1. novembrī televīzijas kanāla "Rīga TV24" raidījumā "Uz līnijas" viņš sacīja: "Lielākais šķērslis pašlaik ir tas, ka Latvijā energoresursu cenas ir augstākās Eiropā. Neviena ražošanas nozare nevar iztikt bez elektroenerģijas. Līdz ar to tas ir valsts primārs uzdevums sakārtot savu energosistēmu un jaudas tā, lai mūsu ražotāji būtu konkurētspējīgāki. Tā kā tas ir ļoti strauji risināms jautājums, jo mēs jau ne gadu vien esam paši dārgākie Eiropā ar savām energoresursu cenām."
Vai tiešām esam paši dārgākie Eiropā, turklāt ne pirmo gadu vien? Sprindžuks "Re:Check" precizēja, ka runājis tikai par elektroenerģiju un tikai pēdējā gada laikā.
Taču Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati viņa teikto neapstiprina. "Eurostat" apkopo informāciju par elektronerģijas izmaksām kopā ar nodokļiem un tīkla izmaksām juridiskām personām – tātad arī ražošanas uzņēmumiem. Jaunākie dati pieejami par šā gada pirmo pusi. Tie rāda, ka cenas būtiski cēlušās gandrīz visās valstīs, taču Latvijā kāpums nav starp augstākajiem. Latvijā uzņēmumiem elektroenerģijas cena kopā ar nodokļiem un sadales izmaksām bijusi zemāka nekā Eiropas Savienībā vidēji un zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat bija arī pagājušā gada otrajā pusē. Savukārt vēl pirms cenu kāpuma Igaunijas ražotājiem elektrība bija lētāka. Taču arī tad Latvija elektroenerģijas cenu ziņā nebija starp Eiropas līderiem.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidro, ka gala cenu dažādiem ražotājiem ietekmē pieslēguma jauda un noslodze: "Mums ir salīdzinoši augsta abonēšanas maksa un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, zemāka maksa par katru pārvadīto vienību. Līdz ar to mums ļoti atšķiras, cik dažādi klienti maksā par vienu megavatstundu atkarībā no tā, cik intensīvi viņi lieto. Lieli patērētāji ar intensīvu noslodzi maksā zemāku cenu, bet neefektīvi – tie, kas ar jaudīgu pieslēgumu patērē maz, maksā vairāk."
Valdmanis norāda – nav noslēpums, ka daļa politiķu un uzņēmēju uz elektroenerģijas tīkla uzņēmumiem skatās kā uz valsts funkciju, ar kuras palīdzību varētu samazināt izmaksas, neņemot vērā ekonomiskās sakarības.
"Vienīgais risinājums ir ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī tīkla jaudu pārskatīšana, lai infrastruktūra, kas ir pieejama lietotājam, tiktu izmantota efektīvi," uzsver Valdmanis.
Sprindžuks "Re:Check" sacīja, ka viņa informācijas avots par augstāko cenu Eiropā ir Ādažu novada uzņēmumi un arī "Nord Pool" biržas dati.
Pēdējās nedēļās "Nord Pool" biržas reģionā Latvijai bijusi otra augstākā cena aiz Lietuvas. Taču lielāko daļu gada arī tur elektroenerģija mums nebija visdārgākā. Tāpat jāņem vērā, ka aptuveni puse juridisko personu elekroenerģiju iepērk nevis par biržas mainīgajām cenām, bet slēdzot līgumu uz noteiktu termiņu par fiksētu cenu.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar "Eurostat" datiem Latvijas mājsaimniecībām šā gada pirmajā pusē elektroenerģijas cenu kāpums bija lielāks nekā juridiskām personām. Mājsaimniecībām cena pieauga par gandrīz 60%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un tas bija otrs lielākais kāpums Eiropas Savienībā aiz Čehijas.
