Ir labi būt "Saskaņas" deputātam. Partija nekad nav valdībā, līdz ar to atbildības – nekādas. Tai būtu jākritizē valdības priekšlikumi un jāpiedāvā savējie, taču no šīs Saeimas desmit nedzirdamākajiem deputātiem vairākums ir no šīs partijas. Proti, viņi kāpj tribīnē vidēji 1–1,5 reizi gadā, bet algu saņem un tiek ievēlēti vairākus sasaukumus pēc kārtas.
Tieši šādi ir pirmo trīs vietu ieguvēji klusētāju topā – Vladimirs Nikonovs, Ivans Ribakovs un Jānis Tutins (visi "Saskaņa").
Pirmais ir ievēlēts jau ceturto sasaukumu, bet šīs Saeimas tribīnē bijis četras reizes (trīs ziņojumi, viena uzstāšanās) – tātad vidēji reizi gadā. Tiesa, tas ir divreiz biežāk kā iepriekšējā sasaukumā, kad viņš to izdarīja divreiz. Nikonovs nerunīgs bija arī sarunā ar "Re:Baltica". Jautāts, vai viņam ir priekšstats, cik reizes viņš ir runājis un ziņojis Saeimā, deputāts atbildēja, ka nav, un sarunu pārtrauca. Viņš neatbildēja arī uz īsziņu ar jautājumiem.
Otrais nerunīgākais ir sešas reizes ievēlētais "Saskaņas" deputāts Ivans Ribakovs, kurš četros gados ir uzstājies sešas reizes jeb 1,5 reizi gadā. "Galvenais mūsu vērtētājs, darba devējs ir vēlētāji. Es esmu šeit jau sesto sasaukumu, un laikam viņi mani vērtē, ko es daru," "Re:Baltica" atbildēja Ribakovs, uzsverot, ka viņš strādā frakcijas sēdēs. Lūgts nosaukt galveno, ko četros gados izdarījis vēlētāju labā, Ribakovs atbildēja, ka "daudz ko" – un nosvieda klausuli.
Otro vietu ar Ribakovu dala "Saskaņas" deputāts Jānis Tutins, kurš ievēlēts piecreiz un arī uzstājies 1,5 reizi gadā. "Re:Baltica" viņu sazvanīja Saeimas sēdē, tāpēc viņš lūdza pārzvanīt, taču uzreiz pēc tam žurnālistes numuru nobloķēja. Viņš neatbildēja arī no zvaniem no cita numura.
Nikonovs šoreiz vēlēšanās nestartēs, abi pārējie – gan.
Vairs nekandidēs arī savulaik no Nacionālās apvienības ievēlētā Inguna Rībena, kura Saeimā strādājusi sešus sasaukumus un ir klusētāju saraksta 4. vietā. Viņa uzstājusies vidēji 2,75 reizes gadā. "Es neuzskatu, ka jārunā runāšanas dēļ. Ja auditorija ir tāda, kas nevēlas un nespēj neko saprast, tad man nav jātērē sava balss, tukšu telpu piepildot ar vārdiem," viņa saka. Rībena skaidro, ka viņas lūzuma punkts pienācis, kad Saeima 2019. gadā kārtējo reizi pagarināja obligātās veselības apdrošināšanas stāšanos spēkā. Tā kā to nav izdevies panākt, viņa nolēmusi vairs nekandidēt.
Pirmo reizi ievēlētais Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) četros gados Saeimā uzstājies sešas reizes un septiņas – ziņojis par likumprojektiem, bet pats neesot to piefiksējis. "Redziet, Saeimas deputāta darbs nesastāv tikai no ziņojumiem un attiecīgi šīm uzstāšanās reizēm. (..) Ir deputāti, kuri paši piesakās jo vairāk, jo labāk, lai ziņotu, bet vai tas liecina par darba kvalitāti?" Kā galveno lietu, ko četros gados izdarījis, viņš min Latgales apakškomisijas izveidi.
Topā NA ir otrais lielākais klusējošo deputātu skaits (bez jau minētajiem topā ir arī Romāns Naudiņš, kurš gaidāmajās vēlēšanās startē ZZS sarakstā). Klusētāju piecinieku noslēdz "Saskaņas" veterāns Jānis Urbanovičs, kurš, tāpat kā Teirumnieks, uzstājies 3,25 reizes gada laikā. "Re:Baltica" Urbanovičs saka, ka viņa galvenais uzdevums esot "jaunās paaudzes skološana". Kādreiz uzstājies daudz, tagad cenšoties mācīt citus un nododot savu pieredzi. "Visas lietas, kas nāca no "Saskaņas", atsevišķu deputātu vai kopīgi frakcijas, neviena nav bijusi bez manis".
Politoloģe Iveta Kažoka "Re:Baltica" skaidroja, ka uzstāšanās biežums nav vienīgais deputāta darba kritērijs, taču reta uzstāšanās noteikti ir signāls ne sevišķi atbildīgam darbam. "Ir deputāti, kas uzstājas par katru jautājumu – vienalga, vai viņiem ir īpašas zināšanas vai nav: viņus ir ļoti viegli pamanīt, jo viņi aizņem ļoti lielu daļu no ētera. Droši vien mēs negribētu, lai visi Saeimas deputāti šādi uzvedas," saka Kažoka. "Taču vēl sliktāk ir, ja deputāts nekad vai gandrīz nekad neparādās tribīnē – ne savā, ne komisijas vārdā. Tas liek jautāt, ko šis deputāts Saeimā vispār dara un vai viņš strādā nopietni arī Saeimas komisijās."
Politoloģe norāda, ka reta uzstāšanās Saeimas sēdēs ir iemesls interesēties, vai attiecīgais deputāts nopietni uztver deputāta darbu vai vienkārši darbojas kā "balsošanas mašīna".
Deputātam nav ik dienas jāpiedāvā izmaiņas visos iespējamos likumos, taču apzinīgs deputāts izrādīs iniciatīvu vismaz sev un saviem vēlētājiem svarīgos jautājumos, skaidro Kažoka. "Tāpēc šādu deputātu partiju vēlētājiem ir nopietni jāapskatās, par ko viņi balso: par cilvēkiem, kuriem ir iniciatīva un vēlme risināt valstij svarīgas problēmas, vai tikai par klusām balsošanas mašīnām, kuras pilda partijas vadības norādījumus."
* Klusējošo deputātu topā iekļauti deputāti, kuri nostrādājuši pilnu sasaukumu, jo to nevar salīdzināt ar deputātiem, kuri sākuši strādāt tikai, piemēram, šī gada sākumā. Materiāla sagatavošanas laikā nomira Aldis Blumbergs (ievēlēts no KPV), tāpēc TOP 10 ir 11 cilvēku. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) nav sīkāk aprakstīta, jo viņai ir specifiska loma – vadīt sēdes, līdz ar to pati uzstājas reti un tam ir loģisks izskaidrojums.
Pilnu ainu par deputātu uzstāšanās biežumu varat iegūt šeit. Tabulā dati nav šķiroti pēc deputātu ievēlēšanas laika, bet "Re:Baltica" kalkulācijās ir.
Runāšana sudrabs, klusēšana zelts (latviešu tautas sakāmvārds).
Priekšvēlēšanu faktu pārbaudes "Re:Baltica"/"Re:Check" veic projekta ietvaros, kuru atklātā konkursā atbalstīja "Eiropas mediju un informācijas fonds".
