De Facto

10. marta «De Facto»

De Facto

17. marta «De Facto»

Vides dienests no tīruma liek aizvākt tūkstošiem tonnu riepu

Riepu kalni Ozolnieku novadā – pārstrādei ar jaunu metodi saņemts pusmiljons, bet metodi vairs neizmanto

Autoriepu atkritumu Latvijā ir divreiz vairāk nekā lēsts līdz šim. Turklāt lielākie nolietoto riepu krāvumi atrodas vietā, kur būtu jānotiek to pārstrādei. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” izpētījis, ka uzņēmums “E Daugava” riepu pārstrādei ar jaunām metodēm saņēmusi pusmiljona eiro atbalstu no Eiropas fondiem, šīs metodes netiek izmantotas.

ĪSUMĀ:

  • Riepu kalni Emburgā bija auguši jau aptuveni desmit gadus. Tur saimnieko firma “E Daugava”.
  • Riepu pārstrādei ar jaunu metodi firma saņēma ES fondu atbalstu - teju pusmiljonu eiro.
  • Pērn iekārtas pārtrauca darbināt, jo uzņēmējs pirolīzes metodi vairs neuzskata par ekonomiski pamatotu.
  • LIAA pārkāpumus nav konstatējusi.
  • VVD uzņēmumu sodījis divreiz, tostarp saistībā ar riepu pārstrādi.
  • Tagad firmai uzdots sakopt teritoriju: riepas jānovieto uz izbūvēta laukuma un uz pusi samazināt to daudzumu.

Lauks ar riepām

Riepu kalni Ozolnieku novada Emburgā bija auguši jau aptuveni desmit gadus. Pirms gada Vides dienests firmai “E Daugava” beidzot aizliedza pieņemt riepas no citiem uzņēmumiem. Vienīgais izņēmums bija SIA “Eko osta”, ar ko viņi kopīgi saimnieko teritorijā. Riepu kalnu Vides dienests uzdeva samazināt.

Taču pirms cīņas bija jānoskaidro, cik pa šiem gadiem ir sakrāts. Vides dienests uzskatīja, ka tur ir vairāk nekā pieci tūkstoši tonnu riepu, “E Daugava” aprēķināja – 3000. Pirms mēneša uzņēmums rēķināja vēlreiz un secināja – uz lauka sakrautas 4492 līdz 4737 tonnas. Tas ir teju divreiz vairāk nekā bēdīgi slavenajā Starta ielā Rīgā.

Pārstrāde ar ES fondu atbalstu

“E Daugavai” divtūkstošo gadu sākumā bija izsniegta ārkārtīgi devīga atļauja uzglabāt šai vietā līdz pat sešiem tūkstošiem tonnu riepu. “E Daugavas” riepu pārstrādes ideja tika balstīta pirolīzē – riepas lielā karstumā dedzinot, no tām iegūst pirolīzes eļļu, ogles un metāla stieples. Iekārtu uzņēmums uzstādīja ar Eiropas fondu atbalstu – 150 tūkstošiem eiro. Drīz pēc tam – 2014. un 2015.gadā – “E Daugava” no fondiem saņēma vēl 300 000 eiro pirolīzes iekārtas prototipa izveidošanai un eksperimentiem ar to. Taču ar pirolīzes procesu īsti nav veicies.

Naudas devēji projektu uzraudzīja līdz 2017.gadam. Nākamajā gadā iekārtas pārtrauca darbināt.

“E Daugavas” pārstāvis Andrejs Jaunkalns norāda: “Iekārtas strādāja līdz pagājušā gada martam pilnā apjomā. Tagad, ņemot vērā finansiālo situāciju, cik maksā pārstrāde ar šo iekārtu un kāds ir tirgus vispār riepu apsaimniekošanā, iekārtas darbība apturēta.”

LIAA pārkāpumus nekonstatē

Tā kā uzraudzības periods beidzies, vairs netiek vērtēts, kas notiek ar teju pusmiljonu vērto publiskās naudas ieguldījumu. Bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pārkāpumus nav konstatējusi.

LIAA ES Fondu pēcuzraudzības departamenta direktors Jānis Ločmelis saka: “Mēs tur bijām vairākas reizes. Viena bija pārbaudes projekta īstenošanas laikā, kad mēs tur bijām pirms atbalsta izmaksas, un divas pārbaudes tika veiktas uzraudzības laikā. Tas jau bija 2016.gads, kad mēs redzējām, ka šī produktu ražošana notiek, bet notiek samazinātā apjomā – atbilstoši tam, ko bija paredzējis uzņēmums projekta iesniegumā.”

Tolaik, lai pārbaudītu, vai un kā riepas tiek pārstrādātas, pieaicināts arī nozares eksperts. Aģentūra viņa vārdu neatklāj. Tāpat eksperts piesaistīts, lai pārbaudītu pētījumu saistībā ar pirolīzes prototipa iekārtu. Līgums ar LIAA paredzēja, ka iekārtas prototipu ražošanā izmantot nevar.

“Pētījums noritēja 2014., 2015.gadā. Tur bija dažāda veida pakalpojumi – gan materiālu iegādes, gan telpu nomas, gan sakaru pakalpojumi, gan arī pašu darbinieku attiecīgi patērētās darba stundas. Viņi sekmīgi arī pabeidza šo pētījumu un izstrādāja pirolīzes iekārtas prototipu,” saka Ločmelis.

Uzņēmumam divi VVD sodi

Valsts vides dienests pēdējos gados “E Daugavu” divreiz sodījis par izsniegtās atļaujas nosacījumu neievērošanu, tostarp saistībā ar riepu pārstrādi. Sodi bijuši sešsimt un septiņsimt eiro. Uzņēmuma pārstāvja ieskatos pārkāpumi esot bijuši visai diskutabli.

Vides dienests bija secinājis, ka uzņēmumā atradies mazāk eļļas, nekā būtu jāiegūst, pārstrādājot noteiktu riepu apjomu. “Mēs konstatējām, ka tā tika nodota uzņēmumam, kuram vispār nav atkritumu apsaimniekošanas atļauju, un eļļa arī netika reģistrēta kā viela,” saka Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere.

Aptur iekārtas darbību

Maksimālo jaudu (1500 tonnu gadā), ko “E Daugava” plānojusi sasniegt riepu pārstrādē ar pirolīzes metodi, saskaņā ar atskaitēm, izdevies tikai divus gadus. Tomēr, neraugoties uz neveiksmēm, uzņēmums pēdējos gados cīnījies par tiesībām atļautos darbības apjomus palielināt astoņas reizes – līdz 12 tūkstošiem tonnu gadā.  Atļauju tas pērn rudenī saņēma. Tagad gan uzņēmējs pirolīzes metodi vairs neuzskata par ekonomiski pamatotu.

Turklāt esošo iekārtu “E Daugava” nemaz nedrīkst izmantot, kamēr tai nav sertificētu un nepārtraukti strādājošu mērierīču. Valsts vides dienests 2018.gada 22.oktobrī pieņēma lēmumu iekārtas darbību apturēt. “Operatoram kā viens no pienākumiem ir jāveic nepārtrauktie dūmgāzu mērījumi. Un pārbaudes laikā tika konstatēts, ka

šīs iekārtas ir novecojušas, nav akreditētas veikt šādus mērījumus.

Un, kamēr šīs iekārtas netiks kalibrētas un sertificētas, un attiecīgi mēs negūsim pārliecību, ka tās tiešām mēra šīs gāzes, kas izdalās šinī procesā, mēs pieņēmām lēmumu šo darbību apturēt,” saka VVD pārstāve Beitlere.

Riepu kalni jāsamazina

Līdz ar atļaujas pieprasīšanu pievērsta uzmanība riepu kalniem. Tagad “E Daugavai” uzdots sakopt teritoriju: riepas nedrīkst turēt uz tīruma, bet jānovieto uz izbūvēta laukuma. Uz pusi - no sešiem līdz trim tūkstošiem tonnu - samazināts atļautais riepu daudzums, kas vienlaikus var atrasties teritorijā.

Riepu kalna aizvākšanai dots laiks līdz nākamā gada sākumam.

“Riepas presējam, veidojam riepu blokus un vedam ārā uz vai nu uz utilizāciju, vai uz tālāku pārstrādi. Pašreiz viens sadarbības partneris mums ir Lietuvā, kas ražo gumijas paklājiņus,” saka Jaunkalns.

Piemēram, pērnā gada laikā “E Daugavai” riepu krājumu izdevies samazināt par 859 tonnām. Pārstrādātas skaitās arī no Latvijas vienkārši izvestas riepas. Un to “E Daugava” dara daudz – pērn eksportēta vairāk nekā puse no pārstrādātā apjoma.

Ja “E Daugavas” riepu kalns līdz gada beigās nebūs sarucis un pārvietots uz cieta seguma, Vides dienestam ir tiesības piemērot sodu – no 50 eiro līdz 10 000 eiro. Un šo sodu var uzlikt reizi nedēļā, un tā visu kavēšanās laiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti