«Re:Check» skaidro: Kā Krievijas propagandas kanālos atskanēja pagājušās nedēļas notikumi Latvijā?

Kā Krievijas propagandas kanālos atskanēja pagājušās nedēļas notikumi Latvijā? To pārbaudīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti.

«Re:Check» skaidro: Kā Krievijas propagandas kanālos atskanēja pagājušās nedēļas notikumi Latvijā?
00:00 / 10:30
Lejuplādēt

Aizvadītajā nedēļā Latvija bija Krievijas informācijas kanālu uzmanības centrā. Plaši tika atspoguļota pulcēšanās pie pieminekļa Pārdaugavā, tai sekojošās aizturēšanas, kā arī Saeimas lēmums noņemt juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Ar pārspīlējumiem un sagrozītiem faktiem atkārtotā ziedu likšana pasniegta kā Latvijas krievu pārliecinoša uzvara pār vietējām varas iestādēm. Raksturīgs vēstījums ir par it kā nesamērīgajiem ierobežojumiem, kas liedzot cilvēkiem pieminēt vēsturi.

Piemēram, Krievijas "Pervij kanal" jeb "Pirmais kanāls" ziņoja, ka piemineklim esot pat liegts pieiet tuvāk par 200 metriem.

Tā nav taisnība. Ziedu likšana pie pieminekļa netika liegta – 200 metru aizliegums attiecās tikai uz pasākumu rīkošanu, ko 10. maija vakarā sanākušie pārkāpa.

"RenTV" šos cilvēkus salīdzināja ar karavīriem Otrajā pasaules karā: "Viņus vajāja ar policiju, mēģināja provocēt nacionālisti un aizbēgušie ukraiņi, bet Rīgas atbrīvotāju pieminekļa aizstāvji stāvēja tāpat kā viņu vectēvi un vecvectēvi pie Maskavas un Staļingradas."

Jāpiebilst, ka, lai arī ar kavēšanos, 10. maija vakarā policija neatļauto pasākumu pārtrauca. Cilvēkus izkliedēja un vairākus aizturēja. Turklāt policija nav konstatējusi ukraiņu bēgļu iesaistīšanos konfliktos.

Televīziju sižetos un portālu rakstos arī stāstīts, ka šogad pie pieminekļa ļaužu bijis ļoti daudz. Piemēram, Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins Kremļa propagandista Vladimira Solovjova raidījumā stāstīja, ka Latvijas iestāžu centieni cilvēkus iebiedēt, lai tie paliek mājās, esot panākuši pretēju efektu: "Nekas tāds nenotika. Tika sasniegts pretējs efekts. Pie pieminekļa atnāca milzīgs cilvēku skaits. Šajā dienā atnāca pat tie, kas agrāk nenāca pie pieminekļiem."

Tas ir pārspīlēts. Vēl pērn, kad pulcēšanās bija ierobežota pandēmijas dēļ, cilvēki stāvēja simtiem metru garā rindā, lai cits pēc cita noliktu ziedus. Pirmspandēmijas gados saskaņā ar policijas aplēsēm pie pieminekļa vienlaikus pulcējās 30 tūkstoši cilvēku, bet organizētāji runājuši pat par 150 un 200 tūkstošiem apmeklētāju. 

Šogad 9. maijā visas dienas garumā pie pieminekļa bijuši ne vairāk kā 15 tūkstoši, savukārt 10. maijā – vienlaikus aptuveni trīs simti, informē policija.

Arī pie pieminekļa salikto ziedu daudzums ir maldinošs, tā kā 10. maijā vairāki aktīvisti tos lielā skaitā saveda ar busiņiem.

Plašu atspoguļojumu guvis arī Saeimas lēmums noņemt juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Izskan pat draudi. Piemēram, portāls Vesti.ru televīzijas "Rossija 24" sižeta atstāstam licis šādu virsrakstu: "Atgādinājums Latvijas varai – Rīga ir krievu pilsēta". Avots acīmredzot ir tajā intervētais Latvijas prokremliskais aktīvists, savulaik par naida kurināšanu tiesātais Jurijs Aleksejevs, kurš stāsta – Rīgā dzīvojot vairāk krievu nekā latviešu.

Arī tā nav taisnība. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn 47% Rīgas iedzīvotāju bija latvieši, bet 36% – krievi. Turklāt nav pamata pieņemt, ka visi Rīgā dzīvojošie krievi domā līdzīgi. 

Aktīvists Aleksejevs arī biedē ar sekām, kādas būšot pēc lēmuma pieminekli nojaukt: "Tas jau būs reāls konflikts. Es domāju, ka, nedod Dievs, pat ar fiziskām sadursmēm. Ja latviešu vara izlems to izdarīt, nu ko – viņi dabūs krīzi, pat ļoti nopietnu savā valstī."

Arī portāls ar nosaukumu "NewsFront.ru" raksta, ka šodien Latvijas varai un tautai esot atšķirīga izpratne par daudziem svarīgiem jautājumiem un rīt viņi varot nonākt pretējās barikāžu vai pat ierakumu pusēs. Bet Gazeta.ru stāsta par Valsts domē izteikto ideju aizvest pieminekli uz Krieviju un citē kādu deputātu Andreju Kļimovu, kurš aicina pret Latviju vērsties ar administratīviem un ekonomiskiem instrumentiem.

Jāpiebilst, ka Solovjovam Krievijas vēstnieks Vaņins arī stāsta, ka esot pieaudzis to cilvēku skaits, kas prasot Krievijas pilsonību un gribot pārcelties uz Krieviju, jo negribot un nevēloties dzīvot Latvijā, kur pret viņiem tik slikti izturas. 

Krievijas vēstniecībā vērsušos cilvēku skaitu nevaram pārbaudīt. Taču Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda –

pēdējos mēnešos nav konstatēta pastiprināta interese par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa, lai personas iegūtu Krievijas pilsonību.

Gluži pretēji – publiski izskanējis par vairākiem krievu žurnālistiem, aktieriem, citu radošo profesiju pārstāvjiem, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Datu par to, cik ir šādu cilvēku, gan nav. Vairāki Rietumu mediji arī lēsuši, ka no Krievijas uz citām valstīm kopš kara sākuma pārcēlušies vismaz divsimt tūkstoši cilvēku.

KONTEKSTS:

9. maijā nacistiskās Vācijas režīma sagrāve Otrā pasaules karā tiek atzīmēta ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā – daļa sabiedrības ik gadu pulcējas arī Rīgā pie Uzvaras parka pieminekļa. Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijā cilvēkus aicināja 9. maijā nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā, tomēr daļa iedzīvotāju to darīja.

10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Tādēļ ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa 10. maijā, un vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Saeima sēdē 12. maijā atbalstīja steidzami virzītos likuma grozījumus, ar kuriem atcelti juridiskie šķēršļi iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Dienu vēlāk Rīgas dome ārkārtas sēdē piektdien atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības šī objekta demontāžai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt