas administratīvi teritoriālā reforma," sacīja Godmanis.

"Šogad esam bijuši kopā, jutuši viens otra atbalstu gan lielā priekā, gan lielās bēdās. Dziesmu svētki sasauca kopā Latvijas tautu no pilsētām un novadiem, no Eiropas un pasaules, lai apzinātos mūsu garaspēku un varēšanu. Diemžēl aizejošais gads ir nesis arī vienu no smagākajiem pārbaudījumiem mūsu atjaunotās valsts vēsturē. Zolitūdes traģēdija atgādināja par to, cik trausla var būt šķirtne starp dzīvi un nāvi," jau 2013.gadā sacīja tobrīd no amata aizejošais premjers Valdis Dombrovskis.

Taču, lai kā mainītos notikumi, ir akcenti, ko politiķu runas pārmanto no gada uz gadu. Solījumi mazināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, attīstīt tautsaimniecību, un – teju bez izņēmuma – aicinājumi vairot ticību sev, beigt savstarpējos kašķus un atcerēties, ka valsts ir mūsu kopēja lieta.

Skaista tradīcija vai bezsaturisks rituāls?

Politiķu gadumijas runas peļ un slavē; apzinīgi skatās vai demonstratīvi ignorē. Tomēr gadu no gada par tām runā. Tiesa gan, sociālo mediju laikmetā Vecgada runu nozīmība ir krietni mazinājusies salīdzinājumā ar laiku pirms gadiem 20, secina Liepnieks. "Kad nebija ne tvitera, ne "Facebook", ne interneta vispār – 1995.gadā taču faktiski nebija nekāda interneta – tad šīm politiķu runām un iespējai politiķim parunāt 10 minūtes "praimtaimā", neierāmētam, neatbildot uz jautājumiem, dot tiešu vēstījumu, bija ārkārtīgi dārga un reta iespēja," vērtē Liepnieks.

Viņa ieskatā, politiķu gadumijas runas ir skaista tradīcija, kurā nav nekā neiederīga, jo sarunas par politiku tāpat lielākoties ir klātesošas arī pie svētku galda.

Gluži pretējās domās ir mediju eksperts Sergejs Kruks.

Viņaprāt, pusnaktī pie šampanieša un salātu bļodas nopietnās runās nevar iedziļināties un rituāla pēc vien no tām nav jēgas.

"Rituāls ir no saturiskā viedokļa tukša parādība. Rituāls neparedz, ka mēs iegūstam jaunu informāciju un kaut ko iemācāmies. Bet mūsu politiķi ir iemācījušies, ka šajās dažās minūtēs pirms pusnakts ir jālasa lekcija, pamācība, vajag pabārt nerātnos bērnus vai politiķus," kritisks ir Kruks.

"Pa visiem šiem gadiem es neesmu guvusi pārliecību, ka tas ir labākais laiks, kad teikt nopietnas, stratēģiskas runas," atzīst arī Krapāne. Tāpēc Andra Bērziņa laikā prezidenta runa tika pārcelta uz 1.janvāra pēcpusdienu.

"Iespējams, būtu labāk, ja tas notiktu kādas pāris stundas pirms pusnakts," turpina Krapāne. "(..) Bet Latvijā tradīcijām ir liela nozīme, cik es zinu, arī šogad Valsts prezidents atgriezīsies pie pusnakts uzrunas... Tā kā katrs, protams, skatās, kā viņam šķiet pieņemamāk un labāk," nosaka Rozenberga.

Tam piekrīt arī pašreizējā premjeres padomniece Aiva Rozenberga. Skatīties gadumijas runas vai nē – tā ir katra brīva izvēle. "Man šķiet, ka šī tradīcija, kad amatpersonas saka savus sveicienus Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā, ir tik ļoti iedibinājusies, ka vienai daļai cilvēku svētki bez tā nav iedomājami. Tā ir tāda rituāla sastāvdaļa. Ir skaidrs, ka premjers saka uzrunu, tātad, tūlīt būs pusnakts (..) Tikpat labi es zinu cilvēkus, kuriem šajā brīdī neinteresē skatīties televizoru vai klausīties radio. Tās ir viņu tiesības. Tā viņi veido savu svētku rituālu," uzsver Rozenberga.

Politiķu runu ieraksti lielākoties top jau labu brīdi pirms gadumijas, tādēļ svarīgi, lai tās nezaudē aktualitāti. Sevišķi tādās neparastās reizēs kā šogad, kad valdības veidošanas diskusiju fonā Valsts prezidents Raimonds Vējonis teiks savu pirmo gadumijas uzrunu jaunajā amatā, bet demisionējusī premjere Laimdota Straujuma – pēdējo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti