Rīgas mēra amata kandidātu faktu pārbaude. Nemiro, Kuzins un Staķis

Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un norāda uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī izteikumiem, kas ir maldinoši, jo satur daļēji nepatiesu informāciju, ir izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata otrajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 6. līdz 10. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Ralfs Nemiro no KPV LV, Jānis Kuzins no "Jaunās Saskaņas" un Mārtiņš Staķis no "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" kopējā saraksta.

KPV LV un Ralfs Nemiro

Partijas KPV LV saraksta līderis Ralfs Nemiro pašvaldībai pārmeta nespēju apgūt naudu. Viņš sacīja: 

“Ja mēs skatāmies par lielajiem projektiem, liela daļa no naudas, kas būtu paredzēta šādiem projektiem, Rīgā nemaz nav apgūta. Izrādās, nauda ir, tikai nemāk paņemt.” 

Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) atbilde "Re:Check" liecina, ka tik viennozīmīgi pašvaldības sekmes nav vērtējamas. Proti, dome šobrīd saņem finansējumu 46 projektu īstenošanai, kas kopumā izmaksā vairāk nekā 225 miljonus eiro. Vairums, 35 projekti, jau ir pabeigti. CFLA arī uzsver, ka jāņem vērā – pašvaldības pārziņā ir daudzi lieli un sarežģīti projekti. Iestādes vērtējumā ir gan veiksmes stāsti, gan projekti, kuru realizēšana nav tik raita kā plānots, taču kopumā domes sekmes “vērtējamas līdzīgi kā citām pašvaldībām”.

“Fondu nauda attiecībā uz būvniecības projektu apguvi nav pietiekamā apjomā apgūta,” arī sarunā ar "Re:Check" norādīja Nemiro. Taču uzreiz piebilda, ka “tas gan šad tad objektīvi ir bijis iespējams vai neiespējams”, jo bijuši tiesvedības riski, apstrīdēšana. Politiķis gan atteicās nosaukt konkrētus būvniecības projektus, par kuriem runāja: “Tas nav stāsts par vienu, otru vai trešo projektu. Tam nav nozīmes. Nozīme ir naudas masai, kuru var izmantot, lai labiekārtotu Rīgu.” Nemiro arī piekrita, ka uz citu pašvaldību fona Rīga neizceļas. Tomēr viņš runāja par Rīgas kapacitāti un norādīja, ka mazā novadā “var būt objektīvi iemesli, (..) Rīgā administratīvais aparāts ir tomēr pietiekami liels, lai šādus projektus censtos realizēt.”

Nemiro arī kritizēja e-talona sistēmas dārdzību:

 “Ja mēs skatāmies uz "Rīgas Satiksmi", kas ir vislielākais laikam bēdu bērns, tad 20 000 uz Rīgas karti – faktiski šāds taloniņš maksā apmēram 12 autobusi. Tad līdz kam mēs esam nodzīvojušies?”

Nemiro atzina, ka attiecībā uz naudas summu pārteicies – gribējis teikt, ka uzņēmumam "Rīgas karte" tērēti 20 miljoni eiro.

 

Pēdējos gados Rīgas kartei tiešām maksāti nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro ik gadu. No tiem par e-talona uzturēšanu- vairāk nekā 17 miljoni eiro. Taču "Re:Check" ieinteresēja arī  politiķa aprēķini attiecībā uz autobusu izmaksām. 

Pēdējo gadu iepirkumos "Rīgas satiksme" gan par vienu autobusu maksājusi ap 300 tūkstošiem eiro. "Re:Check" jautāja Nemiro, cik maksā viens autobuss. Arī viņš teica, ka autobusa izmaksas ir ap 300 tūkstošiem eiro. “Es dalīju 20 miljonus ar 300 tūkstošiem – tas ir plus, mīnus 13 autobusi.” Pēc pārjautāšanas Nemiro atkārtoja vēlreiz, ka par 20 miljoniem var nopirkt 12-13 autobusus. Taču tā nav tiesa. "Re:Check" sarunas laikā saskaitīja, ka 12 autobusi katrs vērtībā 300 tūkstoš eiro kopumā izmaksātu 3,6 miljonus eiro, nevis, kā apgalvo politiķis, 20 miljonus. Atbildot uz to, Nemiro teica: “Nesanāk 20 miljoni, jo ir vajadzīga arī pati karte kaut kādā apmērā (..) Es ņēmu vērā to, ka mēs varam piepirkt vēl klāt 12-13 autobusus un saglabāt arī kaut kādu biļešu kontroles sistēmu.” 

KPV LV mēra amata kandidāts arī runāja par rīdzinieku tēriņiem par mājokļu apsaimniekošanu. 

“Kāpēc durvis maksā 12 000 gadījumā, ja ar visu ielikšanu tās varētu izmaksāt 1200. Tātad 10 reizes lielākas tāmes tiek iesniegtas un redz, kur ir tie līdzekļi.”

"Re:Check" neizdevās atrast politiķa nosaukto gadījumu mediju publikācijās, tāpēc vaicājām par to Nemiro. Viņš atbildēja, ka šis gadījums ir personīgi zināms. Tas noticis ar Nemiro radiniekiem, kuri dzīvojot Āgenskalnā. “Kura adrese precīzi, tas nav mans īpašums, tāpēc es neesmu pilnvarots par to konkrēti izteikties.” 

"Jaunā Saskaņa" un Jānis Kuzins

Partijas "Jaunā Saskaņa" pirmais numurs ir uzņēmēja Tatjana Kargina. Pie pašreizējās nodarbošanās viņa norādījusi, ka ir Rīgas mēra amata kandidāte, taču Latvijas radio sarakstu pārstāvēja Jānis Kuzins. Skaidrojot, kā finansēt partijas solījumus, viņš norādīja, ka pārmaksājam par "Rīgas satiksmes" biļešu sistēmu jeb e-talonu: 

“30 miljonus mēs tērējam e-talonam. Šī ir nauda, kas aiziet nebūtībā.”

Viņš gan pārspīlē sistēmas izmaksas par apmēram 13 miljoniem – e-talonam ik gadu tiek tērēti aptuveni 17 miljoni eiro. Tomēr Kuzinam ir tiesa tajā, ka maksājam daudzreiz vairāk nekā Viļņā un Tallinā. Medijos izskanējis, ka Rīgas sabiedriskā transporta biļešu sistēma izmaksā apmēram piecpadsmit reizes dārgāk.

Kuzins "Re:Check" norādīja, ka informāciju atrada publiski pieejamos avotos, taču precīzi neatminējās, kur tieši. “No zila gaisa es to neņēmu, es to ņēmu no medijiem.”

Tāpat Kuzins sacīja, ka jāatceļ Rīgas maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā:

“Jāatceļ maksājumi izlīdzināšanas fondā, tas ne tikai uz Rīgu attiecas, bet uz visām lielajām pilsētām. Jo administratīvi teritoriālā reforma tā tika veidota – lai novadi var uzturēt sevi paši.” 

Pirmkārt, pašvaldība pati nevar atcelt iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Otrkārt, administratīvi teritoriālā reforma (ATR) gan veidota, lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti, taču tas nenozīmē, ka finansējuma pārdali pašvaldību vidū plānots likvidēt. ATR likums to paredz turpināt arī pēc reformas stāšanās spēkā. Kā norādījis atbildīgais ministrs, sistēma gan tiks reformēta.

Kuzins norādīja, ka runājis ne tikai par Rīgu, bet kopumā par lielo pilsētu maksājumu atcelšanu. Viņš uzskata, ka sistēmai būtu jāmainās uzreiz: “Nevar būt tā, ka mēs it kā ejam uz priekšu, bet atstājam kaut ko tomēr no seniem laikiem.” Savukārt par pašvaldību iespēju atcelt maksājumus izlīdzināšanas fondā viņš norādīja, ka tās var rosināt izmaiņas likumos caur Latvijas Pašvaldību savienību vai Lielo pilsētu asociāciju, kā arī vērsties Satversmes tiesā. 

Kuzins intervijā Latvijas Radio arī norādīja, ka Covid-19 krīzes risināšanā “beidzot vajadzētu iesaistīties” arī Aizsardzības ministrijai. Viņš runāja par koncertzālei paredzētās ēkas Elizabetes ielā 2 pārveidošanu hospitālī:

“Man liekas, ka arī Aizsardzības ministrijai beidzot vajadzētu iesaistīties. Tāpēc, ka, kas attiecas uz šo te Elizabetes ielu 2, bijušo partijas māju.. tad mēs piedāvājam, lai Aizsardzības ministrija no sava budžeta finansē… lai atjauno, kas bija vēsturiskais kādreiz, nu kādreiz bija, piemēram, armijas hospitālis. Aizsardzības ministrijai pietiekami liels budžets, lai saprastu, ka arī veselības riski ir pietiekami liels valsts apdraudējums.”

Armijas hospitālis Rīgā kādreiz bijis, taču ne tuvu Elizabetes ielai 2, kas ir bijusī Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēka un kuras vietā pašlaik valdība lēmusi būvēt akustisko koncertzāli. Kuzins "Re:Check" sacīja, ka ēku Elizabetes ielā pieminējis, jo viņa ieskatā tur vajadzētu būt hospitālim jeb Aizsardzības ministrijas slimnīcai, kurā varētu ārstēt armijas personālu un atsevišķos gadījumos iedzīvotājus ar infekcijas slimībām. Taču Kuzina teiktais ir pilnībā ārpus konteksta, jo aizsardzības budžetam nav nekādas saistības ar Rīgas pašvaldības budžetu, un arī lēmumu par koncertzāles būvniecību ir pieņēmusi valdība, nevis Rīgas dome. 

"Attīstībai/Par!", "Progresīvie" un Mārtiņš Staķis

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" mēra kandidāts Mārtiņš Staķis pauda, ka jāpalielina algas sociālajā sektorā un stāstīja:

“Mums jau šobrīd 11 000 cilvēku ir mājas aprūpē, un ja pirmās Covid krīzes laikā daudzi brīvprātīgie devās pie šiem cilvēkiem, tad tas tomēr ir pašvaldības uzdevums, tādēļ primāri mums jābūt gataviem šim. (..) Nevaram nepalielināt algas šim sektoram.”

No Staķa teiktā bija noprotams, ka pašvaldība ar mājas aprūpi netiek galā, tāpēc iesaistījušies brīvprātīgie. Līdzīgi viņš pauda sarunā ar "Re:Check": “Ja šis pakalpojums vajadzīgs plašākā daudzumā, kā bija Covid krīzes laikā, tad to varēja izdarīt tikai ar brīvprātīgo palīdzību, vismaz brīvprātīgie bija gatavi šeit iesaistīties un palīdzēt.”  Tomēr pašvaldībai, pēc politiķa teiktā, jābūt gatavai pašai šādu pakalpojumu sniegt.  

Staķim ir taisnība par pakalpojumu saņemošo cilvēku skaitu, taču apšaubāms ir apgalvojums, ka brīvprātīgie dara pašvaldības darbu. RD Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice "Re:Check" sacīja, ka krīzes laikā pakalpojumu sniegšana ne uz brīdi nav apstājusies vai mazinājusies. Aprūpētāji pie cilvēkiem iet turpinājuši kā iepriekš. Brice stāstīja, ka šobrīd uz pakalpojumu arī neesot rindas. Pakalpojums pieejams personām, kam ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Cilvēka spējas izvērtē sociālā darba speciālists.  

No 11 tūkstošiem pērn vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku saņēma aprūpi mājās, bet vēl teju pieci tūkstoši saņēma materiālu atbalstu, lai aprūpi varētu nodrošināt klienta izvēlēta privātpersona. Tāpat vairāk nekā 700 cilvēki saņēma tā sauktās drošības pogas pakalpojumus, kas nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kas vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzības stāvoklī. Daži simti cilvēku arī saņemtu silto pusdienu piegādi un asistenta-pavadoņa pakalpojumus.

Savukārt brīvprātīgie ar "Latvijas Sarkanā Krusta un Latvijas Samariešu" apvienības starpniecību palīdzējuši ar pārtikas piegādi cilvēkiem, kas paši epidemioloģiskās situācijas dēļ nevar aiziet uz veikalu, un to atstājuši pie mājas durvīm. Pašvaldība nebija tiešā veidā saistīta ar brīvprātīgo darba organizēšanu. 

Pašvaldība mājas aprūpi nodrošina ar ārpakalpojuma palīdzību, ko iepērk no aprūpes iestādēm. Brice stāstīja, ka darbinieku alga tiešām ir zema, nereti tā nepārsniedz minimālo algu. Pašvaldība situāciju varētu uzlabot, pakalpojumu iepērkot par augstāku cenu.

Staķis arī runāja par to, kura partija visaktīvāk centusies panākt vadības maiņu Rīgā. Viņš teica: 

“Es domāju, ja toreiz [2017.gada RD vēlēšanās] partijas būtu gājušas ar lielāku pārliecību, un tikai viena partija tāda bija – tā bija partija Latvijas Attīstība, kura pat gāja ar uzstādījumu “Gāzīsim Nilu” – es domāju, ka būtu izdevies.”

 Aicinājumu no varas gāzt bijušo mēru Nilu Ušakovu ("Saskaņa") pirms iepriekšējām vēlēšanām gan izplatīja politiķis Mārtiņš Bondars, kurš tolaik bija partijas "Latvijas reģionu apvienība" (LRA) valdes loceklis, lai gan partija vēlēšanās startēja kopā ar partiju "Latvijas Attīstībai". Sarunā ar "Re:Check" Staķis atzina, ka “korektāk no manas puses būtu teikt, [ka] tā bija apvienība "Latvijas Attīstībai" kopā ar "Reģionu apvienību".”

Tāpat "Latvijas Attīstība" nebija vienīgā partija, kas aicināja mainīt valdošo koalīciju domē. Tolaik valdības koalīcijas partijas, piemēram, vienojās pēc vēlēšanām nesadarboties ar "Saskaņu". Staķis "Re:Check" sacīja, kā tāda bijusi viņa sajūta: “Vismaz man radās sajūta, ka uz to brīdi tikai tai vienai partiju apvienībai ["Latvijas attīstībai", LRA] bija patiešām nopietns nolūks to darīt.”

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti