Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mazāklietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet līdzīgi izaicinājumi

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Igaunija reformē pensiju sistēmu. Vai Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi?

Mazāklietoto Eiropas valodu nākotni saredz skolā un ģimenē

Retāku valodu izredzes Eiropā. Ko panāk kašubu, veru, frīzu un latgaliešu valodu aktīvisti?

Skolas un bērnudārzi, kā arī valodas lietojums ģimenē tiek minēti, kā galvenās iespējas izdzīvot retāk lietotām valodām Eiropā. Tās daudzās valstīs saziņā tiek lietotas paralēli oficiālajai valsts valodai, piemēram, kašubu valoda Polijā, veru – Igaunijā un latgaliešu valoda Latvijā. Tomēr šajā ziņā kopienas nereti saskaras ar izaicinājumiem – jaunās paaudzes vidū nereti retāk lietotām valodām trūkst prestiža.

ĪSUMĀ:

  • Polijas ziemeļos kašubu valodas dzīvotspēju cer atjaunot ar skolu palīdzību.
  • Igaunijas dienvidos veru valoda ir bērnudārzos, un no tiem nonāk arī vecāku un bērnu saziņā.
  • Nīderlandes provincē frīzu valoda skolās jau vairākas desmitgades un dažviet izglītība trijās valodās.
  • “Google” tulkotājs un tastatūra mobilajā telefonā –mūsdienu rīki, kas palīdz mazām valodām.
  • Drīzumā aplikācijā “Whatsapp” būs virtuālās uzlīmes ar izteikumiem un vārdiem latgaliski.
  • Retāk lietoto valodu aktīvisti par nākotni – optimistiski. Norāda: viss ir atkarīgs no pašas kopienas.

Kašubu valodu cer atjaunot caur skolām

Polijas ziemeļos, nelielā pilsētiņā Vejherovo dzīvo aptuveni 50 tūkstoši iedzīvotāju, un lielākā daļa no tiem sevi sauc par kašubiem. Par reģionālo valodu Polijā atzītā kašubu valoda tur dzirdama ne vien savstarpējā cilvēku saziņā, bet šur tur redzama arī pilsētvidē, piemēram, veikalu nosaukumos.

Kašubu valoda Kašubijas reģiona skolās ir fakultatīvs priekšmets pēc vecāku pieprasījuma. Lai to nodrošinātu, vismaz septiņu skolēnu vecākiem sava vēlme ir jāizsaka skolas direktoram. Kopš valodai piešķirts oficiāls reģionālās valodas statuss, valsts dod tam arī naudu.

Kā zina teikt žurnālists, rakstnieks un aktīvs kašubu valodas popularizētājs Artūrs Jablonskis (Artur Jabłoński), pašlaik reģiona skolās kašubu valodu apgūst aptuveni 20 tūkstoši bērnu. Kašubu mājā Gdaņskas centrā, izrādot grāmatas, kas tiek izdotas lielākoties, domājot par bērniem un tiem, kas valodu mācās, viņš uzsver – tieši valoda skolā ir iespēja valodai dzīvot.

Ģimenēs kašubu valoda pazuda pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad vecāki ar saviem bērniem sāka runāt poliski. Komunisma laikā kašubiski runāt bija slikti. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, valodu mēģina ģimenēs atgriezt.

“Dažādas organizācijas un asociācijas organizē konkursus un pasākumus, kur var tikties un runāt mūsu valodā, kur valoda var attīstīties. Bet ne mājās. Un tā tiešām ir mūsu traģēdija. Varbūt tas mainīsies, bet mums šobrīd vissvarīgākais ir skolas.

Mēs darām visu, ko varām, lai valodu attīstītu skolās un reanimētu to arī ģimenēs. Šobrīd tas ir mūsu galvenais uzdevums,” saka Jablonskis.

Skolēni bilingvālā privātskolā Polijas ziemeļos, Vejherovo pilsētā mācībās izmanto gan poļu, gan kašubu valodu.

Viņš gan uzskata, ka ar skolā atvēlētajām trīs stundām nedēļā ir par maz, lai kašubu valoda dzīvotu. Tādēļ Polijas ziemeļos Vejherovonu jau trīs gadus darbojas bilingvālā privātskola, kurā viena no apmācības valodām ir kašubu valoda. Pašlaik tajā mācās 50 skolēni līdz 6.klasei.

Kašubu valodas stunda bilingvālajā privātskolā Polijas ziemeļos, Vejherovo pilsētā. Skolotājs Maciejs Bandurs.

Tomēr vairums uzrunāto privātskolas bērnu atklāj, ka mājās galvenā valoda ir poļu un ģimenē kašubiski nerunā. To apliecina arī skolotāja un skolas direktore Anna Kašukeviča-Jablonska (Anna Kościukiewicz-Jabłońska).

Bilingvālās privātskolas Polijā direktore un skolotāja Anna Kašukeviča-Jablonska (Anna Kościukiewicz-Jabłońska).

Veru valodu no bērnudārziem “nes” uz mājām

Veru valodu, kurai nav oficiāla statusa un kuru lielākoties sauc par igauņu valodas dialektu, apgūt iespējams vien dažās sākumskolās Igaunijas dienvidos. Līdzīgi kā Latgalē latgaliešu valodu bērniem apgūt ir iespēja vien atsevišķās reģiona skolās.

Kā stāsta Veru institūta pētnieki, tas ir par maz pilnīgai valodas apguvei un saglabāšanai. Tādēļ Igaunijā pašlaik ir mēģinājumi veru valodu iedzīvināt bērnudārzos. Veru apriņķī 22 bērnudārzu grupiņās vienu dienu nedēļā saziņa notiek veru.

Veru un igauņu valodā ir daudz līdzīgu vārdu, kuriem nozīmes pilnībā atšķiras. Šādiem vārdiem izdota atsevišķa vārdnīca ar ilustrācijām.

Veru institūta pētnieks un veru valodas skolotājs Sulevs Iva novērojis, ka šī iniciatīva kaut nedaudz, tomēr veicinājusi veru valodas lietošanu starp bērniem un vecākiem. Tāpat viņš atzīst, ka pēdējos gados sabiedrības attieksme pret veru valodu un pret aktivitātēm, kuras organizē institūts, ir manījusies pozitīvā virzienā.

Turklāt ir kļuvis populāri publiski runāt un uzstāties veru valodā.

Veru valodā reizi gadā iznāk arī žurnāls bērniem. Uz izdevuma aizmugurējā vāka komikss veru valodā.

Tomēr, lai sasniegtu mērķi, un bērni runātu veru valodā, valodai pilnvērtīgi jāatgriežas ģimenēs, tā līdzās igauņu valodai būtu jāmāca bērnudārzos un skolās. Abām šīm sistēmām jāpastāv, lai atbalstītu viena otru, jo tikai mājās saglabāt tas nav iespējams, bet izglītības sistēmā bez atbalsta ģimenē valoda arī nevar pastāvēt. Jābūt tām abām, uzskata veru pētnieki un valodas aktīvisti, norādīdami, ka šajā ziņā atbalsts no valdības nav pietiekošs.

Plašsaziņas līdzekļos un likumā to iekļaut arī esot svarīgi un saistoši, bet tomēr ne tik primāri.

Nīderlandes provincē frīzu valoda skolās – vairākas desmitgades

Nīderlandē, kur teju no 17 miljoniem valsts iedzīvotāju vien pāris procenti saziņā izmanto otro oficiālo valsts valodu – frīzu valodu, situācija skolās ir daudz stabilāka. Tur valoda izglītības sistēmā ir jau vairākas desmitgades.

“Frīzlandes provincē, piemēram, ir trilingvālās skolas. Tas nozīmē, ka mācības skolā notiek trīs valodās: frīzu, holandiešu un angļu valodā. Šobrīd 85 skolas jeb 18% no provinces pamatskolām ir trilingvālas. Vidusskolās situācija gan nav tik laba. Tur tikai dažās skolās ir trilingvālā apmācības sistēma,” stāsta latgaliešu portāla lakuga.lv vadītāja Vineta Vilcāne, pētījusi frīzu valodas situāciju Frīzlandes provincē.

“Pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums arī par latgaliešu valodu skolās. Par to tiek runāts un teikts, ka par to mums ir jādomā. Šobrīd gan nav diskusija par konkrētiem veidiem, kā tas notiks, kurās skolās, cik daudz un kas to finansēs. Tā vairāk ir vispārēja diskusija. Esmu pamanījusi, ka tad, kad par to tiek runāts, bieži vien Latvijas sabiedrība pārprot latgaliešus. Un tas tiek uztverts, ka latgaliešu valoda būs jāmācās visās Latvijas skolās. Saprotams, ka tā nebūs. Un jāsaprot,

ja latgaliešu valoda parādīsies izglītības sistēmā, tas nekādā veidā nemazinās latviešu literārās valodas nozīmi un izmantošanu,” saka Vilcāne.

Viņa novērojusi, ka nereti vecākiem ir aizspriedumi un bailes, ka vēl vienas retāk lietotās valodas apguve kaut kādā veidā apgrūtinās bērna dzīvi nākotnē. “Es domāju – bažas ir ne vien latgaliešiem, tās ir daudzās kopienās. Svarīgi ir izglītot vecākus, jo viņi ir tie, kas izvēlās ģimenes valodu, ka vēl vienas mazāklietotās vai reģionālās valodas, vai dialekta, neatkarīgi, kā to nosauc, apguve nekādā veidā nepazeminās bērna izglītību. To arī parāda Nīderlandē veiktais pētījums par frīzu valodas apguvi skolās.”

Mūsdienu rīki palīdz mazajām valodām

Arī digitālās tehnoloģijas ir viens no rīkiem, kā mūsdienās un arī jaunākās paaudzes vidū veicināt retāk lietoto valodu izmantošanu. Digitālā vide paver jaunas iespējas valodu apguvē.

Veru institūta pētnieks Sulevs Iva telefonā rāda aptuveni gadu pieejamo tastatūru veru valodā. Tā automātiski piedāvā vārdu variantus veru valodā un labo tekstu, piemēram, rakstot īsziņas.

Tālruņu tastatūras nu jau gadu pieejamas arī veru valodā. Tās palīdz veru valodas rakstībā, labo pareizrakstību.

Igaunijā veru valodai pieejama arī programma tiešsaistē, veru runas sintēze, kas palīdz apgūt valodu. Tā ļauj jebkuru tekstu atskaņot veru valodā, dators no iepriekš ierakstīta cilvēka balss materiāla ģenerē nepieciešamo tekstu. Šis rīks integrēts arī veru-igauņu vārdnīcā, kur iespējams noklausīties jebkura vārda izrunu veru valodā.

Veru valodu Igaunijā cenšas popularizēt arī sociālajos tīklos.

Vērā ņemami panākumi tehnoloģiju ziņā ir arī frīziem Nīderlandē. Šajā valodā ir vairākas aplikācijas mobilajiem tālruņiem un pat “Google” tulkošanas rīks. Tas nozīmē, ka frīzu valodā rakstīta teksta ideju var saprast ikviens pasaules iedzīvotājs.

Vineta Vilcāne uzsver, ka arī latgaliešu valodā vajadzētu vairāk dažādu programmu un aplikāciju, īpaši tādu, kas izklaidē. Tas palīdzētu valodai piesaistīt jauniešus. Par to tiek domāts, tomēr tas ir atsevišķu valodas aktīvistu, nevalstisko organizāciju nopelns.

Vineta Vilcāne atklāj, ka

drīzumā pie aplikācijas “Whatsapp” lietotājiem nonāks latgaliešu virtuālās uzlīmes ar dažādiem izteikumiem un vārdiem latgaliski.

Latgaliešu portāla lakuga.lv vadītāja Vineta Vilcāne rāda veru valodā uzlīmes “Šeit Jūs varat runāt veru”, kas visai populāras vietējos uzņēmumos un organizācijās.

Retāk lietoto valodu aktīvisti par nākotni – optimistiski

Valoda skolās un medijos, tehnoloģijās un citās jomās nevar nodrošināt tās saglabāšanu, ja pašai kopienai nešķiet svarīgi valodu lietot. Stāsta tapšanā satikties veru, frīzu un kašubu valodu runātāji ir optimistiski – viņi redz savai dzimtajai valodai nākotni.

Piemēram, frīzu dzejnieks Arjans Huts (Arjan Hut) kādā no sarunām par savas dzimtās valodas nākotni Vinetai Vilcānei saka: “Frīzu valodā es runāju ar saviem bērniem, es viņiem lasu priekšā šajā valodā. Viņi runās frīzu valodā, un viņi ir lepni. Ārpus pilsētas cilvēki runa frīzu valodā, bet pilsētās ir sarežģīti. Tas ir atkarīgs no pašiem frīziem – izmantot valodu, lai tā nekļūst par muzeja valodu.

Daži baidās, ka frīzu valoda izmirs. Ir sarežģīti to saglabāt.

Es nedomāju, ka finansējums no Eiropas Savienības vai Frīzlandes provinces valodai īpaši palīdzes, ja cilvēki paši neizmantos valodu.

Katra paaudze saka – mēs esam pēdējie, kas runā frīzu valodu, bet daudzi tagad jau uztraucas arī par holandiešu valodu. Tai ir līdzīga situācija. Un daži holandiešu pētnieki jau lūkojas uz frīzu valodas situāciju un jautā, kā jūs to risināt.”

Savukārt Polijā Kašubijas reģionā satiktā bilingvālās privātskolas direktore Anna Kašukeviča-Jablonska uzskata, ka kašubu kā reģionālās valodas apguve paplašina bērnu redzesloku. “Zinot savas saknes un savu dzimto valodu, jūs labāk arī spējat saskatīt kultūras atšķirības, kultūras identitāti citos reģionos Eiropā un citās pasaules daļās. Tas ir iemesls, kāpēc mēs sakām: jā, kašubu valoda ir maza valoda, kašubu valoda izmirst, bet kašubu valodas zināšana veido tavu uztveri jūtīgāku pret citām kultūras atšķirībām un kontekstiem,” norāda skolas direktore.

Visai optimistiski par savu valodu ir arī veru pārstāvis Igaunijā, pētnieks un valodas skolotājs Sulevs Iva. Papildu optimismu darbam ar veru valodu devusi nesen novembrī aizvadītā ikgadējā veru valodas nedēļa, kas šogad bijusi pārsteidzoši populāra. “Dažreiz mēs esam pesimistiski, bet šogad šī veru valodas nedēļa bija ļoti, ļoti populāra. Un mēs bijām tik pārsteigti, un tāpēc šobrīd esmu visai optimistisks,” saka Iva.

Arī sociolingvists un Poznaņas Universitates profesors Tomašs Viherkevičs (Tomasz Wicherkiewicz), uzskata, ka arī latgaliešu valodai Latvijā ir labas izredzes būt saglabātai un attīstīties, jo tā pašlaik ir pietiekoši labi pārstāvēta ģimenēs un aizvien vairāk ienāk sabiedrībā un medijos. “Es domāju, katra valoda var izdzīvot un attīstīties, ja tajā runā tik dažādās jomas, cik iespējams. Izglītība arī ir svarīga, bet man liekas galvenais ir lietošanas līmenis. Un latgaliešu valodas popularitāte šajā ziņā ir augsta, ja to salīdzina ar citām reģionālām valodām Eiropā.”

Viņš arī uzsver, ka

tas ir tikai un vienīgi kopienas lēmums, vai valodu lietot, runāt tajā un vai popularizēt bilingvālismu jeb divvalodību, vai pat daudzvalodību sabiedrībā.

Tāpat sarunās ar retāk lietoto valodu pārstāvjiem Nīderlandē, Polijā, Igaunijā un arī Latvijā visai izteikti noprotams, ka šo valodu pastāvēšana lielā mērā atkarīga no aktīvākajiem kopienas pārstāvjiem, viņu entuziasma, uzņēmības un nereti arī sava brīvā laika ieguldīšanas savas dzimtās frīzu, kašubu, veru vai latgaliešu valodas popularizēšanā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti