Labrīt

Gatis Eglītis: JKP atbalstīs likumprojektu par obligātu Covid sertifikāta prasību

Labrīt

"Mūžīgajam bērnam" neatrodas vieta Ogrē topošajos grupu dzīvokļos

Re:Check pēta: Robežu krīze un pretvakcinācijas protesti

«Re:Check» pēta: Propaganda robežas krīzes laikā un Covid-19 vakcīnu pretinieku nepatiesības par protestiem

Kā Krievija un Baltkrievija propagandā izmanto krīzi uz Lietuvas robežas? Kādas nepatiesības sociālo mediju lietotāji izplata saistībā ar vakcinācijas pretinieku rīkotajiem protestiem? "Re:Baltica" informē par jaunākajiem mītiem un meliem, kurus atspēkojām faktu pārbaudes projektā "Re:Check".

Migrācijas krīze Lietuvā

Augusta vidū Baltkrievijas robežsardze sociālajā medijā "Telegram" publicēja video, kurā it kā redzams, ka Lietuvas robežsargi uz Baltkrievijas teritoriju velk bezsamaņā esošu grūtnieci. Ierakstā norādīts, ka lietuvieši rīkojušies pretēji likumiem un cilvēcībai. Baltkrievi viņu smagā stāvoklī esot nogādājuši slimnīcā. Ātri vien par to ziņoja gan Baltkrievijas, gan vairāki Krievijas mediji.

Tā stāstīja Baltkrievijas Pirmajā kanālā:

"Tagad, vienkārši nespējot tikt galā ar pieplūdumu, viņi met ārā bezsamaņā esošus cilvēkus, uzrīda uz viņiem suņus un tad taisnojas, ka to nav darījuši. Viņi var piekaut cilvēku, atņemt viņam naudu un izmest ārā. Fašisms un šovinisms tā spilgtākajā izpausmē."

Taču ziņa nav patiesa. Sociālajos medijos ar video to atspēkoja Lietuvas robežsardze. Tajā redzams, ka it kā bezsamaņā esošā sieviete pēc tam strauji pieceļas, apģērbjas un aiziet uz Baltkrievijas pusi. Līdzīgas, skaļas apsūdzības Baltkrievija izplata jau vismaz no jūlija vidus. Tiek apgalvots, ka Lietuva migrantus fiziski iespaido, kāds irākietis esot pat nogalināts. Lietuva to kategoriski noliedza.

Ne tikai nomelnojošās publikācijas, bet arī pati krīze ir Baltkrievijas uzkurināta. Diktators Aleksandrs Lukašenko maija nogalē, reaģējot uz sankcijām, jau draudēja, ka Eiropu varētu applūdināt ar migrantiem un kontrabandu. Tas tagad izpildīts. Lietuvas robežu šogad šķērsojuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, kas ir 50 reižu vairāk nekā pērn.

Kontrabandisti tiem solījuši iespēju iekļūt Eiropā kā tūristiem. Vairākos video dokumentēts, ka, nonākot pierobežā, viņus Lietuvas virzienā spiež bruņoti Baltkrievijas robežsargi. Baltijas līderi pauduši, ka tā ir hibrīdkara stratēģija.

Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Nerijus Maļukevičs skaidroja, ka propagandas vilnis bija paredzams.

"Tā ir hibrīdkara stratēģijas esence – kā ieroci izmanto ne tikai migrāciju, iesaistot administratīvās institūcijas, tūrisma lidojumus, naktsmītnes, bet tam vēl klāt ir informācijas sadaļa," viņš sacīja.

Domnīcas "Atlantic Council" dezinformācijas analītikas centra pētnieks Luks Andrjukaitis "Re:Baltica" uzsvēra, ka kopumā veids, kā tiek runāts par Lietuvu, nav jauns.

"Viens no būtiskākajiem naratīviem ir, ka Lietuva ir valsts uz sabrukšanas robežas. Tas strādā labi. Otrs svarīgs naratīvs ir, ka Lietuva un Baltijas valstis ir rusofobiskas un tā arī pašas izsaukušas krīzi. Es teiktu, ka trešais stāsts arī ļoti populārs prokremliskajos medijos – Eiropas Savienība un NATO nepalīdzēs. Tie ir trīs stratēģiskie naratīvi, ko gadiem var redzēt Lietuvā. Šī ir tikai jauna situācija, ko izmanto tiem pašiem naratīviem," viņš teica.

Viļņas Universitātes pētnieks Nerijus Maļukevičs uzsvēra, ka mediju lielā loma hibrīdkarā jāņem vērā arī Latvijai.

