De Facto

10. marta «De Facto»

De Facto

17. marta «De Facto»

«Rīgas satiksmei» cīņa ar parādniekiem izmaksā miljons eiro gadā

«Rīgas satiksme» par parādu piedziņu maksā miljonu eiro gadā; sola tēriņus mazināt

Aptuveni miljonu eiro gadā “Rīgas satiksme” pēdējos gados ir maksājusi parādu piedziņas uzņēmumam “Conventus”. Šī konsultanta darba efektivitāti tagad “Rīgas satiksmei” ierosinājusi izvērtēt auditorkompānija “Ernst&Young”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tomēr gan parādu piedzinējs, gan “Rīgas satiksme” apgalvo, ka izmaksas esot adekvātas. Izrādās – “Rīgas satiksme” līdz šim pati nav varējusi piekļūt CSDD datubāzei un noskaidrot par stāvvietu nesamaksājušo auto īpašniekus, kuriem sūtīt draudu vēstules.

Pēcapmaksas paziņojums – tā oficiāli sauc sarkano kvīti, ko uz sava auto vējstikla atradīs par pašvaldības stāvvietu nesamaksājušais šoferis. Ja šis paziņojums tiek ignorēts mēnesi, “Rīgas satiksme” to var piedzīt no transportlīdzekļa turētāja vai īpašnieka.

“Ernst&Young” veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā “Rīgas satiksmes” ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljoni iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro.

Parādu piedziņu nodrošina SIA “Konsultatīvā sabiedrība Conventus”. Par slikto parādu piedziņu 2017.gadā “Rīgas satiksme” šai firmai samaksāja 1,026 miljonus eiro, bet 2018.gadā – 943 tūkstošus eiro. “de facto” zināms, ka “Ernst&Young” “Rīgas satiksmei” iesaka izvērtēt parādu piedziņas konsultanta darba efektivitāti.

Bijušais “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss šonedēļ LTV raidījumā “Viens pret vienu” par to arī pauda šaubas: “Tas nav normāli, to es arī saku. Tas ir viens no aspektiem, ka jāpadara šī parādu piedziņa efektīvāka. Vai nu tur ir jāiesaista, piemēram, pašvaldības policija vai nu līdzīgi kā ar fotoradaru parādiem, vai “Apstāties aizliegts” kur ir zīmes, kur ir sodīti autovadītāji, tehnisko apskati nevar iziet, vai kaut kādi citi mehānismi. Es saprotu, ka

šī parādu piedziņa ir bijusi neveiksmīga, izmaksas ir milzīgas, un tirgū šis pasākums un pakalpojums citiem komersantiem maksā daudz lētāk.”

Šis esot kārtējais darījums, kas būtu jāanalizē un jāmeklē iespējas “Rīgas Satiksmei” nepārmaksāt par pakalpojumu, ko citi saņemot lētāk, uzskata Matīss.

“Rīgas satiksmē” “de facto” noskaidroja, ka līgums par parādu atgūšanas pakalpojumiem ar “Conventus” noslēgts 2014.gada nogalē, tā termiņš – pieci gadi. Jaunieceltais “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis stāsta: ““Conventus” bija vienīgais pretendents, kas iesniedza. Interese bija, bet tas darbiņš jau nav tik vienkāršs būtībā. (..) Nu tiešām, ja tā skatāmies visus tos faktus, labs līgums īstenībā. Normāls līgums par labu cenu, pie tam godīgi noslēgts. Nav tur kaut kādi brīnumi, ja jau neviens nepieteicās.” Saulītis skaidro, ka “Conventus” parādus piedzen ne vien no nemaksātājiem par stāvvietām, bet arī no sabiedriskā transporta bezbiļetniekiem.

To rakstiskās atbildēs norāda arī “Conventus”, kas ir sašutuši par “Ernst&Young” secinājumiem.

“Rīgas satiksmes” maksājumos uzņēmumam ietilpst ne vien ārpustiesas parādu atgūšana, bet arī tūkstošiem tiesvedības procesu, tai skaitā, valsts nodevas par tiem, turklāt tie varot vilkties gadiem ilgi.

Viens no “Conventus” līdzīpašniekiem un valdes locekļiem Jānis Krastiņš sarunā ar “de facto” norāda, ka “Rīgas satiksme” nav vienīgais uzņēmuma klients autostāvvietu nozarē: “Nu iedomājieties – ja ar mums strādā praktiski visi Latvijas lielākie stāvvietu operatori, tad nu par ko tas liecina? Visiem mēs esam neefektīvi, tāpēc mūs izvēlas? Nu tas ir absurds!”

2016.gada nogalē “Conventus” nopirka juridisko pakalpojumu firmu “Lex Interpretis”. Tikai šā gada janvārī vēsturiskais nosaukums mainīts uz SIA “CCS”.

“Lex Interpretis” savulaik dibināja advokāts un ilggadējs Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks Jānis Dzanuškāns ar brāli,

vēlāk starp īpašniekiem bija viņa sieva, bet nu jau desmit gadus oficiālas saistības ar uzņēmumu Dzanuškānam nav. Laikā no 2011. līdz 2016.gadam “Lex Interpretis” tika pie vairākiem juridisko pakalpojumu līgumiem galvaspilsētas struktūrās, piemēram, Rīgas pašvaldības policijā un “Rīgas namu pārvaldniekā”.

“Conventus” valdes loceklis Krastiņš apgalvo, ka uzņēmums nopirkts, lai veidotu biznesu kopā ar lietuviešu partneriem. Dzanuškāns ar pirkumu nekādi neesot saistīts. Jāpiebilst, ka kopš 2017.gada tagad nu jau “Conventus” ir ticis pie diviem juridisko pakalpojumu līgumiem ar “Rīgas namu pārvaldnieku” – kopā 600 tūkstošu eiro vērtībā.

“Conventus” 2017.gada pārskats liecina, ka no “Rīgas satiksmes” nākušais miljons eiro veido gandrīz pusi no uzņēmuma apgrozījuma, bet pagājušā gada pārskats vēl nav pieejams. Maz ticams, ka “Rīgas satiksme” tagadējo līgumu lauzīs, jo par to ir jābrīdina pusgadu iepriekš.

Tomēr nākotnē par parādu piedziņas pakalpojumiem “Rīgas satiksme” varētu maksāt mazāk. Daļa no parādniekiem samaksā jau pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas, taču arī tam līdz šim vajadzēja parādu piedzinēja palīdzību. “Rīgas Satiksme” pati nevar noskaidrot auto turētāju, bet zvērināti advokāti šīm ziņām klāt tiek.

Beidzot ir sagatavotas izmaiņas, kas ļaus transportlīdzekļu valsts reģistrā ielūkoties arī uzņēmumiem, kam deleģētas pašvaldību autonomās funkcijas.

To “de facto” apliecināja CSDD. “Tas tiešām būtu saprātīgi, to pirmo stadiju... ja tā pirmstiesas stadija pārietu “Rīgas satiksmei”, tas būtu loģisks lēmums. Neskatoties, ka tas darbaspēks būs nepieciešams varbūt nedaudz kvalificētāks, bet nu, teiksim, paziņojumus jau nevajag ar juridisko izglītību gatavot. Tas ir arī masveida produkts, tā varētu teikt,” par tuvākās nākotnes iecerēm autostāvvietu parādu piedziņā stāsta “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Saulītis.

Jāatgādina, ka gandrīz divus gadus “Rīgas satiksmes” valdē amatu apvienošanas kārtā ieņēma Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins, kurš līdz tam sešus gadus bija CSDD valdes loceklis. Taču šī viņa pieredze acīmredzot nekādi nelīdzēja “Rīgas satiksmei” piekļūt pie transportlīdzekļu reģistra jau ātrāk, secina raidījums.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti