De Facto

Ventspils olimpiskais centrs optimizēs nodokļus

De Facto

3. decembra «De facto»

«Parex sāgai» vēl neredz gala

«Revertu» var nākties saglabāt vēl gadiem

Lai arī paredzēts, ka valstij piederošo, savulaik pārņemtās “Parex” bankas slikto kredītu mantinieci “Revertu” likvidēs līdz šā gada beigām, formāli kompāniju var nākties saglabāt vēl vairākus gadus. Līdz ar to joprojām nav arī iespējams prognozēt, kad valsts beidzot varēs likt punktu pirms deviņiem gadiem aizsāktajai “Parex” sāgai. Tā, atsaucoties uz amatpersonu teikto, vēsta LTV raidījums “De facto”.

"Revertu" formāli nelikvidēs, un tās darbus pārņems

Raidījums ziņo, ka “Revertas” iesāktie darbi turpināsies, tikai jau zem cita nosaukuma un citā iestādē. “Revertas” aktīvus pārņems jaunizveidots Privatizācijas aģentūras (PA) meitas uzņēmums “REAP”, savukārt pašu “Revertu” formāli likvidēt vēl nevarēs labu laiku, jo tā joprojām ierauta vairākās tiesvedībās.

“REAP pārņem dažus neizstrādātas aktīvus, to skaitā tiesvedības pret bijušajiem akcionāriem, un turpina darīt to pašu”, “De facto” sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Viņš norādīja, - “kad viss būs pabeigts, tad arī tā jaunā meita beidz pastāvēt. Tā jaunā meita ir tiešām tāda čaulas sabiedrība ar vienu darbinieku – vadītāju. Visus pārējais pakalpojumu sniedz PA”.

Tiesa, aģentūras vadītājs arī nelolo lielas cerības, ka PA vēl izdosies atgūt būtisku daļu no tiem līdzekļiem, kuri savulaik ieguldīti “Parex” bankā un kas vēl nav atmaksāti. “Mēs runājam par kaut kādiem dažiem desmitiem miljonu, ko reāli varētu piedzīt; varbūt tas būs vairāk, bet es nedomāju, ka mēs atgūsim tur sešsimt miljonus,” sacīja V.Loginovs.

Aģentūra apgalvo, ka būtiskus papildu izdevumus “Revertas” aktīvu pārņemšana neradīs. Tiesa, nav arī iespējams likvidēt pašu “Revertu”, jo tā kā atbildētāja ierauta vairākās tiesvedībās. Kamēr tās neiztiesās, nelikvidēs arī “Revertu”. Beidzamā gan neprasīšot uzturēšanas izmaksas, jo nākamā gada pirmajos mēnešos tikšot atlaisti tās pēdējie darbinieki.

“Tā ir čaula, tā ir juridiska persona, kurai ir jāpabeidz kaut kādas noteiktas juridiskas, administratīvas lietas, pirms viņu ir iespējams juridiski likvidēti,” sacīja “Revertas” likvidatore Rūta Amtmane.

Arī Privatizācijas aģentūras mūžs ievelkas

“De facto” norāda, ka faktiski ar šo situāciju skaidrāk iezīmējas arī PA nākotne. Savulaik apstiprinātā aģentūras darbības stratēģija paredzēja to likvidēt līdz 2018.gadam. Taču tagad skaidrs, ka aģentūru darbinās vēl krietnu laiku. Vasaras vidū valdība vēl uz pieciem gadiem apstiprināja aģentūras statusu, jo tai nākuši klāt jauni pienākumi – valsts problemātisko aktīvu pārvaldīšana. Aģentūra ne vien ir “Revertas” kapitāldaļu turētāja, bet arī joprojām pārvalda daļu bijušās Hipotēku bankas problemātisko aktīvu uzņēmumā “Hiponia” un pārstāv valsti prasījumā pret maksātnespējīgo “KVV Liepājas metalurgs”.

Bet vai un kad varēs likt punktu “Parex” mantojumam, to šobrīd neviens neņemas lēst. Skaidrs tikai, ka tie vēl aizvien būs gadi, ne mēneši.

“Es domāju, ka viena, divu vai trīs gadu laikā diez vai tas notiks,” lēsa PA vadītājs, savukārt R.Amtmane sacīja, ka “tā ir pārāk liela spekulācija, jo ir viena tiesu lieta, kur pirmās instances sprieduma saņemšana ir prasījusi laiku no 2011.gada līdz šim brīdim. Ja tādā pašā tempā tas turpinās uz priekšu?...”

Raidījums arī atgādina, ka šobrīd valsts neatgūtais atbalsts ir 678 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka kopumā valsts šajā kredītiestādē ieguldīja vairāk nekā 1,7 miljardus eiro, tā nav maza summa. No “Parex” savulaik “Revertas” pārņemtie problemātiskie aktīvi pārsniedza miljarda robežu. No tiem atgūti vairāk nekā 70 procenti.

Pieci uzņēmumi valstij nodarījuši teju 270 miljonu zaudējumu - galvenokārt Krievijā un Ukrainā

Pēc “Revertas” sniegtajām ziņām, pieci no pareksiešu savulaik izsniegtajiem kredītiem šobrīd valstij nodarījuši gandrīz 270 miljonu eiro zaudējumus.

23 miljoni eiro nav atgūti no Krievijas Tulas apgabalā savulaik izveidotas ķieģeļu rūpnīcas “Braer”. Kredīta izmaksas notikušas tikai mēnesi pirms tam, kad valsts banku pārņēma. Rūpnīca vēlāk likvidēta. 32 miljoni zaudējumos arī par kredītu, kas 2006.gadā izsniegts pašmāju “Latio grupai”. Tā naudu izmantoja nekustamo īpašumu pirkšanai no pašas ''Parex bankas''.

41 miljons eiro tā arī nav atgūts no bēdīgi slavenā uzņēmuma “Delfīns partneri”. Odiozajai eksmiljonārei Larisai Sviridovai piederošā kompānija  centās apgalvot, ka kredītu nemaz nav saņēmusi.

Lielākie zaudējumi meklējami Ukrainā un Krievijā. 73 miljoni eiro zaudēti dēļ kredīta Ukrainā un Britu Virdžīnu salās reģistrētajam Mainlux. Lielākā daļa naudas nonāca ofšoru kontos.

“Zemes bija iegādātas nevis tā, ka tas ir vienots gabals, bet tādi atsevišķi gabaliņi, kas izkliedēti lielākā teritorijā, kur tiešām tiek audzēti kartupeļi un kāposti. Un īsi pēc tam Ukrainā sākās zemes pārdošanas moratorijs, kā rezultātā arī šo ķīlu realizēt praktiski vispār nebija iespējams,” “De facto” atzina Amtmane.

Nauda pazūd aiz polārā loka

Bet 99 miljoni tā arī esot palikuši neatgūti aiz polārā loka. 2008.gadā izsniegtais kredīts gāzes pārstrādes rūpnīcai Severorgasintez norakstāms Krievijas tiesu dēļ.

“Lai mēs apsekotu ķīlu, mums ir nepieciešamas speciālas Krievijas izsniegtas atļaujas, lai tajā reģionā vispār nokļūtu. Līdz ar to pārbaudīt, vai rūpnīca ir vai nav uzbūvēta, tas jau ir ierobežoti, un šajā lietā bija iesaistītas arī politiski eksponētas personas; galarezultātā tiesvedības šajā lietā mums beidzās visai bēdīgi, jo Krievijā neatzina Latvijas tiesu spriedumus, kuri saskaņā ar starptautisku konvenciju bija jāatzīst,” sacīja “Revertas” likvidatore.

Viņa norādīja, ka šajos kredītos zaudētos līdzekļus valsts vairs necer atgūt.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti