«Re:Check» pēta: Kur ir Satversmes oriģināls, vai pastāv vakcīnu izraisīts trombozes risks lidojot?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sociālajos medijos izskan teorija, ka, tā kā nav atrodams Satversmes oriģināls, valsts nemaz nepastāvot. Lielu uzmanību guvis arī apgalvojums, ka lidojot vakcinētajiem cilvēkiem esot lielāks trombozes risks, tāpēc viņiem neesot pieejama ceļojumu apdrošināšana. "Re:Check" pēta, kā ir patiesībā.

Sazvērestības teorija par Latvijas pamatlikumu

Pēdējās nedēļās dažādu sociālo mediju grupās daudz runāts, ka nav atrodams Satversmes oriģinālais dokuments. Vairāki cilvēki, kas regulāri izplata nepatiesu informāciju par Covid-19, tagad klāsta, ka tad, ja nav Satversmes oriģināla, neesot arī valsts.

«Re:Check» pēta: Satversmes oriģināls, trombozes risks lidojot
00:00 / 11:01
Lejuplādēt

"Ja nav Satversmes, kopsummā vispār nekā nav. Tās visas problēmas ar maskām un potēm, ko uzurpatori mums uzspiež, tā visa problēma atkrīt. Tāpēc, ka te nekā nav. Pilnībā. Tukša vieta." Tā vēstīts kādā video fragmentā, kurā idejas piekritēji apspriež tālāko rīcību. Sociālajos medijos arī izplatīts aicinājums pulcēties pasākumā, kurā dedzināšot sejas maskas un vākšot parakstus ar pieprasījumu Satversmes oriģinālo dokumentu parādīt. Pasākumā svētdien aizturēja vairākus cilvēkus.

Taču ideja, ka nav dokumenta oriģināla, tāpēc Satversme nav spēkā, ir absurda. 

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidroja: "Satversme ir likums, un likums, lai tas stātos spēkā un būtu saistošs, ir jāpublicē oficiālajā laikrakstā. No juridiskā viedokļa oficiālais vai oriģinālais dokuments ir šī oficiālā publikācija, kas atbilstoši tā laika regulējumam ir veikta divos oficiālajos izdevumos."

1922. gadā pieņemtā Satversme tajā pašā gadā publicēta tā laika oficiālajos laikrakstos "Valdības Vēstnesis" un "Likumu un Valdības Rīkojumu Krājums". Abus izdevumus jebkurš var apskatīt Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā "Periodika.lv".

Savukārt pēc Latvijas valsts atjaunošanas Satversmi publicēja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pleps norādīja, ka oriģinālajam dokumentam būtu liela vērtība kā simbolam un artefaktam, taču nav pamata apšaubīt, ka mēs dzīvojam atbilstoši tādai Satversmei, kādu parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste.

"Neviens no Satversmes tēviem nav apšaubījis, ka tur ir viss ir kārtībā, bet tieši pretēji – viņi ir piemērojuši šo Satversmi arī pirmās, otrās, trešās, ceturtās Saeimas laikā, un joprojām tā tiek piemērota. Tas liecina, ka procedūra ir ievērota," atzīmēja Pleps.

Tātad Satversmes spēks nav apšaubāms. Taču – kur atrodas pamatlikuma oriģināls? Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Kārlis Zvirgzdiņš stāstīja, ka dokuments, ko parakstījuši un drukāšanai oficiālajā izdevumā sūtījuši Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, tiešām nav pieejams. Vēsturniekiem nav izdevies to atrast.

"Mēs droši nevaram apgalvot, kas ir un kas nav arhīvā, jo vienkārši arhīvs ir liels un mēs visu nevaram izskatīt," sacīja Zvirgzdiņš.

Viņš arī norādīja, ka jāņem vērā viss, kas notika pēc šī dokumenta parakstīšanas – 1934. gada valsts apvērsums, kad Satversme zaudēja spēku un Latvija kļuva par autoritāru valsti, kā arī neatkarības zaudēšana 1940. gadā.

Savukārt jurists Pleps atgādinā notikumus saistībā ar Lietuvas neatkarības deklarāciju. Dokumenta oriģināls esot pazudis pēc tam, kad Lietuvu okupēja Padomju Savienība. Tam bijušas piecas parakstīšanas laikā izveidotas kopijas, taču arī no tām saglabājusies tikai viena. Pirms trim gadiem to kāds vēsturnieks atradis Berlīnes arhīvā. Vācija uz Lietuvas simtgadi to valstij atkal aizdevusi. Tas, protams, nebija pamats apšaubīt Lietuvas pastāvēšanu.

Trombozes risks lidojot

Pirms pāris nedēļām izdevniecības "Rīgas Viļņi" valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre raidījumā "Preses klubs" runāja par vakcinētiem cilvēkiem un lidošanu.

"Eiropas aviokompānijas, ne tikai Eiropas, bet arī Amerikas, ir nobažījušās par vakcinēto cilvēku lidojumu drošību, jo apdrošināšanas kompānijas ir atteikušās segt riskus trombu plīšanas gadījumā. Tie, kas vakcinējās, tiem tagad varot plīst trombi, un lielās apdrošināšanas kompānijas paziņoja, ka tās šos gadījumus nesegs, un līdz ar to cilvēki tagad vēl vairāk baidīsies lidot," raidījumā sacīja Šmidre.

Viņas teiktais plaši atbalsojās sociālajos medijos. Vairāki tūkstoši dalījās "Facebook" ar ierakstiem, kuros viņas paustais papildināts ar apgalvojumu, ka vakcinētie lidot nemaz nedrīkst.

Vai apdrošinātāji vakcinētus cilvēkus neapdrošina, un riskus saskata arī aviosabiedrības? Šādu ziņu nekur nevar atrast. Arī Šmidre atzina, ka precīza avota viņai nav. Līdzīgas baumas izplatījušās arī ASV, taču lidkompānijas faktu pārbaudītājiem noliegušas, ka saskata kādus īpašus riskus vakcinētajiem. Arī Eiropas apdrošinātāju asociācija "Insurance Europe" norādīja – nav informācijas, ka apdrošinātāji šajā ziņā plānotu izmaiņas. 

Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sekretāre Sandija Šaicāne klāstīja, ka politika attiecībā uz kompensāciju izmaksu apstiprinātu Covid-19 blakņu gadījumā atšķiras.

"Dažiem apdrošinātājiem tas ir izņēmums – dažādu vakcīnu blakusefekti un to ārstēšana," atzīmēja Šaicāne. 

Asociācija neatklāja, par kurām kompānijām ir runa. Uzņēmumi "If", "Compensa" un "Ergo" atklāja, ka nav nekādu atšķirību – cilvēks vakcinēts vai ne. Savukārt kompānijai "Balta" ir izņēmums attiecībā uz blakņu ārstēšanu. Proti, apdrošināties var visi, taču gadījumā, ja ārsts apstiprina, ka problēmas radušās tieši vakcinācijas dēļ, ārstēšanās izdevumus "Balta" nesegs. Šādu gadījumu gan neesot bijis.

Vai lidošana vakcinētajiem tiešām ir riskantāka? Ārsti to noliedz. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta vadītājs profesors Dainis Krieviņš skaidroja, ka desmit, divpadsmit, četrpadsmit stundu lidojumi vispār saistās ar paaugstinātu trombozes risku – visbiežāk kājās, jo viens no riska faktoriem ir mazkustīgums. Taču Krieviņš norādīja, ka trombs veidojas, kombinējoties vairākiem faktoriem.

Profesors atzīmēja: "Šādu pierādījumu [nav], ka Covid vakcīna izraisīs trombozi lidojot – tie ir maldi un mānīšanās. Noteikti nav pierādīts, ka kādam, kas pārslimojis, ir mazāks risks nekā kādam, kas saņēmis šo vakcīnu."

Gan valsts galvenais infektologs Uga Dumpis, gan Zāļu valsts aģentūra norādīja – trombi, kam ļoti retos gadījumos ir risks veidoties saistībā ar dažām vakcīnām, ir specifiski. Tie atšķiras no dziļo vēnu trombozes kājās, kas var veidoties ilgos lidojumos. Saistībā ar "AstraZeneca" un "Janssen" vakcīnām var rasties trombozes un trombocitopēnijas sindroms – ļoti reti sastopama problēma, kad veidojas asins trombi un vienlaikus ir arī zems trombocītu skaits. Eiropas Zāļu aģentūra lēsusi, ka problēma varētu skart vienu no simt tūkstošiem vakcinēto.

Tātad vakcinētiem cilvēkiem nav lielāks risks lidot, un arī atšķirīgā attieksme no apdrošinātāju puses drīzāk ir izņēmums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti