Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vēstures pagriezienu liecinieks. Brīvības piemineklim - 80

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ne Zolitūdes traģēdija, ne jauns būvniecības regulējums nav veicinājis straujas pārmaiņas

Rīgas Centrāltirgū arvien pārkāpumi, tirgus pieņem darbā atlaistos pārtikas uzraugus

Rīgas Centrāltirgū arvien pārkāpumi, tirgus pieņem darbā atlaistos pārtikas uzraugus

Pagājuši pieci mēneši, kopš Rīgas Centrāltirgus atteiciess no sadarbības ar produkcijas uzraugu SIA „Veterinārās konsultācijas un pakalpojumi”, kas diendienā pārbaudīja vitrīnās tirgojamo preci. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka šajā laikā neatbilstoša produkcija tirgota divreiz biežāk un ar deviņiem uzņēmumiem tirgus bijis spiests uz laiku nesadarboties. 

Tiesa, kopš šī mēneša sākuma Centrāltirgus aicinājis darbā atgriezties „Veterināro konsultāciju un pakalpojumu” uzņēmuma vadītāju un vēl trīs iepriekš atlaistos darbiniekus.

Vai iespējams, ka joprojām pircēji var iegādāties bojātu un nezināmas izcelsmes produkciju, un kas kopumā notiek Centrāltirgū ar preču kvalitāti, Latvijas Radio  pētīja, dodoties uz tirgu atkārtotā reidā kopā ar PVD inspektorēm.

 

Kādu laiku - vispār bez uzraudzības

Jau pavasarī PVD tirgū atklāja dažādus pārkāpumus.  “Mēs konstatējām krējumu, kuram nav nosakāms derīguma termiņš, jo ir noplēsta derīguma termiņa uzlīme, tāpēc to izņemsim no apgrozības, un arī sieru, kuram nav nosakāms derīguma termiņš, jo marķējums ir nogriezts,” toreiz stāstīja PVD inspektore Olga Ardava.

Līgumu ar pārtikas uzraudzītājiem SIA „Veterinārās konsultācijas un pakalpojumi” un tā darbiniekiem Centrāltirgus vadība lauza šogad, 1.jūnijā. Tirgus pārstāvji toreiz stāstīja, ka tādējādi ietaupīs naudu, jo ārpakalpojums ir dārgs. Pie reizes likvidēja arī laboratoriju, kurā veterinārārsti iepriekš pārliecinājās par gaļas nekaitīgumu.

Pārtikas un veterinārais dienests secinājis, ka šo piecu mēnešu laikā pārkāpumu skaits dubultojies un atteikšanās no speciālistu pakalpojumiem bijusi rupja kļūda.

“Mēs pirmajā brīdī atturējāmies teikt, ka situācija varētu pasliktināties, izmainīties vai uzlaboties, jo nebija mums nekādu datu,”  situāciju Centrāltirgū raksturo Pārtikas un veterinārā dienesta Rīgas pārvaldes vadītāja Ina Šubina.

“Tagad tiešām ir pieci mēneši pagājuši, kopš tā laboratorija ir likvidēta. Viennozīmīgi var secināt, ka laboratorijas likvidācija nebija pareizais lēmums; pēc laboratorijas likvidācijas bija laiks, kad vispār nekas nenotika, neviens iekšēju uzraudzību no tirgus administrācijas puses vairākus mēnešus neveica,” stāsta Šubina.

PVD apkopojis datus par tirgū konstatētajiem pārkāpumiem gada pirmajos piecos mēnešos, kad bija dubulta produkcijas kontrole, un laikā no jūnija līdz šodienai.  

“Pirmajos piecos mēnešos mums bija 29 administratīvā pārkāpuma protokoli un uzlikti naudassodi,  pārējos piecos mēnešos jau ir 59 [protokoli]. Tātad sanāk, ka divas reizes vairāk sodu,” saka Šubina.

“Pirmajā periodā mums nebija nekādas darbības apturēšanas, bet pēc laboratorijas likvidācijas Centrāltirgū ir deviņi uzņēmumi, kuru darbība uz laiku tika apturēta dažādu būtisku pārkāpumu vai neatbilstību dēļ. Viennozīmīgi, pirms tam visa ienākošā gaļa tika vēlreiz atkārtoti pakļauta veterinārajai ekspertīzei, tātad speciālisti redzēja vizuāli un ņēma arī paraugus aizdomu gadījumā, bet tas posms bija likvidēts, gaļa uz tirdzniecības vietām tika piegādāta caur pagraba telpām, bez kaut kādas kontroles,” stāsta Šubina.  


Iedzīvotāju sūdzības nav saņemtas

Nekvalitatīva gaļa uzturā ir visbīstamākā, jo var izraisīt dažādas saslimšanas un pat saindēšanos.  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekcijas uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs un hepatologs Māris Liepiņš iepriekš Latvijas Radio skaidroja, ka gaļā var uzkrāties diezgan daudz dažādu toksīnu no baktērijām, kas izraisa tā saucamo pārtikas toksisko infekciju.

“Pārtikas toksiskā infekcija ir lieta, kas pārsvarā beidzās labdabīgi – ar vemšanu, caureju, sāpēm vēderā. Dažiem varētu būt arī kaut kādas neiroloģiskas problēmas, bet tas ir ļoti reti. Bet, protams, cilvēkus, kas ir slimi jau pirms tam, tas var novest arī pie bēdīgāka iznākuma,” stāstīja ārsts.

Sūdzības no iedzīvotājiem par saindēšanos ar pārtiku, kas iegādāta Centrāltirgū, Pārtikas un veterinārais dienests šo mēnešu laikā neesot saņēmis.  

“Tas jau nav tā, ka vienu dienu kontroli pārtrauc un otrā dienā visi sāk slimot. Paiet zināms periods, kamēr uzkrājas tas negatīvais, un tad  tas vairāk var izprovocēt un vedināt uz kaut kādu saslimšanu, bet to mums nevajag sagaidīt. Vajag tomēr kaut kādā veidā ar to cīnīties,” saka Šubina.

 

PVD reidā joprojām atklāj nepilnības, bet ne tik būtiskas

Lai noskaidrotu, kā tirgus pašlaik pārliecinās par produkcijas nekaitīgumu un vai visi vitrīnās izliktie produkti ir patērētājam droši, Latvijas Radio kopā ar divām PVD inspektorēm - Ingūnu Lībaži un Ludmilu Melbārdi - devās atkārtotā reidā uz Centrāltirgu. Arī šoreiz aplūkots viens piena un viens gaļas produkcijas uzņēmums.

Šogad vēl nepārbaudīts bijis piena un tā izstrādājumu tirgotājs „Dundaga”, kas atrodas sakņu paviljonā. Atšķirībā no vasaras, kad ārā valdīja svelme un piena produkti tika glabāti teju divdesmit grādu lielā karstumā, šoreiz būtiskas nepilnības neesot. Tirgot neko neaizliedz, bet inspektore Ludmila Melbārde izteic dažus aizrādījumus.

“Par augstu salikti tie iepakojumi, un tāpēc uz augšējiem iepakojumiem vitrīna nenodrošina atbilstošo temperatūru. Augšējiem iepakojumiem virsmas temperatūra bija deviņi, desmit grādi, lai gan apakšā divi, trīs, četri grādi. Noņemot tos augšējos un uzliekot apakšā, mēs nodrošināsim atbilstošu temperatūru. Un aizrādījums vēl par personāla higiēnu un par galvassegām. Tomēr, strādājot ar sveramo, nefasēto produkciju, pārdevējiem jālieto galvassegas, lai pilnībā nosegtu matus, jo mati mums izkrīt, un tas ir nepārtraukts un pastāvīgs process,” aizrādījumus uzskaita Melbārde.   

Savukārt gaļas paviljonā izvēlēts uzņēmums „Taņjaņ”, kas piedāvā iegādāties teļa, jaunlopa gaļu un subproduktus. „Taņjaņ” produkcijai pēc pavadzīmēm un citiem dokumentiem viss kārtībā, atšķirībā no vasaras teju viss tiek uzglabāts prasībām atbilstošā temperatūrā. Bet no vitrīnām jāizņem jaunlopa plaušas, jo tās uzglabātas pārlieku augstā temperatūrā.   

“Patiesībā temperatūra subproduktiem mums bija vissliktākā. Deviņi grādi plaušās iekšā mērot. Tām mēs rakstīsim izņemšanas aktiņu. Bija pieci kilogrami 170 grami. Tos tā kā nepārdos. Tad trešās kategorijas blakus produktiem konteineram vāciņu gribētos  lai būtu. Un higiēna, protams. Par roku mazgāšanu mums tur bija nelieli strīdi un arī virsmas, jā,” stāsta inspektore Ingūna Lībaže.

Lai gan šoreiz reidā konstatēts, ka pārkāpumu ir salīdzinoši mazāk nekā jūlijā, tas skaidrojams ar rudenī aukstāko laiku.

 

Atgriezušies, lai strādātu. Bez laboratorijas

Centrāltirgus jau vasarā solīja tuvāko mēnešu laikā izstrādāt jaunu produktu kontroles mehānismu, sakot, ka, visticamāk, pieņems divus štata darbiniekus. Tagad tirgus runasvīrs deleģē, lai par situāciju ko vairāk stāsta darbiniece Marija Piščikova, kas esot atbildīgā par pārtikas pārbaudēm.

Piščikova ir uzņēmuma „Veterinārās konsultācijas un pakalpojumi” vadītāja, iepriekš atlaistā darbiniece un bijusī laboratorijas vadītāja. Vasarā viņa ar Latvijas Radio runāja vien ārpus ieraksta, bet nu ir atgriezusies atpakaļ vecajā darbavietā kopā ar vēl trim iepriekš atlaistajiem veterinārārstiem, kas piecus mēnešus esot bijuši bezdarbnieki.

Piščikova, šķiet, priecājas par atgūto darbu, bet skaidro, ka tagad neesot vairs ārpakalpojuma piedāvātāja, bet gan pakļauta Centrāltirgus vadībai.

“Labāk, ka mums ir vairāk informācijas, mēs tagad varam daudz ko izdarīt lietas labā, un mēs vairāk zinām. Mēs koordinēsim arī vairākus neatbildētus jautājumus,” viņa saka.  

Piščikova uzskata, ka darbinieki uzaicināti atpakaļ, jo tirgus sapratis, ka bez papildu kontroles neiztikt. Iepriekš gan izskanēja versijas, ka veterinārārsti darot būtībā to pašu, ko PVD inspektori, tāpēc ar valsts iestādes periodiskām vizītēm pilnībā pietiekot. Tam nepiekrīt darbā atpakaļ pieņemtā Piščikova.

“PVD, tā ir valsts kontroles institūcija, kurai ir savs reglaments, un pēc sava reglamenta, protams, viņi pārbauda. Bet tirgus ir patstāvīga struktūra kā jebkurš cits tīkls, ir pieņemsim, „Maxima” tīkls, „Supernetto” tīkls un pārējie tīkli, un tāpat arī tirgus. Viņiem ir jāveido sava sistēma,”  saka Piščikova.

Tiesa, Piščikova gan neatklāj vai arī nezina, cik daudz tirgum izdevies ietaupīt un vai ko būtiski ietaupīs, algojot četrus darbiniekus iepriekšējo deviņu vietā. Laboratorijas vairs nav un identisku kontroles mehānismu, kāds bijis pirms tam, neieviesīs.

No jauna darbā pieņemtie veterinārārsti tirgū strādā katru dienu vien kopš 2.novembra un, visticamāk, par jaunu kontroles mehānismu varēs vienoties tikai kaut kad decembrī, atklāj Piščikova.

“Tagad sākam domāt par jaunas sistēmas izveidošanu. Par to, ka vecā nevar būt, jo daudz kas ir mainījies pa šo laiku un, protams, ka tirgus arī daudz ko dara lietas labā, bet prioritātes palika tās pašas – pārtikas drošums un cilvēku veselība, bet jāpadomā, par daudzām lietām vēl jāpadomā,” uzsver Piščikova.  

Rodas jautājums, vai tas, ka veterinārie darbinieki tagad pakļaujas Centrāltirgus vadībai, neietekmēs to darba neatkarību un vai viņi spēs nodrošināt tādu produkcijas kvalitāti, kāda tā bijusi pirms 1.jūnijā. Neskaidrības ir ne vien par paškontroles mehānismu, kas jau bija jāievieš, bet arī par tālāku tirgus nākotni.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku kratīšanām Centrāltirgū no amata uz laiku atstādināts līdzšinējais tirgus vadītājs Anatolijs Abramovs, kas, kā stāsta PVD un Piščikova, bijis galvenais iniciators pārmaiņām uzraudzībā, lai varētu ietaupīt. Latvijas Televīzija ziņojusi, ka korupcijas apkarotājiem esot bijušas bažas par to, ka tirgus darbinieki vēlreiz pārdevuši jau iepriekš pārdotas citu tirgotāju vietas brīdī, kad viens tirgotājs devies prom. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti