Parasti dzirdēts, ka nepilngadīgus jauniešus dzīvei Tuvajos Austrumos vervē dažādās Eiropas valstīs un Ziemeļamerikā. Tomēr nu biedrība "Patvērums "Drošā Māja"" brīdināja, ka arī Latvijā ir novēroti līdzīgi gadījumi. Eksperti uzsver, ka jauniešu nonākšana šādās organizācijās saistīts ar pašu sabiedrību un sociālo atstumtību.
Biedrības "Patvērums "Drošā māja" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane intervijā Latvijas Radio atklāja, ka parasti nepilngadīgos jauniešus uzrunā internetā iegūti draugi. Pret interneta ietekmi cīnīties nav nekādas jēgas, jo to iegrožot nevar un visu informāciju izanalizēt arī nē. Biedrība piesaistījusi Valsts policiju, kura analizē rekrutēšanas gadījumus.
Informācijas netrūkst
Liels satricinājums pirms pāris gadiem bija Eiropai un Ziemeļamerikai, no kurienes jaunieši, arī meitenes brīvprātīgi sāka doties uz Sīriju un Irāku, lai pievienotos "Daīš" jeb "Islāma valsts" kaujiniekiem.
Bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja pretterorisma programmu vadītājs Stīvens Pomerancs uzskata, ka iemesli ir dažādi: "Cilvēki, kas pievienojas islāma kaujinieku grupējumiem no Rietumu pasaules, viņi meklē piedzīvojumus, aizraušanos, asas izjūtas. Tie, kas nav sociāli integrēti, tie atkal meklē sociālo pieņemšanu. Meitenes parasti kļūst par kaujinieku sievām. Viņas izpilda grupējuma uzdevumus precoties, radot džihādistu pēcnācējus un dažkārt pat pašas piedaloties kaujās. Viņas uzrunā islāmistu ziņojumi, pieeja ir ļoti labi konstruēta, precīzi izklāstīta. Ir milzīgs daudzums dažādu tematisko žurnālu, interneta lapaspušu, sociālo tīklu lietotāju. Tāpēc nav nekāda informācijas deficīta, to visu tāpat vienkārši var internetā atrast."
Lielbritānijā šī problēma īpaši asi izpaužas jauniešu vidū, kuri dzīvo sociālā atstumtībā vai arī kuriem nav draugu vietējā sabiedrībā. Lielbritānijas mediji piedāvā dažādus stāstus no ikdienas, kad jaunieši paši stāsta par pieredzi, kā iekūlušies ķezā, sarunājoties ar nezināmiem cilvēkiem internetā.
Meitenes stāsts: Vairāk draugu internetā nekā sabiedrībā
Ilustrācijai, īss stāsts kādas meitenes stāsts: "Pirmā lieta, ko viņi man lika darīt, pateica, ka es nedrīkstu klausīties mūziku. Otrā lieta, viņi man sāka mācīt, kā pareizi lūgt Dievu. Viņi bieži stāstīja, ka tas ir grēks palikt ne musulmaņu zemē, ja ir iespēja pārcelties uz valsti, kurā valda islāms. Jo kāpēc gan lai mēs paliktu zemēs, kurās valda neticīgie? Tas ir grēks. Es dzīvoju mazā pilsētiņā kopā ar saviem vecvecākiem. Pilsētiņa ir droša, bet ļoti maza. Laikam tāpēc arī tā ir droša, jo tajā ir maz cilvēku. Taču tāpēc pilsētiņa arī bija garlaicīga. Man bija vairāk draugu internetā nekā vietējā sabiedrībā.
Sākumā es meklēju cilvēkus, kuri aizstāvēja "Islāma valsti". Jo man gribējās saprast argumentus, kas nenosoda šo organizāciju. Tādus cilvēkus atrast nebija grūti.
Faisāls kļuva par manu draugu. Viņš bija arī mans skolotājs. Viņš man pieklājīgi centās parādīt kristietības trūkumus. Viņš man sūtīja nevainīgas dāvanas, piemēram, lakatus, lūgšanas paklājiņu, islāma grāmatas, šokolādi, ļoti daudz saldumu. Faisāls atrada arī cilvēku, kurš gribētu mani apprecēt. Viss notika caur sociālajiem tīkliem. Viņš teica, ka pastāstīs ko vairāk par līgavaini, bet beigās pateica tikai, ka viņam ir 45 gadi, nav matu, bet viņš ir ļoti krietns musulmanis.
Es nedomāju, ka "Islāma valsts" ir tik ļauna kā apkārt runā. Man likās, ka viņu vardarbība ir pārspīlēta.
Es uzskatīju, ka viņu pārvaldītās teritorijas varētu būt vienas no drošākajām Tuvajos Austrumos. Tagad man šķiet, ka es neesmu droša, kas vispār ir patiesība par "Islāma valsti"."
To, ka ir ļoti daudz kā nezināmā īpaši uzsver biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane. Jauniešu vervēšana vēl nekad nebija tik ļoti liela problēma. Turklāt, šī problēma ir globāla.
"Šī ir jauna tendence. Visā pasaulē tā šobrīd ir ļoti aktuāla problēma. Līdz ar to, mēs ne tikai runājam ar vecākiem, bet atjaunojam sadarbību ar speciālistiem. Lai viņiem būtu zināšanas un resursi pamanīt šos riskus un lai viņi spētu adekvāti palīdzēt bērniem. Tomēr ir jāatzīst, darbs ar šādiem gadījumiem ir grūts un mums arī nav ne pietiekamu resursu, ne zināšanu, lai šādus gadījumus atrisinātu," atzīst Zalcmane.
Problēma globāla, bet situācija valstīs atšķiras
Katrai valstij ir sava situācija. Piemēram, tajās valstīs, kurās ir spēcīga musulmaņu ietekme, pastāv lielākas ikdienišķas saskarsmes iespējas. Zviedrijā bija skandāls, ka kāds "Islāma valsts" atbalstītājs vervējis cilvēkus pievienoties darba meklētāju biržā. Jauniem vīriešiem piedāvā iespēju kļūt par karotājiem. Zinot, ka bez darba esošs jauns vīrietis varētu mocīties pārmetumos par savu bezjēdzību, cerēts, ka viņš varētu arī uzķerties vilinošam aicinājumam pierādīt sevi, iegūt slavu, atzinību un pat sievietes.
Tikmēr sievietēm parasti lielākais risks ir kļūt par verdzenēm kaujinieku mājās. Viņām jāizpilda visas vīru vai saimnieku prasības, jāsniedz fiziskais gandarījums un jādzemdē bērni. Ir ļoti daudz dažādu stāstu, kā sievietes mukušas no gūsta.
Tikmēr Sandra Zalcmane uzsver nepieciešamību ekspertiem apmainīties ar informāciju, lai precīzāk risinātu katru individuālo gadījumu: "Cilvēku tirdzniecībai ir globāls raksturs. Praktiski visi eksperti nosauc vienas un tās pašas formas, tikai darbs, kādā veidā ierobežot cilvēku tirdzniecību katrā valstī, ir nedaudz atšķirīgs. Tā ir lieliska iespēja paņemt pieredzi no citām valstīm. Mēs savukārt varam nodot savu pieredzi citiem ekspertiem, lai šādi cilvēku tirdzniecības gadījumu notiktu pēc iespējas mazāk.
Ikviens cilvēks, kurš ir izgājis cauri šādai ellei, atgriežas dzīvē pēc ārkārtīgi ilga perioda."
Uzskats, ka islāma kaujinieki var uzrunāt tikai ārkārtīgi radikālus islāma ticīgos, jau sen ir novecojis. Drošība internetā allaž paredz būt ļoti uzmanīgiem ar visu to, ko ir grūti pārbaudīt. Aizceļot no savas valsts ir viegli, bet iespējas atgriezties krietni sarežģītākas.
Diemžēl, vairumā gadījumu, tā ir pašas sabiedrības nolaidība, neinteresējoties par saviem bērniem, mazbērniem, kaimiņiem un draugiem. Tehnoloģijas ļauj mums daudzas lietas optimizēt, bet ietaupīt laiku uz bērnu rotaļām, draudzību un dauzīšanos gan varētu nosaukt kā bērnības laupīšanu.
