Rīgas mēra amata kandidātu faktu pārbaude. Burovs, Petrovs un Cilinskis

Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē.

Rīgas mēra amata kandidātu faktu pārbaude. Burovs, Petrovs un CilinskisRe:Chek

Šajā – apskata pirmajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 3. līdz 5. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Valērijs Petrovs no partijas "Alternative", Oļegs Burovs no "Gods Kalpot Rīgai", kā arī Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. Cilinska teiktajā "Re:Check" neatrada nepatiesus vai citādi maldinošus apgalvojumus. 

"Alternative" un Valērijs Petrovs

Saraksta "Alternative" līderis un bijušais partijas "Saskaņa" biedrs Valērijs Petrovs, stāstot, kur rast līdzekļus, lai īstenotu partijas plānus infrastruktūras uzlabošanai, kritizēja valsti par atbalsta nesniegšanu:

“Rīga ir galvaspilsēta, viņu izmanto visa valsts, šeit brauc gan smagās mašīnas, gan sabiedriskais transports, kuru izmanto ne tikai rīdzinieki. Pēdējos 10 gados nekādas palīdzības no valsts puses nebija.”  

Patiesībā Rīga ielu remontdarbiem ik gadu saņēmusi miljonos mērāmas mērķdotācijas, "Re:Check" pārliecinājās valsts autoceļus pārvaldošajā akciju sabiedrībā "Latvijas Valsts ceļi". Pēdējos piecos gados atbalsts bijis ap 10 miljoniem eiro ik gadu. Kā redzams grafikā, Satiksmes departaments ik gadu ievērojamu finansējuma daļu neapgūst.

 

Taujāts par savu izteikumu, Petrovs "Re:Check" atzina, ka dotācijas tiešām bija. Tomēr Rīgai ar to esot par maz. Dotāciju apmēru viņš uzreiz nosaukt nevarēja, taču minēja aptuveni 6–10 miljonus. Petrovs skaidroja, ka ar pateikto domājis, “ka tā palīdzība, kura bija, ir tik niecīga, ka principā var uzskatīt, ka tās nebija.” 

Petrovs arī Latvijas Radio pauda bažas par to, kādu kaitējumu Covid-19 krīze nodarīja sabiedrības nabadzīgākajai daļai:

Pašlaik ir samazinātas tā sauktās zupas virtuves.

Petrovs skaidroja "Re:Check", ka par zupas virtuvju slēgšanu lasījis ziņās. “Man liekas, pat Rīgas dome teica, ka tās būs samazinātas, un tāpēc parādījās ziņas.”

Savukārt domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice "Re:Check" stāstīja: “Nevienu brīdi nebija slēgtas ne zupas virtuves, ne siltā ēdiena izsniegšanas vietas galvaspilsētā. Tika pat palielināts izsniedzamo porciju skaits. Lai ievērotu distancēšanās noteikumus un nodrošinātu kārtību, patrulēja pašvaldības policija.” Lai gan gada sākumā apspriests plāns slēgt ekonomiskās krīzes laikā izveidotos siltā ēdiena izsniegšanas punktus, iedzīvotāju pretestības dēļ pašvaldība no tādas idejas attiecās. Līdzšinējo sešu vietā šobrīd darbojas desmit siltā ēdiena izsniegšanas punkti, kur līdzi nešanai savos traukos var saņemt pārtiku, un četras zupas virtuves, kuru slēgšana nekad nav apspriesta.

Petrovs arī sacīja, ka viņam esot risinājums bērnudārzu rindu īsināšanai:

“Rīgas domei ir ļoti daudz tukšu telpu, kuras ir iespējams izremontēt un palīdzēt privātuzņēmējiem nodarboties tieši ar bērnudārziem, sanāks, ka katrā mikrorajonā būs daudz bērnudārzu ar nelielām grupām.”

Pašvaldības Īpašumu departamentā tam nepiekrīt un norāda uz publiski pieejamo sarakstu ar pašvaldībai piederošajām brīvajām telpām. “Ņemot vērā tās prasības, kas ir izvirzāmas telpām/būvēm, lai tās izmantotu pirmsskolas izglītības vajadzībām, Rīgas domes Īpašuma departamenta ieskatā, sarakstos minētās telpas tam nav piemērotas,” "Re:Check" norādīja tā pārstāve Baiba Kantiņa. 

“Es līdz galam neticētu tam, ko saka Īpašuma departaments,” norādīja Petrovs. “Vienmēr ir iespējams tās telpas, kuras ir, nedaudz pārbūvēt, kaut ko ar tām izdarīt, izremontēt, lai tās varētu izmantot tieši šim mērķim.” Petrovs uzskata, ka tas ir pašvaldības vēlmes jautājums. Brīvo telpu sarakstos gan redzams, ka liela daļa īpašumu ir nedzīvojamas ēkas, metāla angāri, noliktavas un garāžas. Arī Petrovs "Re:Check" piemērotu telpu piemērus nosaukt nevarēja. Politiķis norādīja, ka sociālajā medijā "Facebook" viņam par telpām, kuras iespējams izmantot bērnudārzu vajadzībām, rakstījuši nozares pārstāvji. Šie cilvēki arī pieminējuši konkrētas pašvaldības telpas un prasījuši palīdzību, lai varētu tās iznomāt. 

"Gods kalpot Rīgai" un Oļegs Burovs

Rīgas mēra amata kandidāts no "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs sacīja, ka pērn, kad viņš bija domes priekšsēdētājs, “bija vislabākā budžeta izpilde par pēdējiem 10 gadiem”. Viņš skaidroja: 

“Mēs faktiski pabeidzām ar pārpalikumu gandrīz 40 miljoni. Tāpēc šobrīd man ir pārliecība, ka mēs varam veiksmīgi strādāt.” 

Sarunā ar "Re:Check" Burovs uzsvēra, ka informāciju guvis no pašvaldības publiskā pārskata par 2019.gadu. Tajā patiesi pausts, ka pašvaldība pērno gadu noslēdza ar 39,6 miljonu eiro budžeta pārpalikumu, “kas ir labākais budžeta izpildes rezultāts pēdējās desmitgades laikā”. Taču kontekstam būtiski piebilst, ka, lai gan lielāko ieņēmumu daļas pieaugumu veidoja lielāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, daļēji pārpalikums skaidrojams ar vairāku lielo investīciju projektu neizpildi. Tas norādīts arī pārskatā. Proti, aizkavējās vai tika pārcelti Austrumu maģistrāles, Brasas tilta, Deglava tilta, Centrāltirgus, Skanstes ielas izbūves projekti.

Burovs "Re:Check" atzina, ka daļa projektu nav realizēta, taču uzsvēra – lielākā daļa pārpalikuma veidojās, pateicoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumam. “Zinot to, ka nav apguves, var arī gāzi grīdā un ieguldīt to naudu citos projektos, mēs izdarījām tā, [ka] atšķirībā no visiem citiem gadiem šī nauda paliek,” teica Burovs.

To, ka līdzekļi netiek apgūti, Burovs vēlāk intervijā atzina arī pats:

“Katru gadu Satiksmes departamentam paliek neapgūti kaut kur ap 50% līdzekļu. Visi pēdējie gadi – 19 miljoni neapgūtu līdzekļu.”  

Burovs nav precīzs, sakot, ka atlikums ik gadu sasniedz 19 miljonus eiro. Tā tas bija vien 2019.gadā. Gadu iepriekš tas bija 14 miljoni, bet vēl pirms tam nepārsniedza 10 miljonus. Taču neapgūto līdzekļu proporcija ir vēl lielāka nekā saka Burovs. Piemēram, 2018.gadā pārpalikums no pērnajiem gadiem un no jauna saņemtā nauda veidoja 25 miljonu eiro budžetu. Pašvaldība apguva vien piecus miljonus eiro. Arī vairākus citus gadus pēdējā desmitgadē departamentam nav izdevies apgūt vairāk nekā pusi naudas.

Burovs, kurš iepriekš vadīja RD Īpašuma departamentu un vēlāk par šo jomu atbildēja kā vicemērs, izcēla lielo būvniecības projektu nodošanu laikus: 

“Es esmu vienīgais, kas nosauc 14 mēneši un vēl vairāk pirms nodošanas ekspluatācijā ne tikai datumu, bet arī laiku, runājot par Mākslas muzeju, par Mežaparku, par VEF un citiem objektiem”. 

Burovs tiešām nosauca datumu un laiku, līdz kuram ekspluatācijā nodos Mežaparka estrādi. 

Sarunā ar "Re:Check" viņš arī uzsvēra, ka 2014. gadā paziņojis par Nacionālā mākslas muzeja nodošanu ekspluatācijā precīzā termiņā un tā arī noticis: “Es paziņoju, ka nodošana ekspluatācijā būs pēc 14 mēnešiem, 1.decembrī pulksten 11.00.” 

Taujāts par VEF Kultūras pili, "Gods kalpot Rīgai" pārstāvis teica: “Par VEF tas pats.”  

Taču būtiski piebilst, ka gan VEF Kultūras pils, gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja termiņi darbu pabeigšanai tika pārcelti vēl pirms tam. Piemēram, sākotnēji bija plānots, ka VEF kultūras pils tiks pabeigta līdz 2014.gadam, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Savukārt mākslas muzeja rekonstrukcijas termiņi mainīti vairākkārt. 2012.gadā noskaidrojās, ka arī muzeju apmeklētājiem neizdosies atvērt 2014.gadā. Kavējās tehniskā projekta izstrāde, kas termiņu pārcēla līdz 2015.gada pirmajam pusgadam, taču vēlāk atklājās citas tehniskas problēmas, kas darbus paildzināja vēl vairāk – līdz 2016.gadam.

Burovs līdzīgi kā citos savos publiskajos izteikumos norādīja uz bijušo sadarbības partneru "Saskaņas" problēmām pašvaldības uzņēmumu pārvaldībā: 

“Jā, es varu atzīt, es varu pateikt kritiski – GKR kļūda, mēs novērojām, kā mūsu partneriem gāja ar "Rīgas Satiksmi", ar "Rīgas namu pārvaldnieku", un diemžēl runājam par to, politiķi runā par to – nu tas ir mūsu partneru atbildība. Notika skandāli, un cietuši ir visi. Tāpēc šeit, protams, vajadzētu aktīvi sadarboties ar partneriem.” 

Taču kontekstam jāpiebilst, ka arī paša Burova pārstāvētās partijas GKR biedri un atbalstītāji bija iesaistīti liela mēroga korupcijas skandālos, piemēram, saistībā ar "Rīgas satiksmi" un Rīgas Tūrisma attīstības biroju. Par to "Re:Check" rakstīja jau iepriekš.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti