Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. «Sankcijas. Rietumu priekškars aizveras»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. «Putina melu mašīna»

Aizliegtais paņēmiens. «Sankcijas. Rietumu priekškars aizveras»

«Rietumu priekškars aizveras». Ko Krievijai nozīmē spēcīgais sankciju sitiens?

Kopš 24. februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu viens no galvenajiem instrumentiem, lai mēģinātu ietekmēt šīs valsts politiku, ir pret to ieviestās sankcijas. Šoreiz eksperti apgalvo – sankcijas ir jo īpaši spēcīgas, tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā karā aizvien nav apturēts. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vērtēja un analizēja piemērotās sankcijas un centās rast atbildi uz jautājumu – ko darīt tālāk. 

ĪSUMĀ:

Ieskats sankciju vēsturē

Jāatgādina, ka sankciju stāsts pret mūsu lielo kaimiņvalsti nav sācies tikai tagad. Tas sākās 2014. gadā, kad Krievija visas Eiropas un visas pasaules priekšā Ukrainai "nozaga" Krimu. Pašai Krievijai par to visu, kā zināms, ir cita versija, bet Eiropas Savienības atbilde bija ­– sankcijas.

Tad notika "zaļo cilvēciņu desants" Ukrainas austrumos, cīņa par Luhanskas un Doneckas apgabaliem, kas vēlāk jau pārrauga ilgstošā konfliktā. Pārējās Eiropas atbilde – sankcijas.

Sankcijas kopā tika ieviestas pret 132 cilvēkiem, tostarp arī pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, bet Krievijas atbilde uz to visu visiem labi zināma – gandrīz astoņus gadus pēc Krimas okupācijas šogad, 24. februārī, notika iebrukums Ukrainā. Krievijas ambīcijas šoreiz – jau kontroles pārņemšana pār visu valsti.

Līdz ar to rodas secinājums – kaut kādas sankcijas tā kā bija, bet efekta… Sankciju deklarētais efekts ir nevis sodīt, bet ietekmēt valsts politiku, un var secināt – īsti nedeva rezultātu. Bet vai tagad būs citādi, kad, pēc ekspertu vērtējuma, ir izvērsts daudz, daudz spēcīgāks sankciju arsenāls? Vai tas apturēs Putinu?  

Nupat pieņemto sankciju raksturs un ietekme

Pēc 24. februāra iebrukuma Ukrainā pirmais trieciens tika radīts Krievijas banku un finanšu sektoram – vairāku Krievijas banku atslēgšanas no starptautiskā banku saziņas rīka SWIFT un Krievijas valsts rezervju iesaldēšana.

SWIFT atslēgšanu iepriekš ļoti prasīja Ukrainas puse, par to bija sarunas ar Vāciju, tad vēl ar Itāliju un Kipru, kas tā kā negribēja, līdz beidzot Eiropas Savienība par to tomēr vienojās. Tam arī pievienojās ASV un Japāna.   

Solis liels un nebijis, bet efekts? Ekspertu vērtējumā, tas nav patīkami, bet ne gluži arī graujoši, proti, SWIFT sistēma nodrošina starpbanku saziņu par maksājumiem. Ja tāda nav pieejama, tad, protams, neērtības rodas gan pašā Krievijā, gan arī Krievijas darījumos ar ārvalstu partneriem.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka komentēja: "Ja mēs, piemēram,  komunicējam, – ko mēs izmantojam: e-pastus izmantojam vai "Whatsapp", mobilo tālruni. Tagad iedomājieties, mums nav ne mobilā tālruņa, ne e-pasta, nekā. Ko mēs darām? Mēs varam rakstīt vēstuli ar roku un sūtīt pa pastu, tas ir iespējams, kāpēc ne, tikai iedomājieties, cik lielā mērā apgrūtināta komunikācija."

Tas nozīmē, ka jāmeklē citas bankas, kurām SWIFT nav atslēgts. Arī jānorāda, ka patlaban šāda veida sankcijas piemērotas pret atsevišķām Krievijas bankām, nevis pret visām. Vienlaikus arī pati Krievija pēdējos gados ir attīstījusi savu šāda veida sistēmu, sauktu par SPFS, kurai, ja kas, var pieslēgties Krievijas partneri. Pēc 2020. gada datiem tā apstrādājusi gan aptuveni tikai 20% no visiem ziņojumiem, tomēr nav arī tā, ka bez SWIFT krievi paliktu pavisam bešā.

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja: "SWIFT tāds tehnikas jautājums, vai šo kanālu mēs varam izmantot vai jāmeklē cits kanāls."

Negaidītā sankcija

Taču kā pavisam negaidītu, pat neticamu, un arī kā daudz spēcīgāku eksperti vērtē citu lēmumu – Krievijas valūtas rezervju iesaldēšanu.

Šādas valūtas rezerves valstis veido, lai segtu savu nacionālo valūtu. Krievijas gadījumā – rubli – lai tas būtu konvertējams, lai tam būtu starptautiska vērtība, un, ja kāds rublim pēkšņi netic, tad, lūdzu, bez problēmām varat samainīt to pret dolāriem vai eiro. Bet, ja valūtas rezervju nav, tad tā vienkārši – mainiet, cik gribat, pateikt īsti nevar.

Ekonomists skaidroja: "Lai šī valūta saglabātu pirktspēju, tev jābūt kaut kādam segumam. Tas nozīmē, cilvēkam jāspēj šis rublis samainīt pret citu valūtu, ar ko tad viņš var iegādāties preces no Eiropas vai ASV, vai no Ķīnas, un daudz kas no tā notiek privātajā sfērā – ir kāds, kas grib kaut ko no ārzemēm nopirkt, ir kāds, kas kaut ko pārdevis un vienkārši savā starpā samainās."

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka piebilda: "Tie, kas dzīvoja Padomju Savienībā, viņi varbūt atceras, kā to rubli toreiz sauca par ''koka rubli'', viņš nebija konvertējams, viņam bija mākslīgi definēta vērtība. Bet tu nevarēji par šo mākslīgo definēto vērtību nopirkt dolārus, nebija tādu tirgu, un melnajā tirgū kaut ko laikam varēja nopirkt, bet pavisam par citu kursu."

Krievijai valūtas rezerves ir, turklāt vēl pamatīgas. Starptautiskā finanšu institūta dati liecina, ka kopš Krimas aneksijas Krievija tās veidojusi īpaši rūpīgi, no aptuveni 350 miljardiem uzaudzējot tās līdz 640 miljardiem dolāru apmēram.

Grafiks par Krievijas uzkrājumu no oriģinālā pētījuma:

Otrkārt, Krievija rūpīgi šo gadu laikā rezervju portfelī centusies mazināt dolāru un eiro īpatsvaru. 2014. gadā Francijas, Vācijas Centrālajās bankās, kā arī ASV Federālajā bankā glabājas teju 80% no visām rezervēm, bet vēlāk tās divkāršotas zeltā, kā krājumi atrodas pašā Krievijā, tāpat arī Ķīnas juaņu un Japānas jenu rezervēs.

Grafiks par ieguldījumu maiņu:

Ko tas nozīmē?

Varētu pat teikt, ka Krievija kaut kam gatavojās, bet, iespējams, šādu pavērsienu tomēr negaidīja. Eiropas Savienības, ASV un arī Japānas lēmums, vēršanās pret Krievijas Centrālo banku nozīmē, ka dolāri, eiro un jenas ir un nekur nepazūd, bet tautsaimniecībā to visu izmantot nevar, jo līdzekļi iesaldēti – kopā aptuveni puse no visām rezervēm. Un tirgus panikā. 

Efekts ir šāds: vēl salīdzinoši nesen, pērn oktobrī, viens eiro maksāja aptuveni 80 Krievijas rubļus, bet pagājušajā nedēļā, pēc Krievijas iebrukuma un pēc sankciju lēmuma, eiro cena pieauga par 46%. Eiro kļuvis dārgāks, bet rublis – krietni nevērtīgāks.

Ekonomists norādīja: "Cilvēki vairāk pieprasa cieto valūtu, jo baidās gan par ekonomiskiem zaudējumiem, gan par to, ka, teiksim, šī valūta var zaudēt savu vērtību. (..) Savukārt Centrālajai bankai ir sasietas rokas, jo daļa rezervju šobrīd nav pieejama, viņi nevar nodrošināt to konvertāciju, kādu to varēja pirms tam nodrošināt, teiksim, nepieļaujot tādas panikas veidošanos."

Teorētiski Krievija varētu pārdot un mainīt savu zeltu, bet…

"Pamēģiniet to zeltu pārdot, tas ir ļoti sarežģīti, kam viņš ir vajadzīgs. Nē, nu par ļoti zemu cenu laikam kāds nopirks, tā zelta likviditāte ir zema. Tas ir, protams, ļoti vērtīgs resurss, bet zema likviditāte," skaidroja Šteinbuka.

Ko tagad darīt? Kā Krievija cenšas glābties?

Pirmkārt, Krievija šobrīd ir metusies valūtas medībās, cenšoties visu to, kas ieplūst valstī vai tagad ir apritē, neizlaist no valsts...

Piemēram, noteikts, ka uzņēmējiem 80% no visas ienākošās ārvalstu darījumu naudas ir jāsamaina uz rubļiem jeb valūta jāpārdod valstij. Iedzīvotājiem savukārt aizliegts valūtu pārskaitīt uz kontiem ārzemēs, bet skaidrā naudā no valsts nedrīkst izvest vairāk par 10 tūkstošiem dolāru. Ja gribi pirkt dolārus valūtas maiņas punktā, tad 30% komisija valstij.

"Jā, tu nevari paturēt kontā 100 000 eiro, tu vari aptuveni 20 000 un 80 000 samainīt uz rubļiem. (..) Tu 80 000 samaini, tie automātiski aiziet uz Centrālās bankas rezervi," skaidroja ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Otrkārt, lai vērstos pret rubļa vērtības kritumu un lai cilvēki nesteigtu izņemt savus uzkrājumus, Krievijas Centrālā banka ir palielinājusi bāzes likmi no 9,5% līdz 20%. No vienas puses, tas nozīmē – augstāks procents par depozītiem – motivācija naudu uzglabāt, bet, no otras puses – arī augstāki procenti par kredītiem.

"Protams, investoriem nav nekādu motivāciju, pat ja jūs gribat paņemt, es nezinu, kredītu, lai nopirktu dzīvokli, nu tas nav iespējams. Vai uztaisīt kaut kādu elementāru remontu, vai vienalga kādam nolūkam. Par to, vai tas stimulēs uzkrājumus? Teorētiski – jā, praktiski tas ir ļoti atkarīgi no tā, kāda būs inflācija un kāda būs tā rubļa un dolāra attiecība, jo cilvēki tomēr gribēs nopirkt dolārus un glabāt zem spilvena, nevis turēt savu naudu uzkrājumos, kur viņus var arī konfiscēt. Principā tas arī nav izslēgts, jo nu valdība var izlaist kaut kādas kara obligācijas, nevis specoperācijas obligācija," teica Šteinbuka.

Krievijas Centrālā banka gan paziņojusi, ka šo 20% likmi bankas nedrīkst piemērot jau esošajiem, tostarp cilvēku hipotekārajiem aizdevumiem.

Kādas būs kopējās sekas?

"Sadārdzināsies viss imports. Teiksim, ja tā būs inflācija, sadārdzināsies viss imports. Iekšējā  ekonomikā, teiksim, ja tu pērc uz vietas ražotu desu, viņai varbūt nevajadzētu palikt dārgākai, bet jautājums, kas un kādas ir izejvielas, – viss, kas vajadzīgs šīs desas ražošanā, ja tur kaut ir imports, tas arī sadārdzināsies," pauda ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņa prognozēm piekrīt arī citi

Investīciju sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis komentēja: "Respektīvi, mēneša, divu mēnešu laikā veikalu nomenklatūra samazināsies, cenas pieaugs, iespējams, nekavējoties. Kaut gan iepriekš viņi mēģināja tās administratīvi turēt un aizliegt veikaliem celt. Bet katrs, kas pārdod preci, saprot, ka viņš nevarēs to preci iegādāties par līdzīgu cenu nākotnē."

Uz šādiem ļoti jau skaidriem efektiem norādījuši arī paši Krievijas ekonomisti.

Maskavas Valsts universitātes profesore Natālija Zubareviča intervijā kanālam "Doždj" pirms nedēļas teica: "Skaidrs, ka inflācija ieskriesies, tā būs 15–20% gadā, ne velti Centrālā banka uzlika likmi 20%. Inflācija, pirmām kārtām, skars nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, jo pieaugs cenas, tostarp pārtikas produktiem. Patērēti tiks vietējie produkti un Ķīnas preces, kuras, protams, arī paliks dārgākas. Visstiprāk šīs sankcijas skars vidējo slāni vai arī cilvēkus tuvu vidējam slānim. (..) Importa preces, ēdiens, ilgstoša patēriņa preces, tūrisms, ceļojumi un tā tālāk. Tāpēc izglītots vidējais pilsētnieks to uz sevis izjutīs stiprāk nekā cilvēki, kas dzīvo provincē un kas pelna mazāk.

Pēc viņas prognozēm, par pensionāriem un cilvēkiem, kas saņem algas no valsts budžeta, Krievija centīsies parūpēties ar pensiju indeksāciju un algu pielikumu, bet tomēr jautājums, vai spēs noķert inflāciju, vai tam pietiks resursu?

Citi ierobežojumi

Iepriekš izceltās divas redzamākās sankcijas finanšu sektorā ir viens,  bet ir vēl līdz šim nepieredzēti ierobežojumi arī citos sektoros, piemēram, aviosatiksmē. Kā zināms, šobrīd gan Eiropas Savienība, gan arī ASV ir slēgusi savu gaisa telpu Krievijas aviokompānijām, uz ko gan ar to pašu atbildējusi arī Krievija.

Tas nozīmē, ka, pirmkārt, nebūs iespējama nekāda ceļošana un vizināšanās uz Spāniju, Itāliju vai Parīzi ne tūrisma, ne biznesa nolūkā. Bet ne tas vien.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits skaidroja: "Krievijas aviokompāniju lielākā daļa no flotes ir Rietumeiropā vai Amerikā ražotas lidmašīnas. Liela daļa no šīm lidmašīnām savukārt tiek īrētas jeb nodotas līzingā, un līzinga kompānijām ir dots uzdevums mēneša laikā izbeigt šos līzinga līgumus ar Krievijas aviokompāniju. Tas nozīmē, ka mēneša laikā šīs lidmašīnas ir jāatgriež atpakaļ iznomātājiem."

Nav lidmašīnu, nav lidošanas.

Ne Krievijas iekšzemē, ne arī uz citiem galamērķiem, kuri vēl šobrīd ir atvērti, piemēram, uz Turciju vai Ēģipti. Sankcijas neattiecas tikai uz pasažieru, bet arī uz kravu pārvadājumiem, kas ir ne mazāk būtiski.

"Es zinu, ka šis, piemēram, kravas lidmašīnu lidojumu aizliegums jau ir būtiski ietekmējis daudzu Krievijas nozaru darbu, jo ar šīm kravas lidmašīnām tiek vestas augstas pievienotās vērtības detaļas, komponentes, kas tiek izmantotas Krievijas industrijā. Tā kā, jā, tāds arī ir mērķis – panākt būtisku ietekmi uz Krievijas ekonomiku," skaidroja Linkaits.  

Eiropas Savienības un ASV sankcijas liedz Krievijai piegādāt arī dažādas detaļas, lai lidmašīnas remontētu, kam pagājušajā nedēļā sekoja arī loģisks iznākums – abi pasaules lielākie lidmašīnu ražotāji Francijas "Airbus" un amerikāņu "Boeing" paziņoja par piegāžu apturēšanu.

Ko tas nozīmē, piemēram, Krievija nacionālajai aviosabiedrībai "Aeroflot"?

Varat spriest paši  – no 187 lidmašīnu lielās gaisa flotes 177 ir vai nu "Airbus"  vai "Boeing". Kā tos remontēs, ja nu kas?       

Tiesa, no Krievijas atbildes par savas gaisa telpas slēgšanu Eiropas Savienības lidmašīnām mazāki ienākumi gaidāmi arī Latvijas aviosabiedrībai "airBaltic", turklāt kara dēļ ciet arī Ukrainas virziens. 

Lidsabiedrības "airBaltic" Operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis teica: "Sadalījums ieņēmumiem, ko veido Ukraina un Krievija, ir mums nozīmīgs. Ukraina kopā ar Krieviju ir apmēram 10% no mūsu plānotajiem ieņēmumiem šajā gadā."

Tas, šobrīd jāaplido gan Krievija, gan Ukraina, ir papildu izdevumi citos maršrutos.

"Vērts pieminēt šobrīd lidojums uz Gruziju, uz Tbilisi, kā arī uz Arābu Emirātiem, uz Dubaiju. Tagad šie lidojumi lido pa citu maršrutu, kur viņiem ilgāk ir jālido, arī pasažieriem tad ir jārēķinās ar nelielām neērtībām, ka reiss ir garāks, un tad attiecīgi mums arī palielinās izmaksas šiem lidojumiem," sacīja Cālītis.

Un sankcijas no Rietumiem ir ne tikai aviosatiksmē, bet arī citos sektoros, piemēram, naftas ieguves un apstrādes jomā liegts Krievijai piegādāt naftas rafinēšanas iekārtas, ierobežots ir arī tā saucamo advancēto tehnoloģiju eksports.

Savukārt personalizētie sankciju saraksti, kādi pirmo reizi attiecībā uz Krieviju tapa 2014. gadā, šajā sankciju kārtā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir krietni plašāki. Kā zināms, pirmo reizi sankcijas vērstas pret pašu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet, kas attiecas uz ekonomiku un biznesu, sankciju sarakstā nu ir iekļauta virkne turīgāko Krievijas uzņēmēju, kas atbalsta un kalpo Putina režīmam. Vēršanās pret viņiem nav tikai stāsts par ceļošanas ierobežojumiem, kā arī par viņu jahtām vai privātmājām, bet arī par viņu aktīviem, kas nozīmē – sankcijas vērstas arī pret viņu kompānijām.

Daži no uzņēmējiem

  • Genādijs Timčenko, arī Krievijas miljardieris, vairāku dabas resursu ieguves kompāniju akcionārs, naftas ķīmijas uzņēmuma "Sibur Holdinga" īpašnieks.
  • Ališers Usmanovs, arī miljardieris, viņam pieder metālapstrādes uzņēmums "Metallinvest", un ne tikai, – arī otrs lielākais Krievijas mobilo sakaru operators "Megafon", kā arī vēl izdevniecība "Kommersant".       
  • Pjotrs Avens, kurš šobrīd ir arī Latvijas pilsonis –  arī miljardieris, līdzīpašnieks uzņēmumā "ABH Holdings", kam pieder "Alpha Bank" Krievijā un tās filiāles citās valstīs.
  • Un Avena biznesa partneris Mihails Frīdmans, arī "Alpha Banka" līdzīpašnieks. Jāatzīmē, ka ar šo banku akcionāriem saistīts arī Krievijas lielākais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls X5, kas strādā ar zīmoliem "Pjaterochka", "Perekrjostok" un "Karuselj" – kopā Krievijā aptuveni 18 tūkstoši veikalu.

Pašā Krievijā šiem visiem uzņēmumiem, protams, no valsts nekas nedraud, bet pēc sankciju būtības – ja ar šiem uzņēmējiem piederošajām kompānijām sadarbosies kāda Rietumu kompānija, tad soda to.

ASV šāda prakse ir bijusi – 2017. gadā sodīta naftas kompānija "Exxon Mobil", kas pretēji noteiktajām sankcijām noslēdza darījumu ar Krievijas uzņēmumu "Rosņeftj". Sods – divi miljoni ASV dolāru, kas gan pret "Exxon Mobile" miljardu ieņēmumiem tāds nieks vien ir.  

Pēc Mihaila Frīdmana iekļaušanas sankciju sarakstā kompānijas X5 vērtība biržā nokritās no aptuveni 18 eiro par akciju līdz sešiem eiro.

Un miljardieru miljardi sāk izkūpēt...

Savukārt Alekseja Mordašova uzņēmums "Severstaļ" paziņojis, ka uz Eiropas Savienību savu tēraudu vairs neeksportēs jeb – drīzāk Eiropas partneri to vairs nepirks.

Sankciju mīnu lauks 

Krievija, pirmkārt, šobrīd, var teikt, ir pilna ar sankciju mīnām, un uzkāpt nevienam, iespējams, īsti negribas.

Latvijas Ārlietu ministrija arī aicinājusi uzņēmējus pievērst šim uzmanību, slēdzot jaunus darījumus.

Otrkārt, Krievijas finanšu situācija tāda, ka nezina, kas ar rubli būs rīt. Treškārt, strādāt Krievijā šobrīd nozīmē būt vienā laivā ar Putinu, kas sācis karu Ukrainā un Rietumus sauc par melu impēriju.

Pasaule novēršas

Visa rezultātā līdzīgi, kā no Krievijas novērsušās virkne sporta federāciju, tā viena pēc otras par Krievijas atstāšanu vai pauzi sadarbībā paziņojušas daudzas pazīstamas pasaules kompānijas. "Apple" Krievijā nepārdošot vairs telefonus, lai gan līdzšinējā tirgus daļa bija aptuveni 15%.

Par eksporta apturēšanu uz Krieviju ziņo gandrīz visi pazīstamākie autoražotāji – "Volvo", "Honda", "Mazda", "General Motors", "Ford", "Jaguar", BMW.

"Volkswagen" savukārt slēgšot savu Krievijas ražotni, bet "Mercedes-Benz" pēc iespējas ātrāk gribot atbrīvoties no savām 15% daļām autoražotājā "Kamaz".

Krieviju pamet arī daudzi starptautiskie loģistikas uzņēmumi – UPS, "Fedex", "Maersk", DHL un citi, kas rada jautājumus – kas maz piegādās preces?

Darbību Krievijā un Baltkrievijā aptur arī ''Ikea''.

Neko Krievijā nerādīs vairākas Holivudas filmu studijas – "Disney", "Warner" un "Sony Pictures". Un vēl, un vēl...

Arī apģērbu kompānija H&M pateikusi, ka šobrīd darbību Krievijā aptur, un vēl arī "Netflix"  un "Spotify" ierobežos pakalpojumus.

Jā, Krievijai muguru uzgriež daudzi, un visas kompānijas nemaz neuzskaitīt, bet – vai krieviem pašiem būs ko likt vietā?

Investīciju sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis teica: "Tagad Krievija ir daudz vājāka nekā bija PSRS sabrukšanas brīdī. (..) Tehnoloģiski [bija] mazāka atpalicība no Rietumiem. Un cilvēki nevarēja braukt prom. Tas nozīmē, ka daudz spējīgu cilvēku bija spiesti strādāt un piedalīties tehnoloģiju kopēšanā, kas ir attiecīgi nozagtas un tā tālāk. Tas viss ir beidzies. Līdz ar to skaidrs, ka, ja cilvēki ir gatavi dzīvot kā Ziemeļkorejā – arī tur cilvēki dzīvo – dzīves kvalitāte ir, kāda ir. Bet cilvēki dzīvo. Līdz ar to, protams, ka, ja cilvēki ir gatavi dzīvot, tad jautājums ir, kāda būs tā politika? Līdz šim ir bijis Irānas modelis Krievijā. Un Irānas modelis – nepatīk, brauc prom un turi muti."

Par attiecību pārtraukšanu vai plānu maiņu attiecību uz Krieviju paziņojuši arī vairāki Eiropas un ASV enerģētikas uzņēmumi – Austrijas OMV, Itālijas "Eni", dāņu "Orsted", jau arī minētais ASV "Exxon Mobil", arī britu kompānijas "Shell" un "British Petroleum" jeb BP, kas paziņojusi, ka grib pārdot savu 20% daļu Krievijas uzņēmumā "Rosneft". Tā arī ir izplatīta prakse, ka Krievijas kompānijās daļas pieder ārvalstu uzņēmumiem.

Bet, ja kopā, tad kopā, un Krievija paziņojusi, ka šādos gadījumos Krievija tā nemaz neļaus uzreiz šķirties. Krievijas premjers Mihails Mišustins ziņoja: "Lai biznesā varētu pieņemt izsvērtu lēmumu, ir sagatavots prezidenta dekrēta projekts par pagaidu ierobežojumu ieviešanu iziešanai no Krievijas aktīviem. Rēķināmies, ka tie, kas ieguldījuši mūsu valstī, varēs tajā strādāt arī turpmāk. Esmu pārliecināts, ka sankciju spiediens beigu beigās kritīsies. (..) Kā rāda prakse, iziet no tirgus ir viegli, bet atgriezties vietā, kas jau ir konkurentu blīvi aizņemta, daudz sarežģītāk."

Ekonomists Ivans Ļubimovs no Krievijas Gaidara ekonomiskā institūta šādu soli ar īpašu dekrētu gan vērtē ne gluži kā rūpes par investoriem: "Esmu gatavs apgalvot, ka tas ir fokusēts uz mēģinājumiem ierobežot kapitāla izņemšanu stabilās valūtās un diez vai tas saistīts ar to, lai censtos šeit Krievijā saglabāt tehnoloģiju biznesu. Krievijas ekonomika šobrīd atgādina māju, kurā trāpījis liela kalibra šāviņš."

Ārvalstu kapitālam jau var uzlikt virsū ķepu, bet ar varu visu tomēr nevar.             

