Papule rosina noteikt dažādus atvieglojumus ne tikai tiem, kas vakcinējušies vai Covid-19 jau pārslimojuši: "Un es ceru, ka Ministru kabineta noteikumos (projekts gan par to neko neliecināja) tomēr tiks iekļautas arī nu, piemēram, divas citas grupas. Pirmā būtu tā, kas ir cilvēki, kam ir dabiskā imunitāte, un to var pierādīt, arī tie, kas noliedz vai nenoliedz zinātni, to var pierādīt, ka ir dabiska imunitāte pret šo saslimstību."
"Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" veidotāji jautāja vairākiem ārstiem, vai vispār pastāv tāda dabiskā imunitāte. Atbilde ir "nē". Tāda jēdziena medicīnā nav.
Skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dana Isarova: "Imūnās atbildes reakcija arī nav dabiska vai nedabiska, tā veidojas vai nu pēc pārslimotas infekcijas slimības, vai nu pēc vakcinācijas. Citu iespēju, kā imunitātei veidoties, absolūti nav."
Noturību pret vīrusu ietekmē dažādi faktori, taču nav iespējams pateikt, kurš ar to nesaslims. Isarova par maldinošu sauc pieņēmumu, ka cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu no Covid-19 ir pasargāti.
"Izdalīt tādu grupu pēc kritērijiem, kuri nepastāv, maldināt cilvēkus un veicināt domāšanu, ka mana imunitāte ir pietiekami stipra, lai es tiktu ar to galā, tas nav pamatoti.
Mēs no pieredzes redzam, ka slimo arī jauni cilvēki, cilvēki, kuriem nav hronisku blakus saslimšanu, kuri regulāri sporto, kuri ēd veselīgi. Un viņiem ar Covid-19 iet visādi," atklāja ārste.
Papule arī stāstīja par cilvēkiem, kas nedrīkstot vakcinēties: "Un otra grupa ir tie cilvēki, kuri nemaz nedrīkst, nevar vai ārsti vēl nav izlēmuši, var vai nevar vakcinēties pret Covid-19 savas veselības vai kādas noteiktas diagnozes dēļ. Un mēs zinām, ka šādas diagnozes ir, kur ārsti arī uzvarēta vēža gadījumā vēl nav izlēmuši, jo dažādas var būt blaknes un komplikācijas, un sekas."
Arī šis izteikums ir maldinošs. Aptaujātie ārsti norādīja, ka ir tikai divas absolūtās kontrindikācijas, kad vakcinēties ar konkrētu vakcīnu nedrīkst. Viena – ja pēc pirmās vakcīnas devas ir anafilakse jeb spēcīga alerģiska reakcija. Tad šīs pašas vakcīnas otru devu ievadīt nedrīkst. Otrs gadījums – ja cilvēkam ir alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām.
Pacientiem ar hroniskām saslimšanām var būt situācijas, kad vakcinācija uz kādu laiku jāatliek, taču nav tā, ka vakcinēt nedrīkst vispār. "Pieņemsim, cilvēkam tajā momentā, kad viņu plāno vakcinēt, ir hroniskas saslimšanas saasinājums un tāds diezgan nopietns. Vai arī konkrētajā periodā viņš lieto stiprus medikamentus, kas nomāc imunitāti tā, ka imūnās atbildes reakcija neveidosies pietiekama," skaidroja ārste Isarova.
Papules pieminētajiem vēža pacientiem un cilvēkiem ar citām hroniskām saslimšanām vakcinēties tieši ieteicams, jo viņi ir riska grupa, ko rāda arī mirstības statistika.
Deputāte, lūgta teikto skaidrot, norādīja, ka ir ārsti, kas cilvēkiem pēc vēža iesaka nevakcinēties. Papule uzskata, ka šādos gadījumos būtu jādod tās pašas priekšrocības, kādas vakcinētajiem.
