Pieteiktās skolu tīkla reformas nākotnes izaicinājumus pašvaldībās daļēji iezīmē skolu tīkla optimizēšana, kas sākās līdz ar finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam" 2009.gadā. Kopš tā laikā Latvijā slēgtas 119 skolas un reorganizētas 229, atstājot aiz sevis arī tukšas ēkas. Dažas pašvaldības spējušas atrast pielietojumu šīm telpām, pat piesaistīt uzņēmējus, citām – tas neizdevās, bet vēl kādas aizvien iegulda līdzekļus skolās ar dažiem desmitiem audzēkņu.
- Kārsavas novadā slēgto skolu ēkas stāv tukšas, arī uzņēmumiem tās neinteresē
- Viļakas novadā bijušās skolas ēkā šūšanas cehs, kura vajadzībām telpas pielāgoja pašvaldība
- Ciblas novadā skolas vietā veco ļaužu māja
- Rēzeknes novada Silmalas pagastā potenciāli slēdzamajā skolā iegulda 220 tūkstošus
Kārsavas novadā slēgto skolu ēkas tukšas
Kopš novada izveidošanās Kārsavas novadā slēgtas trīs izglītības iestādes - Mežvidu, Goliševas un Malnavas pagastā. Šobrīd visas ēkas ir tukšas, tās netiek apkurinātas vai apsargātas. Ik pa laikam pagastu pārvalžu vadītājiem ir dots uzdevums ēkas apsekot, lai konstatētu, vai nav kas nozagts vai salauzts.
Ko ar slēgto izglītības iestāžu ēkām darīt, novadā nezina. Tās tiek piedāvātas uzņēmējiem, tomēr līdz šim bez rezultātiem.
"Sarunās ar uzņēmējiem pēdējo gadu laikā secinājums ir viens – šāda tipa ēkas ir maz pieprasītas. Mūsu galā uzņēmējdarbība saistās ar lauksaimniecību, ar kokapstrādi, šobrīd arī ar kūdras izstrādi. Šiem uzņēmumiem ir nepieciešamas vairāk angāra tipa ēkas. Lai pielāgotu šādai uzņēmējdarbībai skolas ēku, ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, un šos angārus ir labāk būvēt no jauna, nevis attīstīt slēgtās skolas," skaidro Kārsavas novada pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis.
Par tukšajām bijušo skolu ēkām Kārsavas novadā ir sniegta informācija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, tomēr
pašvaldībā nelolo cerības, ka ēkām nākotnē tiks atrasts cits pielietojums vai ka tās varēs pārdot.
"Ar katru gadu arī sliktāka situācija kļūst, jo šīm skolām nevienai nav centralizētā apkure. Uzņēmējam uzreiz vajag savu katlu māju uzturēt un radiatorus, jo esošie radiatori un apkures sistēma ir neatgriezeniski bojāta gadu gaitā. Nojaukšana arī dārga," norāda Vorkalis.
Viļakas novadā bijušās skolas ēkā šūšanas uzņēmums
Viļakas novadā kopš 2009.gada ir slēgtas divas pamatskolas - Mežvidu un Kupravas. Novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ir drosmīgāks savos vārdos par to, ko darīt ar slēgto izglītības iestāžu ēkām:
"Nevajag raudāt par tām telpām, kas ir morāli un fiziski sevi nolietojušas. Nojaucam šīs ēkas un neraudam!"
Ēku nojaukšana Viļakas novadā gan nav aktuāla, jo pirms diviem gadiem slēgtās Mežvidu skolas ēkā pašā Latvijas–Krievijas pierobežā šūšanas uzņēmums SIA"SRC Brasa" izveidoja filiāli. Slēgtā skolas ēka atrodas septiņu kilometru attālumā no Viļakas centra, varētu teikt, lauka vidū. Lai nokļūtu līdz tai, jābrauc gan pa asfalta, gan grants seguma ceļu. Tomēr šajā gadījumā šūšanas uzņēmumam tas nebija šķērslis.
Skolas ēkai jau tās darbības laikā tika renovēta fasāde, nomainīts jumts un logi. Ēkai ir divi stāvi. Šūšanas uzņēmums apdzīvo pirmo. Kāpnes uz otro stāvu aizsegtas ar plastmasas plēvi. Ēkas foajē vēl saglabājies uzraksts no skolas laika: "Labdien, nāciet tālāk, mēs tevi gaidījām!"
Latvija Radio tur sagaida šūšanas ceha priekšniece Iveta Stipraviete, kas gatava parādīt telpas un darba procesu: "Strādājam mēs 37 cilvēki kopā, šujam armijas apģērbu Latvijas armijai, igauņu. Trikotāžu Igaunijai."
Šūšanas process sadalīts trijās telpās. Ierodoties uzņēmumā, aktīva darbība notiek divās. Pārsvarā strādā sievietes, bet ir arī vīrieši. Darbinieku vecums ļoti dažāds. Lielākajā telpā, kur savulaik atradās skolas zāle, šujmašīnu skaņu nomāc skaļa mūzika.
Nav skolas, toties ir darbavietas
Starp darbiniekiem, kuri strādā skaļās mūzikas pavadījumā, ir arī jauniete Selga Circene: "Šeit es esmu kādus 16 mēnešus, esmu auduma komplektētāja. - Kāpēc nācāt uz šejieni? - Es darbu meklēju, pabeidzu 12.klasi, un pie mājām darbs, domāju pamēģināt un paliku šeit strādāt."
Selga no pirmās līdz devītajai klasei mācījās šajā ēkā, kurā tagad strādā.
Jauniete stāsta, kā šeit izskatījās skolas laikā un kā ir tagad: "Šeit šajā telpā bija sporta zāle, šeit visur bija klases, tur bija gaitenis, te bija sporta zāle, sporta skolotājai kabinets, tālāk bija vēstures kabinets, tad bija atpūtas telpa, kur atpūsties. Protams, ka ir žēl, ka nav skolas, bet ko darīt. Normāli, ka ir darbs cilvēkiem, ka ir ēka, kur to darbu apgādā".
Ceha priekšniece Iveta Stipraviete atzīst, ka šobrīd uzņēmumam ir radīta atbilstoša vide, kur strādāt: "Īstenībā labi – elektrība savilkta, kompresori salikti, lai varētu mums uzņēmējdarbība aiziet. Un galvenais, ka šinī reģionā ir darbavietas cilvēkiem."
Telpas pašvaldība par saviem līdzekļiem pārveidoja uzņēmuma vajadzībām,
ieguldot 100 tūkstošus eiro, bet 85% no šīs summas plāno atgūt atpakaļ no Eiropas līdzekļiem.
Vietējie atzīst, ka šis ir savā ziņā neticams stāsts – bijušajā skolās ēkā tiek radīta vieta, kur cilvēkiem strādāt.
Šūšanas uzņēmums bijušās skolas telpas no pašvaldības nomā, maksājot par to arī atlīdzību. Uzņēmumam nav nekādu saistību, un jebkurā brīdī, ja kaut kas neveicas, var paņemt iekārtas un doties strādāt uz citu sev izdevīgu vietu. Tas ir risks pašvaldībai, to atzīst arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Tomēr citādāk rīkoties neesot iespējams, ja vēlas ieinteresēt uzņēmējus strādāt tik attālās un nomaļās vietās kā pierobežā.
Arī attiecībā uz otru novadā slēgtās skolas ēku Kupravā Maksimovs tur redz visnotaļ neparastu variantu, ko bijušajā skolas ēkā varētu darīt: "Par Kupravas pamatskolu, kad mēs runājam ar pārvaldnieku, mēs teorētiski varam šo ēku piedāvāt un arī blakus esošo teritoriju cietuma būvniecībai, jo Latvijā plāno būvēt vēl vienu jaunu cietumu. Pagaidām tās sarunas mums nav tālu ievirzījušās."
Ciblas novadā skolas vietā veco ļaužu māja
Skolu reformas rezultātā Ciblas novadā Blontu pamatskola pārveidota par Blontu pirmsskolas izglītības iestādi. Savukārt 2013.gadā mazā skolēnu skaita dēļ tika likvidēta Cirmas pamatskola.
Ciblas novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Senkāne sagaida Latvijas Radio bijušajā skolas ēkā: "Negribējās atstāt tā novārtā ēku, nolēmām izveidot veco ļaužu māju. Šobrīd mums te ir četri iemītnieki."
Kad Latvijas Radio viesojas veco ļaužu mītnē, tur dzīvo vien trīs iemītnieki, jo viens aizbraucis pie radiem. Tuvākajā laikā plāno ierasties vēl divi. Interese no cilvēkiem par šo pakalpojumu nav liela. Ja šī iestāde būtu līdzīgi pansionātam, kur tiktu nodrošināta arī veco ļaužu aprūpe, iespējams, gribētāju dzīvot būtu vairāk.
"Viņi dzīvo kā īrētāji, viņi maksā mēnesī noteiktu summu. Viss ir apkurināts, izmazgāts tīrs, izveidojām dušas telpu, ēst viņi gatavo paši, kā mājās dzīvo," stāsta Senkāne.
Kopā ar sociālā dienesta vadītāju Latvijas Radio apciemo vienu no istabiņām, kurā dzīvo sieva Marija un vīrs Fiļimons. Istabā skan televizors. Marija izslēdz televizoru un aicina apsēsties. Pārim bija jānāk uz šejieni dzīvot, jo vīrs kļuva akls.
"Es esmu ļoti apmierināta, jo mums ir viss uz vietas. Es esmu no Deglavas ciema, mēs tur dzīvojām privātmājā, kad vīrs kļuva akls. Mums tur bija saimniecība: govis, aitas un kazas, vistas, pīles, tītari. Bet no lielās saimniecības nācās šķirties un braukt uz šejieni," stāsta Marija.
Ar dzīvi Marija ir apmierināta. Bijusī klases telpa ar skapjiem, ko Marija un Fiļimons paņēmuši līdzi, pārdalīta divās daļās. Vienā daļā atrodas virtuves piederumi, drēbes, otrā – gulta un televizors.
Istabā rRedzama vieta, kur skolas laikā izvietota tāfele, pie sienas atrodas tāfeles apgaismojums, tagad zem tā atrodas sienas sega, un uz lampas pakārta mušu ķeramā lente. Uz sienām vairākas vietās izvietotas svētbildes.
Istaba ir silti izkurināta. Šeit katrā telpā ir sava malkas krāsns. Malku mājas saimnieks atnes un noliek pie istabas durvīm vai, ja nepieciešams, pats arī izkurina.
Bijušajai Cirmas skolas ēkai apkārt ir zeme, kur Marija var ierīkot sev dārzu. Tur izaudzēti kartupeļi, burkāni, bietes. Marija dodas arī uz mežu lasīt ogas un sēnes. Sieviete atver vienu no plauktiem un rāda maisiņus, kur izkārtoti dažādi labumi.
Veco ļaužu mājā kārtību uztur saimnieks Antons Čodars ar sievu Ināru. Antons tur arī skolas laikā strādāja par saimniecības pārzini: "Ja nebūtu skolas, ja nebūtu veco ļaužu mājas, tad mums būtu tāpat kā ar citām ēkām – pasts, veikals, nekā tur nav. Būtu izlauzts un likvidēts viss."
Lai gan ēku izmanto daļēji, tā tiek pieskatīta un apdzīvota.
Šobrīd tajā viss saglabāts tā, ka jebkurā laikā atkal varētu atsākt mācības, ja vien būtu, kam mācīties.
Silmalas pagastā potenciāli slēdzamajā skolā iegulda tūkstošus
Rēzeknes novadā kopš 2009.gada slēgtas desmit izglītības iestādes. No tām trīs šobrīd ir tukšas. Viena no neizmantotajām ēkām atrodas arī Silmalas pagastā - Daugaviešu pamatskola. Silmalas pagasta pārvaldes vadītājs tai neredz pielietojumu.
Savukārt šajā pagastā esošā Kruķu skola, kurai tuvākajā nākotnē draud slēgšana, nupat kā piedzīvojusi renovāciju. Kruķu pamatskola ir Tiskādu vidusskolas struktūrvienība. Tur tikko renovētajā divstāvu ēkā mācās vien 37 skolēni. Pirmajā klasē šogad mācās četri zēni. Visas klases ir apvienotās. Skolā strādā 12 pedagogi un tikpat daudz tehnisko darbinieku.
Latvijas Radio viesojas stundā, kur skolotāja Dzintra strādā ar trim klasēm, jo latviešu valodas skolotāja ir apslimusi: "Es [raujos] uz divām frontēm - mājturību un latviešu valodu apvienoju. Te ir mums trešā klase un ceturtā klase apvienotā. Tur mums ir piektās klases meitenes. Gatavo mājturībā."
Lai gan Tiskādu vidusskola no Kruķiem atrodas 12 kilometru attālumā, pagasta pārvaldes vadītājs ir stingri pārliecināts, ka Kruķu skola ir jāsaglabā. Skola laukos ir konkrētās vietas dzīvība.
1968.gadā celtā ķieģeļu ēka vasarā siltināta un ieguvusi tumši pelēku krāsu ar spilgti zaļiem akcentiem.
Silmalas pagasta pārvaldes vadītājs Eduards Grišuļonoks atzīst, ka šajā ēkā bijusi pagastā visdārgākā apkure. Tagad, kad skola ir siltināta, ēkā nomainīti radiatori, apkures izmaksām būtu jāsamazinās par 30%. Renovācijas projekts izmaksāja 221 800 eiro, kredīts paņemts uz 25 gadiem. Katru gadu jāmaksā vairāk nekā 20 tūkstoši.
"Nu, protams, ne visi deputāti bija apmierināti, ka mēs ejam uz tādu soli. Bet ir cilvēki, un vajag strādāt priekš viņiem," saka Grišuļonoks.
Silmalas pagasta Kruķu ciemā dzīvo 400 iedzīvotāju. Tas, cik ilgi Kruķos būs skola, ir liels jautājums. "Protams, mēs prognozējam skolēnu skaitu, un nākošajā mācību gadā Kruķu skolā gandrīz nekas nemainīsies, tas pats skolēnu skaits. Tas būs atkarīgs no Tiskādu vidusskolas, jo Tiskādu vidusskola ir kā atbalstītāja, lai būtu pulciņi, finansējums mācību stundām, lai organizētu mācību procesu," stāsta Tiskādu vidusskolas un arī Kruķu pamatskolas direktore Olga Miseviča.
Silmalas pagasta pārvaldes vadītājam ir plāns, ko darīt, ja Kruķos skolas vairs nebūs – uz skolas ēku pārcels tautas namu un bibliotēku.
Šīs iestādes šobrīd atrodas ēkā, kas nav pašvaldības īpašumā. Plāns ir un, jāteic, diezgan dārgs nelielajam Kruķu ciemam.
Apkopojot informāciju par slēgto skolu ēku likteņiem Latgalē, redzams, ka lielākoties tās tagad izmantot pašvaldību vajadzībām. Skolās izveidota vieta, kur vietējiem iedzīvotājiem notiek aktivitātes, pulciņi. Ir piemēri, kur izveidoti muzeji. Tomēr vairākumā gadījumu tiek izmantotas vien dažas telpas no bijušās skolu infrastruktūras. Ir ēkas, kuras pašvaldība mēģina pārdot vai atrast tām citu īpašnieku, tomēr līdz šim nesekmīgi. Viļakas novada piemērs ar uzņēmumu šobrīd ir Latgales veiksmes stāsts, lai gan atpelnīti pašvaldības ieguldījumi vēl nav.
Tomēr veiksmīgu piemēru Latgalē ar slēgto skolu ēku izmantošanu ir gaužām maz.
