«Re:Check» skaidro: Kāpēc Reirs turpina izplatīt maldinošo vēstījumu par Covid-19 pabalstos izmaksāto?

Šovasar “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” vērsa uzmanību, ka “Jaunās Vienotības” biedri – premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs – maldina sabiedrību par Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai paredzēto divu miljardu eiro sadalījumu.

"Re:Check" pēta: PVN dārzeņiem, Reira maldi par Covid-19 pabalstiem, Zviedrijas "veiksmes stāsts"Evita Puriņa, Sabīne Bērziņa, Annija Petrova

Kariņš un Reirs medijos izteicās, ka no šīs naudas pabalstos plānots izmaksāt aptuveni trešdaļu jeb 700 miljonus. Toreiz patiesā summa bija krietni mazāka – 150 miljoni, no kuriem reāli līdz šim izmaksāta ir nedaudz vairāk nekā puse. Savukārt pārējais, ko abi politiķi sauca pie pabalstiem, bija plānotā nauda “airBaltic” un “Latvijas dzelzceļa” glābšanai un citām nozarēm.

To, ka 700 miljoni nav pabalstiem, “Re:Check” iepriekš apstiprināja arī Finanšu ministrijā. Neraugoties uz to, finanšu ministrs Reirs medijos turpina izplatīt šo vēstījumu. Piemēram, 7. septembrī “Rīga TV24” raidījumā “Kārtības rullis”: “Šie divi miljardi dalās trijās lielās daļās. Viena daļa ir saistīta ar pabalstiem, kas jau ir piešķirti. Tātad dīkstāves pabalsti, pabalsti par bērniem tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, slimības lapas un tā tālāk (..)”

Savukārt 16. septembrī Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Reirs argumentu par pabalstos investēto nu jau “teju miljardu” izmantoja, skaidrojot savu atturīgo pozīciju saistībā ar citu koalīcijas partiju prasību palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Likums par pabalstiem sauc “atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus”. Covid-19 krīzes laikā valsts dīkstāves pabalstos izmaksāja nepilnus 54 miljonus eiro. Citos speciāli radītajos sociālajos pabalstos – 31 miljonu eiro.

Iepriekš par šo tēmu “Re:Check” veidotāji runāja ar Finanšu ministriju, bet šoreiz zvanīja tieši Reiram. “Mēs uzskatām, ka “airBaltic”, lidostā, gaisa satiksmē, “Latvijas dzelzceļā” izmaksātie pabalsti atlaišanai nav pabalsti? Tie ir pabalsti. Tie ir, no vienas puses. Un, no otras puses, situācijas noturēšana.”

Arī tā nav taisnība. Gan “Latvijas dzelzceļā”, gan lidsabiedrībā “airBaltic” apliecina, ka darbinieki atlaisti un kompensācijas viņiem samaksātas arī vēl pirms valdības lēmuma par naudas ieguldīšanu uzņēmumos.

“airBaltic” valsts piešķirto naudu plānoja izmantot galvenokārt atalgojuma nodrošināšanai un lidmašīnu izmaksām, to skaitā līzingam un tehniskajai apkopei. Arī “Latvijas dzelzceļā” skaidro, ka nauda paredzēta investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā, tajā skaitā kredītsaistību segšanai.

Bet kāpēc Reirs tagad runā jau par miljardu, ne vairs 700 miljoniem? “Man ir dati uz kaut kādu, piemēram… Tātad faktiski piešķirtie līdzekļi, kas faktiski no budžeta ir iztērēti, no vienas puses, un, no otras puses, kumulatīvais atbalsts uzņēmējdarbībai – tas jau arī ir atbalsts. Tas ir viens miljards eiro: tātad kredīti, garantijas caur “Altumu”, kas tika izsniegti, un tur kopā ir aptuveni miljards,” skaidro ministrs.

Taču jāatgādina vēlreiz – likums par pabalstiem sauc izmaksāto naudu pie noteiktām grupām piederīgiem cilvēkiem, kad nepieciešami papildu izdevumi vai kad viņi nespēj gūt ienākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti