Pirms dažām dienām sociālajos medijos parādījās vairāki ieraksti par to, ka Krāslavas novada Šķaunes pagastā esot nojaukti padomju karavīru brāļu kapi. Līdz šim tur atradās memoriāls ar vairākām lielām karavīru figūrām un piemiņas plāksni, uz kuras lasāmi kritušo uzvārdi. Tagad kādā video nofilmēts nolīdzināts laukums, un sieviete stāsta: "Tie ir brāļu kapi, te ir apbedījumi. Un nevienam nav svarīgi, ka te zem zemes guļ cilvēki. Vienkārši ar traktoriem brauc … Visu novāca, visu pieminekli."
Pāris dienu vēlāk Krievijas vēstniecība Latvijā paziņoja, ka ir iesniegusi Latvijai oficiālu notu, jo Latvija pārkāpjot starpvalstu līgumu par apbedījumu vietu statusu. Tā raksta, ka ņirgāšanās par pretfašisma cīnītāju piemiņu Latvijā esot sasniegusi augstāko punktu, un turpina: "Uzspļaujot morāles normām, līdz ar zemi nolīdzināja militāro apbedījumu, ar buldozeru sadauzot tur izvietotās piemiņas plāksnes. Atgādinām, ka zem tām zemē ir apraktas vairāku desmitu padomju karavīru mirstīgās atliekas, kuri atdeva dzīvības par Latvijas tautas brīvu un mierīgu nākotni."
Kā zināms, saskaņā ar šovasar pieņemto likumu pašvaldībām līdz 15. novembrim jānojauc gandrīz 70 padomju un nacistisko režīmu slavinoši objekti. Likums neattiecas uz pieminekļiem karā kritušo karavīru apbedījuma vietās.
"Re:Check" jautāja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājam Jānim Asarim, kāpēc Šķaunē esošā piemiņas vieta tomēr iekļauta sarakstā un memoriāls nojaukts.
"Tā piemiņas vieta savā laikā ir tikusi ierīkota vienā no vecās kapsētas stūriem. Tika veikti arī ģeofizikālās apsekošanas darbi ar radiolokācijas metodi, kas atklāja apbedījumu eksistenci, piemēram, arī zem gājēju celiņiem, kas droši vien ir senāki par piemiņas vietas izveides laiku. Virs apbedījumiem celiņiem pēc loģikas taču nevajadzētu būt."
Asaris stāsta, ka pagaidām nav pilnībā skaidrs, vai tur atrodas arī padomju armijas karavīru mirstīgās atliekas. "Ja tur ir, tad tur labākajā gadījumā tikai pārapbedīti no kādām citām vietām tie padomju karavīri. Tā nav bijusi ierīkota sākotnēji kā karavīru kapsēta."
To varot noskaidrot tikai ar arheoloģiskām metodēm. "Un tad jau pēc šīs izpētes, kas varētu notikt droši vien nākamā gada pavasarī, varētu domāt arī par kādas nopietnākas mūsdienām atbilstošas piemiņas zīmes izveidi."
Asaris uzsver, ka vieta ir jāsaglabā kā kapu teritorija ar cieņpilnu attieksmi pret visiem apbedījumiem. Pirmo norādi ar to, kas šajā vietā bijis, pašvaldība esot apņēmusies izvietot jau drīzumā – pēc darbu pabeigšanas un vietas sakopšanas.
Jāpiebilst, ka Krāslavas novadā demontēti vairāki pieminekļi. Viens no tiem bija fašistiskās Vācijas armijas ģenerālim Otto Lancellem. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā tas slavināja militārismu tāpat kā padomju armijas memoriāli.