"Atstāt ārvalstu menedžerus, inženierus vai uzturēt kontaktus ar ārvalstu speciālistiem, kas atrodas ārzemēs, šodien nebūt neizdosies, tāpat kā nebūs iespējams piedalīties pievienotās vērtības tehnoloģiskajās ķēdēs, iegūstot šeit montāžai no ārzemēm nepieciešamos agregātu blokus. Redzam ārzemju ziņās, ka Korejas ražotāji, Eiropas ražotāji, arī amerikāņu un britu, iziet no kopīgām piegāžu ķēdēm, kas saistītas ar Krievijas kompānijām," skaidroja Ļubimovs.

Izskatās, ka zināšanas no Krievijas var aizplūst arī no enerģētikas kompāniju puses.

Ļubimovs norādīja: "Ir liela iespēja, ka viņi arī izstāsies no projektiem, kas nozīmē attiecīgo ražošanas tehnoloģiju zaudēšanu un ražošanas atcelšanu no tām jomām, kurām nepieciešamas progresīvas tehnoloģijas, kuru Krievijas sektoram nav."

Savukārt Ģirts Rungainis skaidroja: "Tehnoloģiski un ekonomiski tā ir ārkārtīgi vāja valsts, viņi ir Rietumu, pirmkārt, Eiropas un arī Ķīnas, izejvielu piedēklis. Un praktiski neko… Šobrīd arī, ieskaitot militāro tehniku, viņi nevar saražot bez atbalsta no Rietumu tehnoloģijām."

Šajā kontekstā jāatgādina, ka, runājot par Rietumu masveida sankcijām, Krievijas Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka "mums vēl ir draugi pasaulē, un tā ir Ķīna."

Tiesa, ekonomisti gan neuzskata, ka pati Ķīna domā šādās "draugu" kategorijās. Drīzāk šobrīd tā uzvedas kā visu vērojošs vanags. Proti, būs labs kumoss, paņems, nevis ies kādu glābt.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka pauda: "Manā skatījumā, Ķīna joprojām būs kaut kāda tāda neitrāla. (..) Bez tam viņi baidās, ka varētu būt pastarpināti sankcijas tikt attiecināts uz Ķīnas tirgu, līdz ar to tā būs tāda spēle, bet spēle savā laukumā, viņi nespēlēs Krievijas laukumā."

Bet ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda: "Es domāju, Ķīna ir parādījusi, viņa turpina tirgoties ar Ziemeļkoreju, turpina tirgoties ar Irānu. Pērk Irānas naftu. Tas nav noslēpums. Jā, protams, kad vērstas tādas sankcijas, protams, ka Ķīna var izmantot savā labā, attiecīgi pieprasot sev izdevīgus noteikumus."

Tikmēr Rungainis norādīja: "Visu, ko Krievija iegūs no Ķīnas, par to, viņi samaksās dubultā. Par jebkuru pakalpojumu, kuģi, ko izmantos, un tā tālāk. (..) Nedz arī, piemēram, tā pati Ķīna ir ieinteresēta vairot Krievijas militāro varenību."

Vai Krievijā jau jūt?

"Aizliegtais paņēmiens" aprunājās ar trim Krievijas iedzīvotājiem. Pirmais no viņiem dzīvo Maskavā, bet nāk, var teikt, no Ukrainas.

"Mani vecvecāki ir dzimuši Ukrainā – Hersonā un Harkivā. Tāpēc visu, kas saistīts ar Ukrainu, uztveru ļoti jūtīgi. Man Ukrainā ir daudz draugu. Es skaidri redzu, ka Putina aktivitātes ir tas pats, ko Hitlers darīja, okupējot Austriju un Čehiju. Putins izdarīja to pašu arī ar Gruziju un Ukrainu iepriekš… Domāju, ka visai starptautiskai kopienai tas ir jāaptur," viņš sacīja.

Natālija, dzimusi Krievijā, Tomskā, dzīvojusi Latvijā, bet šobrīd jau vairākus gadus pārcēlusies uz Sevastopoli, kas atrodas Krimas pussalā, kurā šobrīd saimnieko Krievija. Viņa strādā nekustamo īpašumu jomā.

"Man sarežģīti pateikt, kas notiek Ukrainā. Bet es uzskatu, ka viss būs labi, un es zinu, ka tur iedzīvotāji cieš un cieš no Ukrainas valdības. Ka tur izdalīja ieročus, ka šauj pa visiem pēc kārtas, ka tur ir marodierisms, un mierīgie iedzīvotāji tur tam visam seko līdzi, un zinu arī, ka cieš."

Jāatzīmē, ka šāds redzējums sakrīt ar Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiāli pausto.

Un trešais, uzņēmējs un 20 aptieku tīkla saimnieks no Ņižņijnovgorodas, – pilsētas, kas atrodas aptuveni 430 kilometrus uz austrumiem no Maskavas.

"Tauta patiesībā dalās divās daļās. Puse saprot ļaunuma cēloni un šo bēdu iemeslu, otra puse, man par nožēlu, ir nozombēta un uzskata, ka visa bēda atnāca no Amerikas, kas spiež uz ceļiem, tāpēc ārstēsimies ar plāksteriem…  (..) Mums jau vairs neko nevajag, mēs neko jau vairs neprasām, jo jau tagad esam vainīgi, ka to visu pieļāvām. Izglābiet Ukrainu un slēdziet ciet debesis virs Ukrainas," viņš teica.  

Runājot par ekonomiku, Natālija Krimā sacīja: "Mums pagaidām nekas nav mainījies. Protams, rublis ir nedaudz krities, ārzemju valūtas vērtība palielinājās. (..)"

Esot cilvēki, kas naudu, jā, izņemot un pie bankomātiem mēdz būt rindas, bet...  

"Tie cilvēki, kas visu saprot, viņiem ir uz kontiem šī nauda, kas visu zina, tie neizņem. Nauda kontos, un viss ir kārtībā. Visa banku sistēma mums strādā. Mums Krimā ir savas bankas, un viss mums strādā. (..) Tāpat pārskaita naudu, pērk caur bankām Krimā nekustamo īpašumu, jo šobrīd izdevīgs dolāra kurss, un visi, kas turēja naudu dolāros, tagad var izdevīgi nopirkt nekustamo īpašumu. Ir izdevīgi investēt, jo tagad rublis ir zemāks nekā parasti," viņa pauda.

Vai kaut kas ir kļuvis dārgāks?

Natālija atbildēja tā: "Jā, šeit mēģināja nedaudz palielināt cenas daži veikali, bet tagad tas tiek risināts, lai tomēr pazeminātu cenas, nevis paceltu. Jo tā no valdības skaitās spekulācija. Grib visam noturēt cenu – pārtikai, būvmateriāliem."  

Natālija domā un tic, ka viss būšot labi.

Bet ko saka vīrietis no Maskavas?

"Izmaiņa, kas ir skaidri redzama pēdējās dienās, ir valūtas kurss (..) rubļa vērtība ir dramatiski kritusies. Daudzās vietās pat vairs nav ārzemju valūtas. (..) Ir dažas problēmas ar bankomātiem, jo cilvēki mēģina noņemt naudu no savām bankas kartēm – vienalga, rubļi vai dolāri, bet ņem ārā naudu. (..) Tas atgādina notikumus, kādi bija, kad sabruka PSRS, un man bija 12 vai 13 gadi. (..)  Cik saprotu, pašreiz nav limitu, cik naudas var izņemt."

Bet ne jau visiem ir, ko izņemt – uzkrājumu vai nu nav, vai, ja ir, tad bankās tos neglabā.

"Vidējais krievs un vidusšķira netur naudu bankās. Jo īpaši rubļos," viņš teica.

Runājot par cenām veikalos, viņš sacīja, ka nav īpaša pieauguma. "Bet datortehnikas veikali paziņoja, ka cenas augs par apmēram 30%," viņš minēja.  

Un ceļošana. Vai ir satraukums par Eiropas gaisa telpas slēgšanu? Īsti ne, jo krieviem tas nav īpaši aktuāli, pirmkārt, Covid-19 dēļ jau tā ilgi nav ceļots, otrkārt, te pārsvarā visiem ir "Sputnik" vakcīnas, ko daudzviet Eiropā nemaz neatzīst.

Un vēl...              

"Lielākajai daļai krievu tāpat nav tā saucamās ārzemju pases, lai ceļotu. Oficiālā statistika, ka ap 15 līdz 25% ir šādas pases. Nav problēmu šo pasi iegūt, bet lielākajai daļai cilvēku tā nav vajadzīga. Parasti cilvēki šo pasi lūdz, ja vēlas dodies uz Turciju vai Ēģipti," viņš minēja.

Un tur pagaidām aizlidot var, tiesa, esot dārgi.

Tātad pašreiz redzamākais efekts – cilvēki cenšas glābt savus uzkrājumus, savukārt Krievijas bankas steidz viņus mierināt, taču uzņēmējs no Ņižņijnovgorodas ainu, vismaz savā, farmācijas biznesā, jau redz daudz dramatiskāku.

Uzņēmējs un aptieku īpašnieks sacīja: "Lielākā daļa nācijas un krievu pagaidām vēl neapzinās situāciju pilnā apjomā, jo tirdzniecības tīklos vēl ir rezerves, un tās varbūt vēl uz diviem vai trim mēnešiem var apgādāt tirdzniecības vietas. Tai pašā laikā jau cenas paaugstinājušās, burtiski vakar par 30 procentiem kā minimums. (..) Notika pārcenošana, un visi saprot, ka tas ir tikai sākums. Loģistikas ķēdes jau ir sabrukušas. (..) Piemēram, mūsu konkrētajā gadījumā, mana ražošana, mēs pasūtījām mūsu izejvielas, tās trīs mēnešus nāca vagonā no Urāliem, jo visas dzelzceļa līnijas bija aizņemtas ar militāro ešelonu. (..) Pat Krievijas iekšienē visas ķēdes ir izjauktas, es pat nerunāju par piegādēm uz Eiropu," viņš pauda.

Un cenas augs ne tikai importa zālēm, bet arī šķietami vietējām.

Viņš skaidroja: "Krievijas segmentā aptuveni 70, 75% ir importa medikamenti, bet tie atlikušie 30 procenti, kas ir Krievijas ražojuma, tiek izgatavoti no importa izejvielām. Faktiski Krievijas rūpniecība neražo tā saukto molekulu, jo tablete satur aktīvo vielu, ko sauc par molekulu, tā ir formula, kas ir ķīmiķu radīta. Krievijā netiek ražota šī aktīvā viela, tā pilnība tiek vesta no pārrobežas – no Ķīnas, no Indijas, no Malaizijas, no Eiropas un no Amerikas un Japānas."

Līdzīgi kā Latvijā, atsevišķām zāļu grupām valsts ir noteikusi cenu griestus, bet…

"Ja tagad, iepērkot vairumtirdzniecībā, cena izauga jau teju dubultā, tad pārdot par šīm fiksētajām cenām vienkārši nav iespējams. (..) Nu jau neviens neko nesaprot, tāda situācija nav bijusi, tā ir apokalipse. (..) Būs slēgšana un masveida bankroti.  Protams, aptiekas būs un strādās, arī Padomju Savienībā tās strādāja, bet nebija zāļu, visi dzīvoja no analgīna. Tāpēc aptiekas būs, bet to būs daudz mazāk. To daudzums samazināsies reizes trīs, es domāju," teica uzņēmējs.

Ko ar gāzi?

Ir jautājums, ko darīt tālāk? Viens no būtiskākajiem jautājumiem varētu būt, vai Eiropa būtu gatava mazināt Krievijas ienākumus, cenšoties, piemēram, atteikties no Krievijas gāzes.

Jāatgādina, ka no visa gāzes patēriņa Eiropas Savienībā Krievijas gāze veido aptuveni 40%. Un jāatzīst, ka pēdējos gados šī proporcija būtiski nav mainījusies, bet – ja ne Krievija, tad kas? Viena alternatīva ir ASV, tad vēl Katara. Un sašķidrinātā gāze (LNG), ko atved ar kuģiem.

Bet jautājums – par kādu cenu?

Jau šobrīd esošo notikumu kontekstā gāzes cena biržā ir rekordaugsta – aptuveni 194 eiro par vienu megavatstundu, kāda tā nebija pat ziemā, kad visi sūrojās par tās dārdzību.

SIA "RCH Lighthouse" valdes priekšsēdētājs, enerģētikas eksperts Kaspars Osis pauda: "Manuprāt, no šodienas viedokļa to nedrīkst neskart tīri no stratēģiskās drošības viedokļa, un viss arī liecina, ka tas tiks skarts. Tikai jautājums, kā minimizēt tās sekas. Te es varbūt gribētu nodalīt divas lietas. Viens ir fiziskās, teiksim, tehniskās piegādes, un otrs ir komercpiegādes, jo tīri vienkārši atslēgt sistēmu, tas būtu stipri izaicinoši, bet tas, ka komercpiegādes tiks ierobežotas, domāju, šobrīd nevajadzētu būt nekādām ilūzijām."

Viņš turpināja: "Šeit, protams, svarīgi, lai politikas veidotāji, Ekonomikas ministrija, premjers un tā tālāk, proaktīvi jau būtu sarunās par LNG piegādēm gan caur Klaipēdas terminālu, gan arī vasarā vajadzētu atvērties Polijas, Lietuvas starpsavienojumam, tā kā LNG ir tas, pie kā straujiem soļiem jāstrādā, ja tas vēl netiek darīts."

Bet ko saka Ekonomikas ministrija? Vai Eiropas gaiteņos ko runā par gāzes scenāriju?

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns norādīja: "Jāsaka, ka vismaz manā redzeslokā šāds solis vēl nav redzēts, un īsti nav zināms, vai šajā sankciju paketē tiks pievienotas arī attiecīgi energokompānijas, bet skaidrs ir tas, ka, neskatoties uz to, vai tiks vai netiks pievienots sankciju sarakstam, Latvija, gan Baltijas valstis, gan visas Eiropas Savienības valstis šobrīd meklē jebkādas iespējas, lai mazinātu jebkādu atkarību no Krievijas piegādātajiem resursiem, un Latvijā mēs šobrīd darām to pašu sadarbībā ar saviem partneriem Baltijas valstīs."

Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks tirdzniecības jautājumos Valdis Dombrovskis attiecībā uz nākamajām sankcijām pret Krieviju neizslēdz nekādu scenāriju.

Viņš sacīja: "Jā, pašreiz tiek izskatīti visi iespējamie risinājumi, un, kā saka, neviens risinājums nav noņemts no darba kārtības. Attiecībā uz šīm dabasgāzes piegādēm no Eiropas Komisijas [puses] mēs esam veikuši tādu analīzi. Faktiski pat var teikt: no pretējām pozīcijām – nosacīti, kā tas notiek, ja Krievija pārtrauc gāzes piegādes, piemēram, kā savas atbildes sankcijas? Un secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet Eiropas Savienība šo situāciju var risināt šajā sezonā. Nu, attiecīgi ir jāgatavojas nākošajai ziemai."

Dombrovskis turpināja: "Ietekme uz Eiropas Savienības ekonomiku neapšaubāmi būs. Tai skaitā caur augstākām enerģijas cenām un kopumā augstāku inflācijas līmeni, jo ir izveidojušies atkal jauni piegādes ķēžu pārtraukumi. Ne tikai enerģijas cenas, kas cels [kopumā] cenas, bet arī piegāžu cenas pārtraukumi. Ir zināma nestabilitāte, tādas svārstības finanšu tirgū. Bet jāsaka, ka mēs pašreiz esam kara situācijā. Tātad tā ir cena, kas acīmredzot būs jāmaksā, lai izdarītu visu šī kara apturēšanai."    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt