ĪSUMĀ:
- Saeima 1. lasījumā atbalstīja reformu; pret balsoja 13 deputāti, tostarp visi 9 klātesošie ZZS parlamentārieši.
- ZZS kopā ar satelītpartijām ir vadošs spēks pašvaldībās – tās rokās ir teju ceturtā daļa varas ārpus Rīgas.
- Jelgavas novada vadītājs Caune pārliecināts – reforma pašreizējā tās piedāvājumā ir izrēķināšanās ar ZZS.
- Arī Kandavas novada domes vadītāja Priede uzskata – ar reformu cenšas mazināt ZZS varas pozīcijas.
- "Zaļzemnieki" uzkurina iedzīvotājos protesta garu visdažādākajām metodēm, arī nesmādējot mānīšanos.
- Ministrs Pūce: "Tas, ka mainās pašvaldību karte, nenozīmē, ka mainīsies arī politiskā karte pēc vēlēšanām".
- LTV Ziņu dienesta producentes pētījums liecina: reformā zaudētājas būtu mazās partijas vai vēlētāju apvienības.
ZZS - vadošs spēks pašvaldībās
"Zaļo un Zemnieku savienība neapšaubāmi ir partiju apvienība ar vislielāko pārstāvniecību reģionālajās pašvaldībās," politiskā spēka vārdā no Saeimas tribīnes teica ZZS deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") debatēs izteicās, ka "atkal mūsu kolēģi, ZZS, baidās, ka patiesībā ir atklāts... ka šīs reformas īstais mērķis ir cits; ka reformas īstais mērķis ir izjaukt ZZS politisko varu reģionos. (..) Es gribu pateikt, ka, kolēģi, jūsu bailes ir absolūti nepamatotas," teica Dombrovskis.
Savukārt deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apgalvoja, ka pēc reformas "iedzīvotājiem pārstāvība būs daudz, daudz mazāka". Viņa teica: "Jau šobrīd ir skaidrs, ka 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nebūs iespējas pašiem lemt un noteikt, kā tiek izmantoti viņu samaksātie nodokļi. Un tas ir būtisks princips. Pašvaldību budžeti tiek veidoti no iedzīvotāju nodokļiem, un iedzīvotāji deleģē cilvēkus, kuri labi pārzina tās vietas vajadzības un kuriem ir svarīga šīs apkaimes labklājība."
Deputāts un Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Armands Krauze norādīja: "Ja kāds grib "iegriezt" politiskajiem spēkiem – aizmirstiet! Arī mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, pozīcijas gan bija labas, gan arī būs labas nākotnē."
ZZS kopā ar satelītpartijām sevi pamatoti uzskata par vadošo spēku pašvaldībās, jo tās rokās ir teju ceturtā daļa varas ārpus Rīgas.
Gandrīz 40 no 119 pašvaldībām ZZS ir arī mēra krēsls. "Zaļzemnieki" vispamatīgāk ir nostiprinājušies Zemgalē un Kurzemē. Piemēram, Jelgavā ZZS ar Andri Rāviņu mēra tronī valda kopš 2001. gada, bet ap Jelgavu esošajā Jelgavas novadā kopš iepriekšējās reformas desmit gadu vada "zaļzemnieks" Ziedonis Caune. Daudzie abās vietvarās pieredzēti skandāli, graujošas lietas atklājoši Valsts kontroles revīzijas ziņojumi un pat mēru viesošanās policijas izolatoros nav spējuši sašķobīt viņu vēlētāju uzskatus. Taču gaidāmā reģionālā reforma paredz Jelgavas novadu "apprecināt" ar pilsētu. Tādējādi "zaļzemnieki" pat vēlēšanu uzvaras gadījumā ne tikai zaudētu mandātus, bet arī saasinātu iekšēju cīņu par troni.
Reforma – izrēķināšanās ar ZZS?
Novada vadītājs Caune par reformas piedāvājumu ir dusmīgs: "Man ir viens jautājums: kāpēc Jelgavas novads ir sliktāks par Rēzekni, Daugavpili un Liepāju [tur valdība pirms iesniegšanas Saeimā ar likumprojektu atļāva pilsētām un novadiem būt atsevišķām pašvaldībām – red.]?! Iepriekš ministrs pārmeta, ka ir būtiski, lai būtu attīstības centri, bet tagad pasaka, ka tas vairs nav svarīgi. Kāpēc? Arī Daugavpilij tāda nav, Rēzeknei nav un Liepājai nav!" Jelgavas novada dome esot uzrakstījusi vēstuli ar jautājumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), bet atbildes neesot vēl sagaidītas. "Kāpēc tas tā ir noticis, man jautājumu nav – pilsētas vadība un es kā novada vadītājs esam neīstā krāsā! Tā ir politika!"
Caune ir pilnībā pārliecināts, ka reģionālā reforma pašreizējā tās piedāvājumā ir izrēķināšanās ar ZZS. "Simt punkti! Simt punkti!" viņš to pasvītro divas reizes.
Jelgavas un Jelgavas novada apvienošana nozīmētu arī vienotu pārvaldību pār pašvaldības maku, kas, kopā likts, jau veidotu ap 150 miljoniem eiro. Par teju 50 miljoniem mazāka kopīgā rocība būtu vēl divām apvienojamām pašvaldībām – Ventspilij un Ventspils novadam. Arī tās vieno viens politiskais jumts, lai gan pilsētā saimnieko ZZS satelīts "Latvijai un Ventspilij". Politiskā spēka līderis un smago apsūdzību dēļ no mēra amata pienākumiem arvien atstādinātais Aivars Lembergs katrā preses konferencē kritizē valdību un uzstāj, ka negrib brāļoties ar novadu. Viņš ir arī viens no redzamākajiem, kas nu publiski iesaistījies kampaņā par pašreizējās Saeimas atlaišanu.
"Noteikti arī ir – viennozīmīgi!" Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede atbild uz jautājumu, vai reforma nav centieni mazināt ZZS varas pozīcijas. Priede "zaļzemniekiem" pieslējās pēc tam, kad naida runas dēļ pameta "Vienotību" un Sabiedrisko attiecību nodaļu Talsu domē. Tagad Inga Priede ir viena no skaļākajām iebilžu cēlājām pret reģionālo reformu. "Tā tikai varbūt Rīgā liekas, ka pārņemsim varu un viss būs. Šeit, pie mums, ir tā, ka mēs nešķirojam, kurās krāsās mēs katrs esam, bet vairāk domājam saimnieciski – skatāmies saimniecisko jautājumu kārtošanu, nevis kaut kādus politiskos jautājumus. Politiķi tā domā, ka tā būs vieglāk tikt galā, bet šeit jau balso par cilvēkiem, nevis partijām." Uz Latvijas Radio jautājumu, kā redz savas izredzes, ja vēlēšanas notiktu jau jaunā un lielākā novadā, Priede atbild, ka nemaz nezina, vai vispār piedalītos. "Jo es nezinu, vai man ir vēlme braukt uz Tukumu un vēl uztraukties par diviem novadiem, kas nāks klāt: Jaunpili un Enguri. Pietiek jau satraukumu Kandavas novadā – uz darbu eju astoņos [rītā] un mājās deviņos vakarā. Bet mums šobrīd notiek iedzīvotāju sapulces. Cilvēki ir ļoti satraukti, viņa arī prasa, kad būs nākamā protesta akcija."
Iedzīvotājos protesta garu "zaļzemnieki" uzkurina visdažādākajām metodēm, to skaitā, piemēram, arī nesmādējot mānīšanos no Saeimas tribīnes par virkni it kā slēdzamām skolām un kultūrvēsturisko vērtību pazudināšanu.
"Zaļie" rīkojuši arī savas sanāksmes ar iedzīvotājiem novados, izmantojot iespēju kritizēt varas politiķu reformu plānus.
Uzrunāti pavisam tieši, ZZS pārstāvji nespēj noslēpt arī tīri politiskas bailes par nākotni. LZS priekšsēdētājs Krauze uzskata, ka izrēķināšanās notiek ne tikai ar Saeimas opozīcijā esošajiem "zaļzemniekiem".
"Es redzu, ka šī reforma tiek veidota ar politisku mērķi, šeit nevarētu teikt, ka [izrēķinās – red.] ne tikai vienīgi ar Zaļo un Zemnieku savienību. Noteikti arī ar daudzām citām, arī reģionālajām partijām un mazām vēlētāju apvienībām, kas šodien ir pārstāvētas novados. Reforma tiek virzīta, lai stiprinātu lielās partijas, jaunās partijas un to pozīcijas – tas ir neapšaubāmi. Te gan es gribu teikt, ka, lai nu kā reformas virzītāji censtos izrēķināties ar Zaļo un Zemnieku savienību, tas viņiem neizdosies, jo mēs esam pārstāvēti un mūsu vēlētājs ir visā Latvijā, un mēs uzticamies saviem vēlētājiem un zinām, ka viņi balsos par mums."
Kā mainīsies politiskā karte?
Jau iepriekš zinot atbildi, Latvijas Radio tomēr jautāja arī teritoriālās reformas virzītājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem ("Attīstībai/Par!"): vai reformas plāns ir reizē arī centieni izrēķināties ar politiskajiem oponentiem? "Es teikšu, nav, protams, bet nu jāsaprot, ka tas, ka mainās pašvaldību karte, nenozīmē, ka mainīsies arī politiskā karte pēc vēlēšanām – mēs ļoti labi zinām to, ka vietējo pašvaldību vēlēšanās dominē personību faktors. Jautājums būs par to, cik spējīgi saviem vēlētājiem būs vietējie politiķi, cik interesanti viņiem būs, kā vēlētājs būs gatavs par viņiem balsot. Es nedomāju, ka karte izmainīsies tik radikāli, lai ZZS politiķiem vai Latvijas Reģionu alianses politiķiem būtu bail no tā. Viņu pārstāvji turpinās kandidēt vēlēšanās, un, visdrīzāk, no viena liela daļa no viņiem taps ievēlēti."
Ministra Pūces teikto savā ziņā apliecina Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta producentes Rudītes Spakovskas nule veikts pētījums. "Kad runāju ar cilvēkiem par reģionālo reformu, katram ir sazvērestības teorija, kāpēc tas ir uztaisīts. Un viņiem visiem ir sazvērestības teorija, ka tie otri kaut kādā mistiskā veidā ir izdomājuši, kā to visu uztaisīt, lai viņiem būt slikti," saka pētījuma autore.
Rudīte Spakovska, par pamatu ņemot 2017. gada vēlēšanu rezultātus, pārrēķināja, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji būtu izdarījuši tieši tādu pašu izvēli. Vai kāda no sazvērestības teorijām, ko kāri tiražē arī politiķi, apstiprinājās? "Nē. Neatradu stingru apstiprinājumu teiktajam, ka viena vai otra no lielajām partijām to visu izdomājusi.
Bet viens iezīmējās – viena politiskā spektra daļa šajā reformā ir zaudētāji. Tās ir mazās partijas vai vēlētāju apvienības.
Apvienojot pašvaldības, viņi bieži nepārvar 5% barjeru, bet, pat ja pārvar, iegūst tikai vienu vietu, lai gan iepriekš viņi pašvaldībā varbūt bija dominējošais politiskais spēks vairākumā."
Mazās apvienības, iepriekšējo vēlēšanu rezultātus pārdalot ieplānotajā reformā, zaudējušas ap 80% ievēlēto deputātu. Savukārt tā sauktie lielie politiskie spēki, kas mūs pārstāv arī Saeimā, reformētajā pašvaldību variantā ir pārstāvēti par vidēji 50%-60% mazākā apjomā. Un tas proporcionāli atbilst samazināmajam deputātu skaitam jaunajās vietvarās.
"Reģionu alianse mazliet vairāk nekā pusi vietu zaudēja. Arī Nacionālā apvienība mazliet vairāk nekā pusi zaudē. "No sirds Latvijai" pusi vietu zaudē. Arī ZZS apmēram puse zaudēja vai mazliet vairāk, bet ZZS ir stāsts tāds, ka daudzos novados Zaļā partija un "zemnieki" atsevišķi, katrs pats par sevi. (..) Protams, tur ir jautājums, ka vienam ir 48% samazinājums, bet citam 57%, bet vai nu šo 10% dēļ, kas reāli ir varbūt 10 deputātu mandāti, kāds būtu caurām naktīm sēdējis un plānojis? Es neredzu pamatu, ka būtu kaut kāds viens šausmīgs cietējs."
Kā pētījums izgaismo politisko samēru nākotni? Vai ilgsēdētāju krēsli arī varētu izkustēties, piemēram, "zaļzemniekiem"?
"Kaut kādi krēsli noteikti varētu izkustēties, jo mainīsies tā sauktais vēlētāju korpuss, kas par politiķiem balso.
Piemēram, Jelgavā – velns viņu zina, kā tas viss aizies līdz reformas beigām, bet pašlaik ir plāns, ka kopīga pašvaldība būs Jelgavas novads, Jelgavas pilsēta un Ozolnieki. Jelgavas pilsēta un Jelgavas novads ir izteikti "zaļzemnieki", bet viņiem abiem ir samērā stipri līderi. Kurš no stiprajiem līderiem būs pirmais? Es domāju, ka šī reforma nesīs kaut kādas paaudžu nomaiņas vai pašūpošanos pa krēsliem," spriež pētījuma autore.
Viens no secinājumiem, kādēļ ZZS tik ļoti iebilst novadu reformai, varētu būt "zaļzemnieku" bailes pašiem no sevis. Pašvaldību karte rāda, ka "zaļajiem" pēc vietvaru apvienošanas var nākties konkurēt pašiem ar sevi, bet tas nav viegli izdarāms politiskajā spēkā, kas vēlētāju bieži vien uzrunā ar spēcīgiem līderiem un autoritāra vadīšanas stila pazīmēm. Otra būtiskā lieta, kas, visticamāk, nepatīk arī citiem reformas pretiniekiem, ir pēc būtības lielais amatu skaita sarukums. Tas nozīmē lielāku konkurenci uz pašvaldību maciņiem, kapitālsabiedrību vadītāju krēsliem un virkni citiem labi algotiem amatiem. Savukārt mazāk naudas un amatu nozīmē arī mazāku politisko ietekmi.