"Ir ļoti būtiski parādīt un skaidrot to, ka migrācija tiek izmantota kā ierocis un cilvēkus izmanto par labu Lukašenko režīmam. Jādomā ne tikai par robežas drošības fizisku stiprināšanu, bet arī par to, kā dokumentēt pārkāpumus pierobežā, filmēt, publiskot un skaidrot ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet ar sociālo mediju palīdzību arī baltkrieviem un starptautiskajai sabiedrībai," pauda Maļukevičs.

Nepatiesie stāsti par protestiem

Pagājušonedēļ protesta akcija pret obligātu vakcināciju ar cilvēkiem piepildīja laukumus pie prezidenta pils, Brīvības pieminekļa un valdības. Ieradās vairāki tūkstoši. Pasākums bija kulminācija vairākiem šādiem piketiem. Kopumā protests notika mierīgi, taču sākti arī divi kriminālprocesi par uzbrukumu policistam un par policijas automašīnas stikla izsišanu.

Sociālo mediju ieraksti par protestiem Latvijā un pasaulē guva lielu interesi jau visu vasaru. Daļa no tiem bija maldinoši un norādīja uz policistiem un medijiem kā pretiniekiem.

Piemēram, pašā augusta sākumā Rīgā vairāk nekā tūkstoš cilvēku pulcējās uz piketu pēc pirmā Saeimas balsojuma par obligāto vakcināciju mediķiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem. "Facebook" pēc tam populāra kļuva ziņa, ka medijos par piketu neesot ne pušplēsta vārda, tāpēc tiem nevar uzticēties. Taču tā nav taisnība. Par piketu ziņoja visi lielākie interneta ziņu portāli, nākamajā dienā arī Latvijas Televīzija.

Mēneša vidū arī notika vairāki nelieli piketi, viens no tiem Bauskā. Iepriekš pieteiktais un mierīgais protests ar vairākiem desmitiem dalībnieku vēlāk turpinājās ar nesankcionētu gājienu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa pastāstīja: "Daļa piketa dalībnieku un daļa skatītāju devās gājienā. Bija tāda noruna, ka vajadzētu visiem lielos baros šķērsot ielu pie gājēju pārejas, lai bloķētu satiksmi un tādējādi pievērstu vairāk uzmanības."

Saistībā ar šo pasākumu Valsts policija sāka deviņus administratīvo pārkāpumu procesus. Tas aktīvi apspriests arī sociālajos medijos.

"Facebook" populāra video fragmentos redzama sievietes aizturēšana. Tā autors ierakstā apgalvo, ka policisti vienu pašu atstājuši viņas raudošo bērnu. Nekādi būtiski pārkāpumi neesot bijuši, iespējams, vien nepareizā vietā šķērsota iela. Policistus video autors nosaucis par "musoriem".

Ierakstā teikts:

“14.08 piketa laikā musari (citādi nenosauksi) Mammu arestē bērna priekšā un bērnu atstāj vienu pašu - mierināšanai, citu personu uzraudzībā.

Aculiecinieki – Šis video ir uzņemts Bauskā. Vakar šeit bij viss mierīgi. Tiešām. Sieviete ar bērniem gāja tikai pāri ceļam, iespējams, neatļautā vietā. Bet tas nebūtu iemesls šādai rīcībai. To visu varēja uz vietas uzrakstīt, nevis šādu ambrāžu veidot.”

Taču sievietes bezvainīgums krietni pārspīlēts, paskaidroja policijas pārstāve Kalniņa.

"Viņa atradās gan uz ceļa braucamās daļas, viņa šķērsoja gājēju pāreju tad, kad tas nebija atļauts, viņa lēkāja pāri aizsargbarjerām, viņa uz tām arī kāpa virsū, un tad, kad likumsargi aicināja to nedarīt, viņa neklausīja. Viņa arī uzbruka policijas darbiniekam, pagrūda policistu darba laikā," viņa skaidroja.

Savus personas datus sieviete atteicās nosaukt, tāpēc viņa nogādāta iecirknī. Policijā arī norāda, ka raudošais bērns nevis pamests viens, bet atstāts pie tēva.

Vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku arī dalījušies ar video, kuros it kā parādīts – Francijā žandarmi nostājoties tautas pusē. Īsajā video fragmentā izskatās, ka viņi soļo kopā ar gājiena dalībniekiem.

Taču "Re:Check" atrada garāku video ierakstu no piketa, kas skaidri parādīja, ka tā nav tiesa. Tiklīdz gājienā sākas nekārtības, žandarmi tās novērsa, kā paredz viņu darba pienākumi. Vēl vienā video policisti Francijā it kā pauda atbalstu piketa dalībniekiem, aplaudējot un noliekot uz asfalta savas ķiveres. Patiesībā video uzņemts gadu agrāk, kad piketēja mediķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti