Retrospektīva: Minoritāšu jautājums – ko ASV līderi teikuši uzrunās Rīgā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Līdz šim divas reizes uzstājoties Latvijā, ASV prezidenti katru reizi pievērsa uzmanību arī minoritāšu tiesību jautājumam. Un abās reizēs drīz vien pēc viņu vizītes Latvijas likumos notika ievērojamas izmaiņas, kas tuvināja tās seno demokrātiju standartiem, tajā skaitā naturalizācijas un nacionālo minoritāšu jomā.  

Otrdien, 23. augustā, notiekošā Džo Baidena vizīte Latvijā ir pirmā ASV viceprezidenta viesošanās Rīgā, bet ASV prezidenti Latviju ir apmeklējuši jau trīs reizes un katra vizīte arī iekļāva oficiālo uzrunu.  

Prezidenta Džordža Buša jaunākā vizīte 2006.gada novembrī gan nebija oficiāla vizīte Latvijā, bet NATO Rīgas samita apmeklējums, un viņa runa bija pilnībā veltīta alianses operāciju problemātikai. Taču divas citas vizītes pavadīja uzrunas, kas skāra demokrātijas attīstības idejas un arī nacionālo minoritāšu lomu tajā.  

Bils Klintons 1994.gadā uzrunā vērsās pie rīdziniekiem pie Brīvības pieminekļa, bet Džordžs Bušs 2005.gadā uzstājās Mazajā ģildē. Portāls Rus.lsm.lv apkopojis uzrunu fragmentus, kas bija veltīti nacionālajām minoritātēm, un komentārus, kuri tolaik parādījās ASV medijos, kā arī izmaiņas Latvijas likumos, kas sekoja šīm vizītēm. Protams, nevar apgalvot, ka izmaiņas būtu tieši saistītas ar ASV prezidentu izteikumiem, bet tas, ka izmaiņas izdarītas drīz pēc vizītēm, ir fakts.

Bils Klintons, 1994.gada 6.jūlijs

"Es piederu pie nācijas, kas veidojās no cilvēkiem no visas pasaules, nācijas, ko veido daudzi, kas kādreiz bija ļaunākie ienaidnieki, bet kuri tagad dzīvo kopā kā draugi. Jūsu dzimtenē, tāpat kā Amerikā, starp jums vienmēr dzīvos dažādas izcelsmes cilvēki. Šodien es aicinu jūs izsaukt to, ko manas nācijas lielākais dziedētājs Abrahams Linkolns sauca "cilvēka dabas labākie eņģeļi" – nekad neliegt citiem taisnīgumu un vienlīdzību, par kuras iegūšanu jūs tik smagi cīnījāties. Jo brīvība bez tolerances ir nepiepildīta brīvība."  (Oriģināls)

Īsi pirms vizītes laikraksts "The New York Times" rakstīja, ka Latvijā katra no "pusēm cer izmantot ASV prezidenta klātbūtni, lai lobētu savas intereses". 

"Latvijas nacionālisti vēlas, lai Klintons teiktu krieviem, ka Latvija ir neatkarīga valsts, un mudinātu tos, kuri to nemīl, – braukt prom."

"Krievi, īpaši tie, kuri visu mūžu dzīvojuši Latvijā un plāno palikt, cer, ka Klintona vizīte piespiedīs Latviju paplašināt tiesības un dod pilnvērtīgu pilsonību visiem valsts rezidentiem," rakstīja "The New York Times". "Savā ziņā tas jau noticis. Pēc vairākkārtējiem ASV un Rietumeiropas pamudinājumiem, prezidents Guntis Ulmanis pirms nedēļas uzdevis parlamentam pārskatīt jūtīgu pilsonības likuma projektu, kas paredzētu stingras [pilsonības] kvotas krieviem, kuri ieradušies Latvijā padomju okupācijas laikā kopš 1940.gada."

"Prezidenta vizīte nav paredzēta, lai izdarītu spiedienu uz Latvijas prezidentu, bet mēs domājam, ka valsts, visticamāk, pieņems gudru lēmumu pilsonības jautājumā," laikrakstam sacījis Latvijas vēstnieks ASV Ints Siliņš.

Mazāk nekā pēc trīs nedēļām, 22.jūlijā, Saeima pieņēma Pilsonības likumu, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas radot juridisko mehānismu nepilsoņu naturalizācijai. Iepriekšējā likumprojekta versijā bija paredzētas ikgadējas naturalizācijas kvotas, kas naturalizācijas procesu paildzinātu uz vairākiem gadu desmitiem, bet tās tika nomainītas pret "logu" sistēmu, kas būtiski mīkstināja ierobežojumus.  

Bet 1998.gada referendumā ar nelielu balsu pārsvaru un netipiski augstu nederīgo biļetenu skaitu (piemēram, Rīgā – 7,5%), naturalizācija kļuva gandrīz universāli pieejama.      

Džordžs Bušs, 2005.gada 7.maijs  

"Mēs iemācījāmies, ka suverenitāte un vairākuma vara ir tikai brīvības sākums. Demokrātija sākas ar nacionālo lepnumu, neatkarību un vēlēšanām. Taču tā ar to nebeidzas. Demokrātijas solījumi tiek pildīti ar nacionālo minoritāšu tiesībām, taisnīgu tiesu likuma ietvaros un iekļaujošu sabiedrību, kurai pieder visi.

Valsts, kas sadalīta dažādās pusēs un lolo vecus pāridarījumus, nevar virzīties uz priekšu un riskē iegrimt tirānijā.

Valsts, kas vieno visus savus cilvēkus ar kopīgu ideālu palīdzību, vairo savu spēku un pašpārliecinātību. XXI gadsimta veiksmīgas demokrātijas netiks noteiktas pēc asins vai augsnes. Veiksmīgas demokrātijas tiks noteiktas pēc plašāka pilsoniskās piederības ideāla, kas balstīts uz kopīgiem principiem, kopīgu atbildību un cieņu pret visiem. Manā valstī kļūšana par pieaugušo multietnisko demokrātiju bija ilgs un ar vardarbību. Mūsu ceļš, lai sasniegtu vienlīdzīga taisnīguma ideālus, gāja caur miljonu cilvēku paverdzināšanu un četru gadu karu. Pat pēc tam, kad verdzība tika atcelta, pagāja gadsimts, pirms apspiestā minoritāte saņēma vienlīdzīgo tiesību garantijas. Amerikāņi saprata, ka rasu dalīšana gandrīz mūs iznīcināja un kļūdaina doktrīna "sadalīti, bet vienlīdzīgi" nerada pamatus spēcīgai valstij. Mēs sapratām, ka vienīgais veids pacelties pāri vēsturiskām netaisnībām – atcelt segregāciju un iet tālāk par vienkāršu toleranci – uz brālību visā mūsu zemē".

"Latvijai priekšā ir izaicinājumi, kuri ir raksturīgi etniskai dažādībai un uz kuriem tā nemainīgi atbild mierīgā ceļā. Lai kādi būtu vēsturiski iemesli, šodien jūs – multietniskā sabiedrība, ko es esmu arī redzējis vizītes laikā.  Nedrīkst pieļaut, lai jebkādas pagātnes netaisnības jūs sadalītu un palēninātu jūsu brīnišķīgo progresu. Saglabājot latvisko identitāti un valodu, jums ir pienākums vērsties pie visiem, kas redz savu nākotni Latvijā. Labvēlīga un toleranta vairākuma noskaņa nodrošinās jūsu valsts vienotību un spēku.

Minoritātēm arī ir pienākumi – būt pilsoņiem, kuri strādā tās valsts labā, kurā viņi dzīvo.

Baltijas valstis kā iekļaujošas, mierīgas sabiedrības var kļūt par modeli visām tautām, kuras iet brīvības un demokrātijas ceļu." (Oriģināls

Pēc Buša vizītes laikraksts "The Washington Post" atzīmēja, ka Eiropā ir maz valstu, kuras būtu tik proamerikāniski noskaņotas kā Baltijas valstis. "Un tomēr Bušs izmantoja izdevību, lai, maigi sakot, aicinātu valstis darīt vairāk krievu minoritāšu tiesību respektēšanai, kas ir sarežģīts jautājums, īpaši Latvijai, kur daudziem etniskiem krieviem nav pilsonības un kuri sūdzas par valodas prasībām," toreiz norādīja laikraksts.

"Bušs savā uzrunā aicinājis Latviju un citas valstis pārtraukt krievu minoritātes diskrimināciju. Krievi Latvijā sūdzas, ka pret viņiem izturas kā pret otra šķiras pilsoņiem, lai gan viņi ir gandrīz 29% no iedzīvotājiem," tolaik rakstīja "The Philadelphia Inquirer".

Pēc nedaudz vairāk nekā divām nedēļām, 2005.gada 26.maijā, Saeimā pēc 10 gadu vilcināšanās ratificēja Eiropas Padomes Nacionālo minoritāšu tiesību konvenciju, tajā skaitā radot mehānismu, kā nepilsoņi var izmantot šī dokumenta sniegtās iespējas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti