Vai tiesa, ka Zviedrija neieviesa ierobežojumus? Tas tikai daļēji atbilst patiesībai. Valdība aizliedza pulcēties vairāk nekā 50 cilvēkiem un apmeklēt veco ļaužu namus, taču, piemēram, neslēdza visas skolas – attālinātas mācības tā ieteica tikai vidusskolās un augstskolās.
Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm Zviedrijas valdība arī neierobežoja cilvēku iespējas uzturēties ārpus mājām. Vienlaikus valdība rekomendēja ievērot piesardzības pasākumus, piemēram, aicināja nedoties ārpus Zviedrijas, pēc iespējas strādāt no mājām, nerīkot plašas svinības mājās, ierobežot izlaidumu un tradicionālo svētku – Valpurģa nakts – svinēšanu.
Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnells žurnālam "Nature" skaidroja, ka Zviedrijas likums par lipīgu slimību ierobežošanu galvenokārt balstās uz individuālo atbildību.
Sākotnēji šiem ieteikumiem bija liela ietekme uz cilvēku rīcību. Taču ar laiku brīvprātīgā paklausība mazinājās.
Iespējams, tā rezultātā Zviedrijā mirstība bija augstāka nekā citās Ziemeļvalstīs. Šobrīd tur no Covid-19 bojā gājuši teju 6 tūkstoši cilvēku.
Tas ir piektais augstākais mirstības rādītājs Eiropā, ja mazās populācijas dēļ neņem vērā Sanmarīno un Andoru. Arī krietni augstāks nekā Zviedrijas kaimiņvalstīs. Teju puse Zviedrijas mirušo mita veco ļaužu namos.
"Mirstība mūs pārsteidza. Mēs tiešām domājām, ka mūsu veco ļaužu namos daudz labāk izdosies noturēties pret slimību," atzina Zviedrijas galvenais epidemiologs.
Tegnells arī medijos paudis, ka tagad būtu izvēlējies nedaudz stingrāku vīrusa apkarošanas taktiku.
Vai zviedri vismaz paglāba ekonomiku? Arī ne. Valstī iekšzemes kopprodukts krities par vairāk nekā 8%. Gan Latvijai, gan Norvēģijai, Somijai un Dānijai krīzes pirmo vilni izdevies pārdzīvot vieglāk.
