"Re:Check" pārbaudīja četrus politiskos spēkus, kas pie varas bija visus četrus gadus un kam reāli bija iespējas solījumus īstenot: "Jauno Vienotību" (JV), "Attīstībai/Par!" (A/Par!), Jauno konservatīvo partiju (JKP) un Nacionālo apvienību (NA). Solījumu atlasei izmantotas partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vietnē, paplašinātās programmas partiju mājaslapās, kā arī politiķu publiski solītais medijos.

Katrā jomā pārbaudījām trīs vai četrus katras partijas solījumus. Atlasījām tos, ko uzskatījām par svarīgākajiem, kas bija augstāk partiju programmās un ir gana konkrēti, lai to izpildi varētu pārbaudīt.  Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: pildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.

"Attīstībai/Par!" ("A/Par!")

Obligāta vidējā izglītība; vidusskolas posms valsts, nevis pašvaldību rokās

Nav pildīts

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām "A/Par!" izglītību dēvēja par prioritāti un apgalvoja, ka ir vienīgais politiskais spēks, kas var to reformēt. "Ja mēs to nevaram izdarīt, tad mums visiem jāiet prom no politikas," teica viens no apvienības līderiem Juris Pūce. Pēc vēlēšanām apvienība par izglītības un zinātnes ministra amatu necīnījās. Vismaz publiski nebija dzirdami tās priekšlikumi vidējo izglītību noteikt par obligātu un pārņemt vidusskolas vai valsts ģimnāzijas valsts pārziņā, kā tas ir Igaunijā. Tagad Pūce saka, ka šajā ziņā apvienība valdības koalīcijā palikusi mazākumā.

Vienota izglītības sistēma, kas nodrošina visiem bērniem mācības latviešu valodā

Daļēji pildīts

Kopš 2004. gada Latvijas mazākumtautību skolās palielināts valsts valodā apgūstamā satura apjoms, taču pēdējā Saeimā līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā nebija lēmumu, kas paredzētu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām, 2018. gada pavasarī, stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredzēja pakāpenisku pāreju vidusskolas posmā. Saskaņā ar tiem no 2021./2022. mācību gada vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviski, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Pamatskolā 7.–9.klasē latviski jāapgūst 80%, savukārt 1.–6. klasēs – ne mazāk kā 50% no kopējās mācību stundu slodzes.

Tikai 2022. gada ziemā, pāris dienu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosināja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Saeima to atbalstīja. No 2023./2024. mācību gada vairs nebūs mazākumtautību bērnudārzu. No 2023./2024. mācību gada pakāpeniski sāks pāreju uz mācībām tikai latviski arī pamatskolā. Pāreju paredzēts noslēgt 2025./2026. mācību gadā, kad mācības tikai latviski būs visos izglītības posmos.  Pāreju atbalstīja arī "A/Par!", taču līdz IZM priekšlikumiem ar savu iniciatīvu nenāca. 

Pilnveidots skolu tīkls, celta skolotāju meistarība un atalgojums

Daļēji pildīts

Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām "A/Par!" daudz runāja par nepieciešamību optimizēt skolu tīklu un reformas izglītībā sauca par prioritāti. "A/Par!" vadībā īstenota administratīvi teritoriālā reforma jeb pašvaldību apvienošana, kas motivējusi vietvaras straujāk apvienot skolas un slēgt tās, kurās ir pārāk maz skolēnu. Tai nav bijis citu ierosmju, kā procesu paātrināt un straujāk celt skolotāju algas. Tā kā skolēnu skaits skolās būtiski atšķiras, tāpat atšķiras pedagogu algas. To paaugstināšanas grafiku apstiprināja vēl iepriekšējā, 12.Saeima. Pūce norāda, ka "A/Par!" ir atbalstījusi visas IZM iniciatīvas, kas vērstas uz skolu tīkla konsolidāciju, taču vienlaikus atzīst, ka ar tām nepietiek un valstij būtu vairāk jāiesaistās skolu tīkla reformēšanā.

Atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules

Daļēji pildīts

2021. gada pavasarī "A/Par!" ierosināja ļaut augstākās izglītības sistēmā vairāk ienākt ārvalstu pasniedzējiem. Apvienība aicināja atcelt prasību, ka augstskolas profesora amatā var ievēlēt tikai cilvēku ar doktora grādu, jo tas bieži  liedz uz akadēmiskajiem amatiem pretendēt atzītiem un daudz citētiem ārvalstu zinātniekiem. Priekšlikumi raisīja augstskolu pretestību un arī IZM iebildumus, un netika pieņemti. IZM pēc tam ierosināja iespēju veikt zinātniskās darbības pielīdzināšanu un kompetenču atzīšanu, pēc kā cilvēku bez doktora grāda varētu ievēlēt profesora amatā, taču likumā tas vēl nav iekļauts.

Jaunā konservatīvā partija (JKP)

Finansējums zinātnei – 1,5 % no IKP.

Nav pildīts

2018. gadā no valsts budžeta zinātnei tika 43,9 miljoni eiro jeb 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2022. gadā plānoti  61,2 miljoni eiro jeb 0,18% no IKP. 

Valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda

Daļēji pildīts

Kopš 2004. gada Latvijas mazākumtautību skolās palielināts valsts valodā apgūstamā satura apjoms, taču 13. Saeimas darbības laikā līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā netika pieņemti nekādi lēmumi, kas paredzētu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā (vairāk - šeit)

"Šodienas notikumi Ukrainā ir vēl viens apliecinājums tam, ka esam līdz šim to darījuši, iespējams, krietni par vēlu," piesakot likumprojektu, kura sākotnējā versija paredzēja vēl garāku pārejas periodu, sacīja izglītības ministre Anita Muižniece (JKP). Viņa atzīst, ka karš reformas virzību pasteidzinājis un padarījis vieglāku, taču ministrija to esot sākusi gatavot jau 2021. gada novembrī.

Saglabāt mazās skolas un ieviest taisnīgu skolu finansējumu

Daļēji pildīts

Pēc nonākšanas IZM vadībā JKP nostāja mazo skolu jautājumā bijusi mainīga un neskaidra. Izglītības ministre Ilga Šuplinska asi kritizēja priekšteča Kārļa Šadurska (JV) laikā pieņemtos skolu kvalitātes un skolēnu skaita kritērijus, kuru neizpilde nozīmētu straujāku skolu slēgšanu. Valdība pēc IZM iniciatīvas nosacījumus nedaudz mīkstināja. Šuplinska arī solīja pilnībā mainīt pedagogu algu modeli (no "nauda seko skolēnam" uz pietiekamu iztikas grozu katrai skolai), taču tas netika izdarīts. Līdz ar to netika arī piedāvāts solītais modelis un finansējuma grozs Šuplinskas iecerētajām "saimes skolām" jeb mazām sākumskolām ar 20–30 skolēniem, kurus mācītu tikai divi skolotāji. Vienlaikus Šuplinska ministres amatā regulāri uzsvēra nepieciešamību pašvaldībām pašām optimizēt skolu tīklu.

Arī Šuplinskas pēctece amatā Anita Muižniece regulāri uzsvērusi nepieciešamību optimizēt skolu tīklu, un 2022. gada jūnijā valdība pieņēma jauno pedagogu algu modeli, kam jāmotivē pašvaldības to darīt. Vienlaikus Muižniece norāda, ka modelis atļaus pašvaldībām arī saglabāt pavisam nelielas (sākum)skolas, ja tajās ir daži skolotāji, taču gatavu veidu, kā to darīt, ministrija nav piedāvājusi. Jaunā algu sistēma no 2022. gada septembra nomaina līdzšinējo "Nauda seko skolēnam" uz "Skolēns pašvaldībā", proti, pašvaldības saņems algu dotāciju atbilstoši skolēnu skaitam un pašas varēs lemt par tās sadali starp skolām. Muižniece uzskata, ka modelis ir taisnīgs. Vienlaikus pret to iebilst gan Latvijas izglītības vadītāju asociācija, gan Latvijas izglītības un zinātnes pedagogu arodbiedrība. Tā norāda, ka lielai daļai skolotāju algas faktiski tikšot iesaldētas, jau organizējusi piketu un septembrī sola beztermiņa streiku.

Starptautiska mācībspēku piesaiste augstskolās, starptautiska līmeņa IKT augstskola

Nav pildīts

Starptautiska IKT jeb informācijas un komunikācijas tehnoloģiju augstskola nav veidota un līdz ar to nav uz Latviju atvesti arī solītie starptautiskie mācībspēki. Muižniece skaidro, ka mērķis bijis ambiciozs un vajadzīgs, taču, ienākot ministrijā, partija esot sapratusi, ka "būtu, maigi sakot, dīvaini, konsolidējot augstskolas, veidot vienu atsevišķu". Tāpēc šis virziens tiekot stiprināts jau esošajā sistēmā.

Vienlaikus IZM neatbalstīja 2021. gada pavasarī Saeimā iesniegto priekšlikumu Augstskolu likuma grozījumiem, kas ļautu augstākajā izglītībā ienākt vairāk ārvalstu pasniedzējiem. Tie paredzēja atcelt prasību, ka profesora amatā var ievēlēt tikai cilvēku ar doktora grādu, jo tas bieži  liedz uz akadēmiskajiem amatiem pretendēt atzītiem un daudz citētiem ārvalstu zinātniekiem. IZM pēc tam sagatavoja priekšlikumu, kas paredz iespēju veikt zinātniskās darbības pielīdzināšanu un kompetenču atzīšanu, pēc kā cilvēku bez doktora grāda varētu ievēlēt profesora amatā. IZM norāda, ka priekšlikumu plānots iekļaut likuma grozījumos.

Jaunā Vienotība (JV)

Zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija studiju kvalitātei

Daļēji pildīts

2021. gadā pēc lielas augstskolu pretestības Saeima pieņēma augstskolu pārvaldības reformu. Viens no tās mērķiem bija arī likt augstskolām apvienoties, konsolidējot resursus. Ir izveidotas jaunas pārvaldības struktūrvienības – augstskolu padomes, kuru uzdevums ir plānot to stratēģisko attīstību, tajā skaitā apvienojoties vai sadarbojoties ar citām izglītības iestādēm. IZM ir sagatavojusi savus priekšlikumus augstskolu konsolidācijai, atsevišķi piedāvājumi arī nākuši no jaunajām padomēm. Lēmums gan pagaidām pieņemts tikai par vienu – Jūras akadēmijas iekļaušanu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sastāvā, kurā tā kādreiz jau bijusi. Daļa reformas sagatavošanas laikā sagatavoto priekšlikumu nav īstenoti, piemēram, augstskolu iebildumu dēļ tika svītrots nosacījums, ka zinātnes universitātēs jābūt vismaz 4000 studentiem. Arī kopējais akreditēto studiju programmu skaits Latvijas augstskolās līdz šim turpinājis augt, nevis samazinājies. JV deputāts, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens norāda, ka ir izveidots pamats, lai konsolidācija notiktu, kā arī likumā noteikts, ka to izglītībai jābūt kvalitatīvai, piemēram, zinātnes universitāšu darbība jāvērtē saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem.  

Kvalitatīva un daudzpusīga 10.–12. klašu izglītība; sākumskola un pamatskola tuvu mājām

Daļēji pildīts

Solījums ir pārāk nekonkrēts, lai pienācīgi izvērtētu, kā tas pildīts.  Ar administratīvi teritoriālo reformu pašvaldības vairāk nekā līdz šim motivētas optimizēt skolu tīklu. Atbilstoši lēmumiem, kas pieņemti vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām, ir paaugstinātas pedagogu algas. JV ir atbalstījusi IZM piedāvāto pedagogu algu jauno modeli, kas lielāku atbildību par skolu apvienošanu uzliek pašvaldībām. Vienlaikus šīs Saeimas laikā nav pieņemti un īstenoti lēmumi, kas būtu vērsti uz strauju vidusskolu apvienošanu vai stiprināšanu citos veidos.

Valsts finansējuma dubultošana augstākajai izglītībai

Nav pildīts

"JV piedāvājums ir dubultot augstākās izglītības finansējumu 3–4 gadu laikā, katru gadu ieguldot apmēram 20 miljonus papildus klāt," tā pirms 13.Saeimas vēlēšanām sacīja toreizējais izglītības ministrs, tagad Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JV). Tas nav izdarīts. 2018. gadā valsts finansējums augstākajai izglītībai sasniedza 67,8 miljonus eiro, savukārt 2022. gadā – 83,1 miljonu eiro. Finansējums ne tuvu nav dubultots, un pieaugums ir tikai 15 miljoni eiro četros gados, nevis 20 miljoni ik gadu, kā sacīja Šadurskis. Tagad viņš skaidro, ka šajos gados budžeta prioritāte ir bijusi veselības aprūpe, bet nākamajā sasaukumā izglītībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām Eiropas Savienībā, vēl divas – prestižāko sarakstā

Nav pildīts

Par reitingu uzlabošanu ziņojusi Rīgas Stradiņa universitāte, taču JV solītais nav sasniegts. Labāko pasaules universitāšu reitingā "QS World University Rankings 2022" starp Eiropas valstīm Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir 305. vietā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) – 344. vietā, bet Latvijas Universitāte (LU) – 430. vietā. Labāko "Eiropas Savienības universitāšu reitingu 2022" savukārt piedāvā "Webometrics Ranking of World Universities", kas ir Spānijas lielākās pētniecības organizācijas "Consejo Superior de Investigaciones Científicas" (CSIC) iniciatīva. Tajā LU ir 323. vietā, RTU  – 374. vietā, savukārt RSU  – 658. vietā. JV atzīst, ka šis solījums bijis kļūdains.

Nacionālā apvienība (NA)

Būtiski jāpalielina pedagogu atalgojums un profesijas prestižs

Nav pildīts

Paplašinātajā programmā NA norāda uz pedagogu novecošanās problēmu un raksta, ka risinājums ir būtiski palielināt algas un profesijas prestižu. Pedagogu darba samaksa 13. Saeimas laikā palielināta atbilstoši grafikam, kas apstiprināts vēl iepriekšējās, 12., Saeimas laikā, un citu lēmumu par būtisku atalgojuma pieaugumu nav bijis. 2022. gada jūnijā valdība apstiprināja jaunu pedagogu algu modeli "Skolēns pašvaldībā", taču arī tas skolotājiem neparedz ievērojamu algu kāpumu. Pedagogu organizācijas norādījušas pat uz algu iesaldēšanu lielā daļā pašvaldību. Brīvo darba vietu skaits skolās vismaz līdz 2020. gadam ir audzis. Skolotājiem izmaksātais vidējais atalgojums saskaņā ar Latvijas Bankas analīzi arvien nepārsniedz vidējo algu valstī. 

Turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu

Pildīts

2019. gada septembrī koalīcijas partijas, apspriežot NA priekšlikumus Izglītības likumam, vienojās, ka visos izglītības līmeņos jāpāriet uz mācībām tikai latviski.  2020. gada maijā Saeima pēc NA deputātu priekšlikuma grozīja Vispārējās izglītības likumu, nosakot, ka pašvaldībām pēc vecāku pieprasījuma ikvienā bērnudārzā jānodrošina izglītības programma valsts valodā. IZM priekšlikumu pakāpeniskai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā piedāvāja tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. NA aicināja mācības tikai latviski nodrošināt jau no 2022. gada septembra, taču to neatbalstīja IZM un koalīcijas partneri. Saeima pāreju uz mācībām valsts valodā ir konceptuāli atbalstījusi, to paredzēts pabeigt 2025./2026. mācību gadā.

Ik gadu palielināt finansējumu augstākajai izglītībai par 0,25% no IKP

Nav pildīts

NA rakstīja, ka "Latvijā tuvākajos gados mērķtiecīgi nepieciešams ieviest valsts dotētu augstāko izglītību, sākot ar valsts apmaksātām studijām doktorantūrā un tautsaimniecībā nozīmīgajos studiju virzienos", lai jaunieši nemeklētu iespējas studēt citur, kur par to nav jāmaksā. NA paplašinātajā programmā teikts, ka jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums studijām valsts dibinātās augstskolās (ne mazāks par 0,25 procentiem no IKP). Šāda pieauguma nav bijis. 2018. gadā valsts finansējums augstākajai izglītībai bija 67,8 miljoni eiro jeb 0,23% no IKP, savukārt 2022. gadā – 83,1 miljoni eiro jeb 0,25% no IKP.

2020. gadā valdība pieņēma jauno IZM izstrādāto doktorantūras modeli, paredzot doktorantūras studentiem atalgojumu – 1000 eiro mēnesī. Taču tas tiek maksāts no Eiropas Savienības (ES) fondiem un tikai studentiem, kas studē valsts budžeta vietās. Kopā 2022. gadā valsts augstskolās un koledžās studē 56 664 studējošo, no tiem budžeta vietās – 30 276.

Zinātnes finansējums jāpalielina līdz 3% no IKP

Nav pildīts

NA paplašinātajā programmā norādīja, ka Latvijas ekonomikas attīstības prioritātei jābūt "investēt cilvēkos un radīt labvēlīgu vidi ražošanai un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību" un "cita attīstības ceļa mums nav". Tāpēc zinātnes finansējums jāpalielina līdz 3% no IKP. NA norāda, ka 2016. gadā tas bija 0,44% no IKP. Tas ir valsts piešķirtais bāzes finansējums kopā ar projektos piesaistīto naudu. Jaunākie dati ir par 2020. gadu, kad tas saskaņā ar IZM informāciju bija  0,7%. Savukārt valsts budžeta bāzes finansējums zinātnei audzis no 0,15% no IKP (43,9 miljoni eiro) 2018. gadā līdz  0,18% no IKP (61,2 miljoni eiro) 2022. gadā. Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja vietnieks Ritvars Jansons atzīst, ka solīto nav izdevies pildīt ne zinātnes un augstākās izglītības, ne pedagogu atalgojuma ziņā, jo prioritāte ir bijusi veselības aprūpe un  "pirms 13.Saeimas vēlēšanām neviens nezināja, ka būs Covid-19 un karš Ukrainā".

Priekšvēlēšanu faktu pārbaudes "Re:Baltica"/"Re:Check" veic projekta ietvaros, kuru atklātā konkursā atbalstīja "Eiropas mediju un informācijas fonds".

Sērijas autori:

• Izpēte, dati, teksti: Evita Puriņa, Aija Krūtaine, Ronalds Siliņš, Jūlija Bite, Annija Petrova, Sanita Jemberga
• Redaktore: Sanita Jemberga
• Grafiskie risinājumi: Lote Šteina
• Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
• Īpašs paldies Mārtiņam Balodim par palīdzību datu apstrādē