Zemkopības ministrija pretēji Finanšu ministrijai uzsver, ka samazinātā PVN efekts visos rādītājos ir pozitīvs. Zemkopības ministrija medijos vēstīja par vēl vienu būtisku ieguvumu – cenām. Tās šajā produktu grupā esot samazinājušās, turklāt Latvijā "šī cena visā apsekošanas periodā ir zemākā starp Baltijas valstīm".
Tas kā fakts izskanēja arī Saeimā.
To pieminēja deputāts Kaspars Ģirģens ("KPV LV"), kad aicināja balsot par samazinātā PVN saglabāšanu: "Augļu un ogu, dārzeņu cenu samazinājums bija par 11,7 procentiem... Tas bija... Latvijā cenas ir zemākās starp Baltijas valstīm."
Šis apgalvojums piesaistīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotāju uzmanību, jo medijos regulāri lasāms pretējais.
Proti, lai gan Latvijā vienīgajā no trim Baltijas valstīm dārzeņiem un augļiem ir samazinātā PVN likme – Igaunijā tā joprojām ir 20%, Lietuvā – 21%, pie mums tie nebūt nav lētākie. Uz to pēdējo divarpus gadu laikā atkārtoti norādījusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Arī pirms nedēļas Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" Gulbe sacīja: "Mums, piemēram, nav viszemākās dārzeņu cenas Baltijā, bet mums ir vislielākā izvēle, mums ir vislielākā kvalitāte. Par tādu naudu lietuvieši un igauņi nevar dabūt tik labas kvalitātes augļus un dārzeņus."
Gulbe "Re:Check" stāsta, ka pati privātā sektora vajadzībām reizi ceturksnī klātienē apseko pārtikas cenas visu trīs valstu veikalos. Piemēram, šā gada jūnijā no 18 dārzeņiem un augļiem, kam tiek piemērots samazinātais PVN, vairumam jeb 11 pozīcijām zemākā cena bijusi Lietuvā. Pie mums vislētākie bijuši tikai vietējie gurķi un tomāti, plūmes un ievestās zemenes.
Būtiskākā atšķirība ir kartupeļu cenā. Latvijā jūnijā tie maksāja 51 centu, bet Igaunijā un Lietuvā gandrīz divreiz lētāk – attiecīgi 25 un 29 centus kilogramā.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts par šādiem datiem ir izbrīnīts: "Man ir jājautā, kas ir Ingūna Gulbe, un kā viņa … viņas pētījumu es neesmu redzējis .. Man jau arī var šķist jebkas."
To, ka Latvijā ir lētākie dārzeņi un augļi, rādot cenu apsekojums, ko pēc ministrijas pasūtījuma veic Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) eksperti. Tā saka Eglīts.
Taču viens no apsekojuma autoriem LLU pētnieks Aleksejs Nipers "Re:Check" atzīst, ka šāda secinājuma ministrijai sniegtajos datos nav: "Tas nebija nedz uzdevums, nedz mēs uz to esam fokusējušies."
Tāpat nevar apgalvot, ka par augļiem un dārzeņiem maksājam mazāk nekā 2017. gada decembrī, kad vēl bija spēkā PVN standarta likme. Pētījums gan apliecina, ka samazinātais PVN atstājis pozitīvu iespaidu uz cenu, proti, ja spēkā būtu pilna likme, mēs maksātu vēl vairāk nekā tagad.
"Tas, ko mēs esam secinājuši un par ko varu apgalvot pēc labākās sirdsapziņas, ka ir noticis 11,7% samazinājums pret bāzi – kāda cena būtu bijusi, ja PVN netiktu samazināts," saka Nipers.
Tātad apgalvojumam, ka Latvijā ir lētākie augļi un dārzeņi, nav pamata.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe gan uzsver, ka cena nav galvenais iemesls, kāpēc samazinātais PVN būtu jāpiemēro gan dārzos izaudzētajam, gan citiem pārtikas produktiem. Jāņem vērā arī nodokļu maksātāju skaita pieaugums, uzņēmēju konkurētspēja un citi rādītāji. Turklāt samazināto nodokļa likmi pārtikai piemēro vairums Eiropas Savienības valstu.
