Īstenības izteiksme 15 minūtēs

13. janvāris Viļņā: 1991. gada notikumu nozīme šodien un kam prasīt atbildību

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rio astoņus mēnešus pirms Olimpiādes: pilsētā ir problēmas ar kanalizāciju un notekūdeņiem

Rīgas atkritumu bizness – nelikumīgs un haotisks; briest spraiga cīņa par tirgus pārdali

Rīgas atkritumu bizness – nelikumīgs un haotisks; briest spraiga cīņa par tirgus pārdali

Atkritumu tirgus Rīgā apgroza desmitiem miljonu eiro un miljonus ļauj pelnīt izvedējiem. Taču bizness ir nelikumīgs, necaurspīdīgs un haotisks.

Pašlaik virs Rīgas tiešā un pārnestā nozīmē pulcējas ķērcošu kaiju bari. Spārnainie putni pauž savu nostāju dienās, kad paprāvais sniegs krietni apgrūtinājis piekļuvi bezmaksas ēdmaņai pie atkritumu konteineriem. Par to saturu pēdējā laikā arvien intensīvāk apetīti izrāda arī virkne uzņēmēju. Nervozo gaisotni radījis ilgās mokās tapušais Rīgas domes uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” konkurss, kurā tiek meklēts atkritumu apsaimniekotājs nākamajiem trim gadiem. Uzvarētāja ķēriens solās būt iespaidīgs – vismaz 15 miljonu eiro vērtē. Tomēr tā ir tikai daļa no biznesa, ko ar saviem piepildītajiem atkritumu spaiņiem uzņēmējiem garantēti sagādā rīdzinieki.

 

“Getliņos” ar atkritumiem 12 miljonu apgrozījums

Rīgas pašvaldībai piederošais uzņēmums “Getliņi eko” ir tā vieta, kur kopš septiņdesmito gadu sākuma nonāk lielākā daļa atkritumu no Rīgas un 21 tuvējā novada. Imants Stirāns ir ilggadējs uzņēmuma vadītājs, un amatpersonas deklarācija rāda, ka viņam poligona vadītāja amats un čakla rosība īpašumu tirgū pēdējo desmit gadu laikā ļāvuši kļūt par miljonāru.

Stirāns neslēpj, ka kaut cik jēdzīga statistika par poligonu tiek skaitīta kopš deviņdesmito gadu beigām. Līdz tam rīdzinieki radījuši 40 hektāru plašu un 30 metru augstu atkritumu kalnu. Laika gaitā kalna augša apaugusi kokiem, bet malas ik vasaru nokopj aitas. Pēc tam līdz ar iestāju Eiropas Savienībā atkritumu saimniecība sākta jaunā vietā turpat blakus.

Tagad par rīdzinieku gružiem Stirāns runā kā par mantu, kas rada naudu: “Ap 200 klienti; 80-90% mums atved lielie piegādātāji, tas ir “Clean R”, VPG [“Vides pakalpojumu grupa” – red.] “Eco Baltia”  – tie, kas apkalpo pilsētas sadzīves atkritumus. Bet bez viņiem ir vēl 200 mazi klienti, kas ved gan sadzīves, gan industriālos atkritumus. (..) Kompānija, kas nodarbojas ar būvgružiem, tos atšķiro, lai atgrieztu otrreizējā tirgū – šķembas, betona pārpalikumi. Un pūstošā daļa atbrauc pie mums, kur attiecīgi tiek pārstrādāta gāzē un iegūta elektrība un siltums. Elektrību dodam “Latvenergo” tīklā un siltumu izmantojam, paši apkurinot visu mūsu saimniecību un hektāru siltumnīcas, kur audzējam tomātus un nākamgad arī gurķus.”

Atkritumu noglabāšana, elektrības ieguve un dārzkopība Rīgas kompānijai iet no rokas. Kā rāda “Lursoft” datu bāzu ziņas, 2014.gadu “Getliņi eko” noslēdza ar teju 12 miljonu eiro apgrozījumu. Nopelnīja gan tikai nedaudz virs 15 tūkstošiem eiro, bet uzņēmuma šefs Stirāns tūlīt piebilst, ka nopelnīts būtu daudz vairāk. Togad valsts esot pievākusi aptuveni 600 tūkstošus eiro, pēkšņi mainot dabas resursu nodokļa likmi.

Aizvadītais gads soloties būt labāks par iepriekšējo, lēš Stirāns. Tas viss, pateicoties 900 tūkstošiem atkritumu radītāju. Viņš gan norāda uz problēmām atkritumu apsaimniekošanā Rīgā: “Bardaks, ka netiek kontrolēti daudzdzīvokļu mājās konteineri. Ja kāds garāmbraucējs izgāž savus atkritums daudzdzīvokļu māju konteinerā, attiecīgās mājās iedzīvotājs maksā ne tikai par sevi, bet arī par kaimiņu.”

 

Līgumi uz 20 gadiem

Kamēr “Getliņi eko” ar krietnu Eiropas Savienības atbalstu saimniecību sakārtojuši un modernizējuši, Stirāna piesauktais bardaks kopsolī ar absolūtu kontroles trūkumu ir tās divas lietas, kas precīzi raksturo galvaspilsētas atkritumu savākšanas un izvešanas situāciju. Pirmkārt, Rīgai nav nekādu datu par to, cik tad īsti daudz atkritumu pilsēta rada. Ja rēķina pēc aptuvenajiem “Getliņi eko” datiem, gadā no Rīgas izved 1,6 miljonus kubikmetru jeb ap 250 tūkstošiem tonnu mēslu. Piemēram, Jūrmalā gada laikā tiek radīts 13 reižu mazāks atkritumu daudzums.

Gādāt par atkritumu apsaimniekošanu likums liek pašvaldībām. Taču Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieka Askolda Kļaviņa teiktais liecina, ka galvaspilsēta šo jomu palaidusi krietnā pašplūsmā: “Rīgā mums ir trīs reāli strādājoši atkrituma apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri nokļuvuši pie līgumiem, kas dod viņiem tiesības strādāt Rīgas pilsētā. [Līgumu termiņš], tos slēdzot, bija ap 20 gadiem.”

Atkritumu izvedējas Rīgā teorētiski ir četras kompānijas, kam patlaban pilsētā ļauta brīva konkurence. Pirms desmit vai vairāk gadiem Rīgas vadība bez atklātiem konkursiem saslēgusi līgumus ar firmām, kas sen reorganizētas, apvienotas, dalītas un pārpirktas. Tagad Rīgā strādā kompānijas “Eco Baltia”, “Ragn Sells”, kā arī “Clean R” un “Vides pakalpojumu grupa”, kas abas pērnā gada beigās apvienojušās zem nosaukuma “Pilsētvides serviss”.

Ne Rīga, ne nozares nevalstiskās organizācijas nav saskaitījušas, cik lielu tirgus daļu ieņem šīs kompānijas. Savukārt uzņēmēji ar tādām ziņām dalīties negrib. “Lursoft” informācija par 2014.gadu rāda, ka rīdzinieku mēsli atkritumu izvedējiem ļauj dzīvot labi. Turklāt pelnīt palīdz izvēršanās šķirošanas jomā, pārstrādājot atkritumus, ko pilsētnieki sašķiro un atdod bez maksas.

Visgrūtāk no Rīgas atkritumu milžu trijotnes klājas salīdzinoši nesenajai pienācējai zviedru kompānijai “Ragn Sells”, kas 2014.gadu beidza ar 2,7 miljonu apgrozījumu un 200 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Tikmēr “Eco Baltia grupa” gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu. Šī uzņēmuma īpašniekiem pieder vēl virkne kompāniju, kas nodarbojas ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Piemēram, sašķirotais stikls firmai “Eko reverss” ļauj apgrozīt septiņus miljonus, peļņā paturot ap 800 tūkstošiem eiro. Tiem pašiem pieder arī akciju sabiedrība “Latvijas zaļais punkts”, kam izglītošana vides lietās un bīstamo atkritumu apsaimniekošana ļauj apgrozīt septiņus miljonus, bet nopelnīt 60 tūkstošus. Tie paši īpašnieki, no kuriem daļa noslēpusies Kipras salā, ir arī plastmasas pudeļu un citu atkritumu pārstrādes kompānijām “PET Baltija” un “Nordic Plast”.

Savukārt uzņēmums “Pilsētvides serviss” gadā apgroza teju desmit miljonus eiro, bet nopelna 200 tūkstošus. Kompānija pastarpināti pieder rīdziniekam Guntaram Kokorevičam. Viņa kabatā arī visas akcijas koncernā “Clean R”, kas ar 18 miljonu eiro gada apgrozījumu un nepilna pusotra miljona eiro peļņu Rīgā ir tirgus līderis.

Tiek lēsts, ka Kokoreviča kompānijas kontrolē pat 80 procentus Rīgas atkritumu biznesa. Pirms pāris gadiem uzņēmumu pameta Somijas investori, drīz vien no savām akcijām vismaz oficiāli atbrīvojās arī par oligarhu dēvētā ekspremjera Andra Šķēles radi, biznesam pilnībā nonākot Kokoreviča rokās.

 

Atkritumus šķiro, bet ne “Getliņi”

Uzņēmums “Pilsētvides serviss” ir ne tikai galvenais rīdzinieku atkritumu savācējs, bet arī pirmais, kura rokās nonāk arī konkurentu savāktie mēsli. Pēc septiņu gadu spraigas cīņas, tiesībsargājošo iestāžu un Valsts kontroles iesaistes pērnruden “Getliņi eko” teritorijā darbu sāka arī šā koncerna atkritumu šķirošanas cehs. “Es samaksāju par šķirošanas procesu – par katru tonnu pie 11 eiro,” stāsta poligona vadītājs Imants Stirāns.

Tagad pilnīgi visi atkritumi vispirms tiek izgāzti “Pilsētvides servisa” angāros. Tur līdz piektdaļai gružu tiek atšķiroti kā derīgi otrreizējai pārstrādei, un uzņēmums tos realizē pēc saviem ieskatiem. Atlikušos 80 procentus saņem “Getliņi eko”, kam divas trešdaļas no tā der biogāzes ražošanai.

Tādējādi rēķināms, ka “Pilsētvides servisam” par šķirošanu “Getliņi” gadā samaksās vairāk nekā divarpus miljonus eiro.

 

Konkurss par atkritumu savācējiem nevedas

Tādā daudzu miljonu garantētā biznesā sabiedrība varētu gribēt, lai tirgū ir caurskatāma kārtība, lai tas tiek regulēts un kontrolēts. Taču ar šīm trim lietām Rīgai līdz šim apzināti vai nejauši nav sekmējies.

Kaut kādu kārtību vismaz daļā Rīgas apņēmies ieviest domei piederošais uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas apsaimnieko 4300 objektu. Saražoto un izvedamo atkritumu izteiksmē tas nozīmē 800 tūkstošus kubikmetru gružu gadā. Tie ir 120 tūkstoši tonnu atkritumu jeb gandrīz puse no visa milzīgā apjoma, kas tiek aizvests uz “Getliņiem”.

“Rīgas namu pārvaldniekam” ar pašreizējiem atkritumu izvedējiem līgumi beigušies, savukārt ar jaunu sadarbības partneru atrašanu tik viegli nevedas. Iepriekšējais konkurss pēc milstošajiem uzņēmēju strīdiem vasarā tika pārtraukts. Tagad izsludināts jauns. “Pēc iepirkuma noslēgšanās šī kārtība mainīsies. Ja iepriekš bija spēkā līgumi, kas paredzēja atkritumu izvešanu atbilstoši iepriekšējam namu pārvaldniekam, kas tika apvienots no kopumā 15 [pārvaldniekiem], tad turpmāk plānots atkritumu izvešanu organizēt atbilstoši Rīgas pilsētas noteiktajām zonām, tātad pa rajoniem,” stāsta “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Vaļuma.

Tātad konkursa trīs daļās varēs uzvarēt viens pretendents vai katrā zonā savs. Tomēr arī ar jauno iepirkumu Rīgas māju apsaimniekotājam nevedas ātri. Pašlaik Iepirkumu uzraudzības birojs pēta trīs uzņēmēju sūdzības. Konkursu apstrīdējuši visi trīs pašreizējie Rīgas atkritumu savācēji, kas jau sadarbojas ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, bet pilsētas uzņēmums situāciju nekomentē.

 

No šķirošanas monopolista neatkāpjas

Grūti pie runāšanas dabūt arī pašus strīdniekus. Piemēram, Rīgas atkritumu lielākās savācējas “Clean R” vadība sākotnēji pa telefonu visai tieši apgalvoja, ka pašreizējais konkurss ir atkritumu tirgus pārdale. Tāpēc arī sūdzas visi. Vēlāk sarunai ierakstam un konkrētākiem argumentiem kompānija neatsaucās.

Plašākai intervijai piekrita vien uzņēmums “Eco Baltia”, kas ambiciozi apņēmies iekarot Rīgas netīro biznesu. “Eco Baltia” apgalvo, ka konkurss ļaus samazināt atkritumu izvešanas maksu rīdziniekiem. Jaunais iepirkums esot godīgāks par pārtraukto, taču daļa prasību vienādi neērtas visiem pretendentiem.

Par vēršanos pie iepirkumu uzraugiem stāsta kompānijas advokāts Jānis Spilve: “Piemēram, paredzēts, ka jāsāk pakalpojuma sniegšana divu mēnešu laikā, bet divu mēnešu laikā ir jāiegādājas konteineri, tie jāuzstāda. Bet tas ir ļoti liels apjoms, un mēs gribētu, lai ir trīs mēneši. Vēl ir tāda lieta – “Rīgas namu pārvaldnieks” ir norādījis, ka atkritumi ir jāizved ne tikai pēc noteikta grafika, bet arī jāiekļaujas noteiktā laika posmā ar trīs stundu intervālu.”

Taču būtiskākā “Eco Baltia” iebilde ir par prasību visus sadzīves atkritumus obligāti vest uz “Getliņiem”. Uzņēmums vēlētos tos pirms noglabāšanas šķirot.

“Daudz lietderīgāk un labāk būtu, un Rīgas iedzīvotājiem mēs spētu piedāvāt labāku cenu, ja šos atkritumus mums būtu tiesības vest uz pāršķirošanu un varētu nodalīt no savāktajiem sadzīves atkritumiem lietderīgos materiālus – stiklu, plastmasu, metālus – un tikai gala rezultātu vestu uz “Getliņu” poligonu apglabāšanai,” norāda Spilve.

Pašlaik uzņēmumam gan nav iespējas šķirot, bet tas plānojot tuvākajā laikā būvēt šādu rūpnīcu Salaspilī.

Ja visi kompānijas savāktie atkritumi vispirms nonāktu “Eco Baltia” šķirošanas rūpnīcā, bez darba paliktu “Getliņi eko” pašreizējais sadarbības partneris “Pilsētvides serviss”.

“Pilsētvides serviss” patlaban savāc lauvastiesu Rīgas atkritumu un kopš oktobra ieguvis monopoltiesības arī šķirot visus poligonā ievestos gružus.

“Rīgas namu pārvaldnieka” konkurss ilgs vēl vismaz dažus mēnešus. Ja pašvaldības uzņēmums to nepārtrauks, pēc jaunas kārtības un, iespējams, ar pārdalītu tirgu un citām cenām rīdzinieku atkritumus sāks izvest no vasaras otras puses.

 

Ministrija: Rīga ignorē likumus

Tikmēr vietā ir jautājums, kad kārtība šajā nozarē būs visā pilsētā. Jau pirms divarpus gadiem pēc Satversmes tiesas sprieduma stājās spēkā likuma izmaiņas, kas vismaz teorētiski pielika punktu šaubīgajiem pašvaldību daudzgadu līgumiem ar atkritumu kompānijām. Normatīvi lika vecos līgumus pārtraukt un apsaimniekotāju noteikt atklātā konkursā.

Rīga ir no tām dažām vietvarām, kas pildīt likumu nesteidzas. Kā galveno argumentu domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš min bailes no tā, ka līdzšinējie sadarbības partneri līguma laušanas gadījumā ies uz tiesu: “Principā mums nekādas katastrofas Rīgā nav. Mēs varētu vēlēties, lai būtu labāka kvalitāte, būtu labāka sapratne starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem visā ķēdes garumā, bet pēc būtības atkritumi tiek savākti un Rīga ir relatīvi tīra pilsēta.” Kļaviņa argumentiem par starptautiskām tiesvedībām gan grūti piekrist, jo lielās atkritumu kompānijas pēc vairākkārtējām īpašnieku maiņām nu lielākoties pieder vietējiem uzņēmējiem.

Tāpat ar atkritumu sistēmas sakārtošanu Rīgai ne visai sokas. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan iztiekot bez īpašas stingrības, vēstulēs Rīgas domi aicina atkritumu tirgu padarīt likumīgu. “Līgumi nav likumīgi, un nepieciešams veikt atbilstošo procedūru. Uz to mēs esam saņēmuši atbildi, ka viņiem ir izlemts, ka viņi veiks publiskās privātās partnerības procedūru un šobrīd tiek izstrādāta dokumentācija, lai to varētu veikt,” stāsta VARAM pārstāve Rudīte Vesere.

Jau tagad ministrijā norāda uz haosu Rīgas atkritumu nozarē, uz pārpildītiem konteineriem un absolūtu kontroles trūkumu privātmāju rajonos, kur dzīvo bez līgumiem, bet atkritumus nes uz tuvākajām urnām, par kuru tukšošanu samaksājuši citi. Pusotru gadu Rīga nepilda arī likuma normu, ka visā pilsētā jānodrošina atkritumu dalīta vākšana.

VARAM teic, ka Rīgai rakstīs kārtējo vēstuli, jo solījumu pērn izstrādāt kārtību, pēc kādas atradīs atkritumu izvedēju, Rīga nav izpildījusi.

Tikmēr pašreizējā situācija, kurā Rīga ignorē likumus, bet ministrija plāta rokas, izdevīga ir tikai atkritumu kompānijām, it sevišķi tirgus līderei, kas ar domes vadības gādību saimnieko gan pilsētā, gan “Getliņu” poligonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt