«Re:Check»: Vai partijas pildījušas vēlēšanu solījumus? Nodokļi un finanses

Koalīcija palielinājusi minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo minimumu, bet nav pildīti solījumi par nekustamā īpašuma nodokli.

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām "Re:Baltica" analizē, kā koalīcijas partijas pildījušas pirms četriem gadiem vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlējāmies četras jomas, kam bija veltīta lielākā uzmanība iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kas ir aktuālas arī pašlaik: izglītībaveselības aprūpe un sociālais atbalstsnodokļi un finanses, kā arī vide un enerģētika. 

Pārbaudījām četrus politiskos spēkus, kas pie varas bija visus četrus gadus un kam reāli bija iespējas solījumus īstenot: "Jauno Vienotību" (JV), "Attīstībai/Par!" ("A/Par!"), "Jauno konservatīvo partiju" (JKP, tagad – "Konservatīvie") un Nacionālo apvienību (NA). Solījumu atlasei izmantojām partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vietnē, paplašinātās programmas partiju mājaslapās, kā arī politiķu publiski solīto medijos. 

Katrā jomā pārbaudījām trīs vai četrus katras partijas solījumus. Atlasījām tos, ko uzskatījām par svarīgākajiem, kas bija augstāk partiju programmās un ir gana konkrēti, lai to izpildi varētu pārbaudīt.  Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: Pildīts, Daļēji pildīts, Nav pildīts.


"Attīstībai/Par!" ("A/Par!")

Palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī

Pildīts

500 eiro minimālā alga ir kopš 2021. gada. 500 eiro neapliekamais minimums stājās spēkā no 2022. gada vidus.  

Kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% IKP, ievērojami samazinot ēnu ekonomiku 

Nav pildīts

"A/Par!" programmā solīja celt kopējos nodokļu ieņēmumus, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku. Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 2021. gadā bija 31,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Īpatsvars pēdējos gados mainījies nedaudz (2020. gadā kopējie nodokļi pret IKP veidoja 32,5%, 2019. un 2018. gadā  ⁠— 31,5%). Saskaņā ar "SSE Riga" pētnieku secināto ikgadējā Ēnu ekonomikas indeksā, kas neuzskaitītās ekonomikas aplēšanai izmanto uzņēmumu vadītāju aptaujas, daļēji pandēmijas iespaidā ēnu ekonomika nav mazinājusies, tieši pretēji – pēdējos divos gados augusi, pērn sasniedzot 26,6% no IKP. Savukārt saskaņā ar starptautiska ēnu ekonomikas pētnieka Frīdriha Šneidera pētījumu, kas balstās makroekonomisko indikatoru analīzē, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazāks un šīs Saeimas laikā kāpis tikai vienu gadu (2020.) pandēmijas krīzes iespaidā. 

Dažiem nodokļiem pēdējo gadu laikā ir gan paaugstinātas likmes (piemēram, akcīzes nodoklim), sašaurināti atsevišķi atvieglojumi (piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīms, patentmaksas), gan lemts par nodokļu piemērošanu plašākai sabiedrības daļai (piemēram, visiem jāveic minimālās sociālās iemaksas). Vienlaikus gan arī ieviesti vairāki pasākumi ar mērķi mazināt nodokļu slogu un ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem.   

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekams minimums

Nav pildīts

Latvijā šobrīd nav noteikts ar nodokli neapliekams nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) minimums, vai nu nepiemērojot to vienīgajam mājoklim, vai arī nosakot ar nodokli neapliekamu kadastrālās vērtības minimumu. Diskusijas par NĪN neapliekamā minimuma ieviešanu ir bijušas, taču pie vienprātības politiķi nav nonākuši. Rezultātā Saeima 2021. gadā nolēma līdz 2025. gadam saglabāt esošo regulējumu. "A/Par!" pirms vēlēšanām piedāvāja noteikt neapliekamo minimumu kadastrālajai vērtībai līdz 40 000 eiro. Apvienība tāpat piedāvāja nodokļa iekasēšanu un administrēšanu pārņemt valstij, lai pašvaldības to neizmantotu "guļamvagonu" veidošanai, taču arī tas nav darīts.


Jaunā konservatīvā partija (JKP)

Minimālā alga un neapliekamais minimums 500 eiro 

Pildīts

JKP solīja "3 x 500 plānu": minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un pensijām noteikt 500 eiro mēnesī. Tas ir izpildīts, lai gan ne solītajā 2019. gadā. Minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī pacēla no 2021. gada. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām un diferencētais neapliekamais minimums algām palielināts līdz 500 eiro mēnesī no 2022. gada 1. jūlija.  

Jauns likums par grāmatvedību, vienkāršota nodokļu politika 

Daļēji pildīts

JKP solīja jaunu likumu par grāmatvedību, vienkāršotu nodokļu politiku un uzņēmējdarbības licencēšanu, kā arī pilnu grāmatvedības uzskaiti elektroniskās deklarēšanas jeb EDS sistēmā.

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums, kas izstrādāts, lai atbilstu uzņēmumu un ekonomikas ikdienas procesu digitalizācijai. Taču uzņēmumiem nav noteikts pienākums vest grāmatvedības uzskaiti EDS sistēmā, tādējādi EDS šobrīd neparedz šādu funkcionalitāti. 

Pirms vēlēšanām, runājot par nodokļu politikas vienkāršošanu, partija arī norādīja, ka jāatceļ iepriekšējās valdības ieviestais progresīvais neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) minimums. Tas nav izdarīts. Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans norāda, ka samazināts alternatīvo nodokļu režīmu skaits un tādējādi nodokļu politika ir vienkāršota.

Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem – bez nekustamā īpašuma nodokļa 

Nav pildīts

JKP atbildībā esošā Tieslietu ministrija sagatavoja priekšlikumus ar NĪN neapliekamā minimuma ieviešanai. 2020. gadā tika arī publiskots jauno kadastrālo vērtību piedāvājums, kas nozīmētu būtisku NĪN pieaugumu visos nekustamā īpašuma segmentos. JKP norādīja, ka jaunās vērtības nevirzīs, ja valdība nelems par tās sagatavoto NĪN neapliekamo minimumu. Koalīcijai bija atšķirīgi viedokļi, risinājums netika pieņemts, un Saeima nolēma vēl līdz 2025. gadam saglabāt esošo regulējumu. 


"Jaunā Vienotība" ("JV")

Nodokļu samazināšana zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem

Daļēji pildīts

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir celts un no 2022. gada vidus ir 500 eiro. Vienlaikus eksperti un arī paši lēmēji norādījuši, ka pašām nabadzīgākajām strādājošo grupām –  kā vientuļajiem vecākiem ar zemiem ienākumiem un apgādībā esošiem bērniem –  neapliekamā minimuma celšana nepalīdz vai palīdz maz, proti, ienākumus būtiski nepalielina. 

"JV" vadītā Finanšu ministrija (FM) arī virzīja izmaiņas sociālo iemaksu piemērošanā nepilnas slodzes darbiniekiem un dažādos alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. No 2021. gada vidus sociālās iemaksas par jebkuru sociāli apdrošināmo personu – tajā skaitā nepilnu darba laiku strādājošo – veicamas no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. FM to skaidroja ar nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku. Vienlaikus eksperti norādīja, ka šis nosacījums diskriminē daļu mazaizsargāto iedzīvotāju, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti vai maziem bērniem, kuru nodarbināšana zemu atalgotos darbos uz nepilnu slodzi darba devējiem līdz ar to kļūst neizdevīga, jo aug nodokļu slogs. 

Ēnu ekonomikas apkarošana

Daļēji pildīts

"JV" solīja apkarot ēnu ekonomiku, gan samazinot nodokļu slogu zemajām algām, gan "ieviešot vienkāršu obligātu ienākumu deklarēšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem". 

Saskaņā ar "SSE Riga" pētnieku secināto, balstoties uz uzņēmumu vadītāju intervijām, ēnu ekonomika nav mazinājusies, tieši pretēji – pēdējos divos gados augusi, pērn sasniedzot 26,6% no IKP. "JV" atbildēs Re:Baltica norāda uz citiem datiem – starptautiskā ēnu ekonomikas pētnieka Frīdriha Šneidera pētījumu, kas balstās makroekonomisko indikatoru analīzē. Saskaņā ar to ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazāks un šīs Saeimas laikā kāpis tikai vienu gadu (2020.) pandēmijas krīzes iespaidā.  

Pēdējo gadu laikā ir bijuši atsevišķi mēģinājumi to mazināt, no tiem galvenais – prasība no 2021. gada vidus sociālās iemaksas par katru nodarbināto segt vismaz minimālās algas apmērā. Šī lēmuma iespējamā ietekme uz ēnu ekonomiku gan vērtēta pretrunīgi. Proti, eksperti norādījuši, ka būvniecības un citos labi pelnošos sektoros šis nosacījums aplokšņu algas neizskaudīs, jo tās tiek pastāv papildu oficiāli jau nomaksātajai minimālajai algai. "JV" pamato ar Finanšu ministrijas apkopotajiem datiem. Tie rāda, ka gada laikā kopš 2021. gada marta par 17% samazinājies to darbinieku skaits, kuru ienākumi ir līdz 500 eiro jeb minimālajai algai, un par 15% palielinājušies darbaspēka nodokļu ieņēmumi. 

Partijas solītā obligātā ienākumu deklarēšanu visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem nav ieviesta. Tikai 2022. gada martā FM paspārnē strādājošā ēnu ekonomikas novēršanas padome pieņēma ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2021.–2022. gadam. Tajā teikts, ka padome pēc diskusijām vienojusies izstrādāt normatīvo regulējumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu, paredzot, ka ar 2023. gadu visi iedzīvotāji deklarēs savus ienākumus par 2022. gadu un turpmāk katru gadu. Taču plānā arī norādīts, ka izpilde nav sākta. Partija norāda, ka krīzes laikā nebija iespējama kvalitatīva diskusija par šo svarīgo jautājumu, kas kardināli maina iedzīvotāju paradumus, tāpēc aptverošāk to risinot šogad. 

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekams minimums

Nav pildīts

"JV" 4000 zīmju programmā šāda solījuma nav, taču priekšvēlēšanu diskusijās arī tā solīja noteikt ar NĪN neapliekamu minimumu gan telpām, gan zemei, vadoties pēc kvadrātmetriem vai kadastrālās vērtības. Savukārt atbildē Latvijas Televīzijai par partijas pozīciju "JV" norādīja: "Nosakot īpašuma ar NĪN apliekamo vērtību, būtu vairāk jābalstās uz konkrētā īpašuma tirgus vērtību vai, iespējams, jāatsakās no mājokļa aplikšanas ar nodokli, bet ar NĪN jāapliek tikai zeme". Tas netika pieņemts (vairāk – šeit).


Nacionālā apvienība (NA)

Katrs darba ņēmējs apdrošināts vismaz minimālās algas apmērā

Pildīts

Pēc garām diskusijām un daudziem iebildumiem Saeima mainīja sociālo iemaksu veikšanas sistēmu. No 2021. gada vidus minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. 

Ēnu ekonomikas cēloņu mazināšana 

Daļēji pildīts

Paplašinātajā programmā NA solīja nodrošināt sabalansētus un motivējošus apstākļus, kā arī stingru uzraudzību, kas būtu vērsta uz ēnu ekonomikas cēloņu mazināšanu un taisnīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, iesaistot kontrolējošās institūcijas. Programmā norādīts arī konkrēts solis: "Uzņēmumi, kuru darbinieku darba samaksa ir mazāka par vidējo nozarē, nevar pieteikties uz valsts iepirkumiem". Kā jau iepriekš minējām, SSE Riga pētnieki lēš, ka ēnu ekonomika nav mazinājusies, tieši pretēji – 2021. pieaugusi līdz 26,6% no IKP. Savukārt starptautisks ēnu ekonomikas pētnieks Frīdrihs Šneiders pētījumā, kas balstās makroekonomisko indikatoru analīzē, secinājis, ka ēnu ekonomika šīs Saeimas laikā augusi tikai vienu gadu (2020. gadā) pandēmijas ietekmē. Arī nosacījums, ka iepirkumos var piedalīties uzņēmumi, kas maksā vismaz vidējo algu nozarē, nav ieviests.  

Nepiemērot NĪN pašapdzīvotam mājoklim

Nav pildīts

Partija solīja izveidot taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai – 200 000 eiro. Tieslietu ministrija sagatavoja priekšlikumus ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) neapliekamā minimuma ieviešanai. Vienlaikus 2020. gadā tika publiskots piedāvājums jaunajām kadastrālajām vērtībām, kas nozīmētu būtisku NĪN pieaugumu visos nekustamā īpašuma segmentos. Koalīcijai bija atšķirīgi viedokļi, risinājums netika pieņemts, un Saeima nolēma vēl līdz 2025. gadam saglabāt esošo regulējumu. 

Solīts makā nekrīt (latviešu tautas sakāmvārds)


Priekšvēlēšanu faktu pārbaudes "Re:Baltica"/"Re:Check" veic projekta ietvaros, kuru atklātā konkursā atbalstīja "Eiropas mediju un informācijas fonds". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt