Kā Zemkopības ministrija aprēķina kompensāciju ūdeļu audzētājiem
Pirms pāris nedēļām valdības un ekspertu vidū raisījās diskusija, ko darīt ar aptuveni 100 tūkstošiem uzņēmuma "Baltic Devon Mink" ūdeļu, jo fermā izplatījies Covid-19, veidojas bīstamas vīrusa mutācijas un zinātnieki aicina zvērus likvidēt. Lēmums ūdeles tomēr nelikvidēt nāca kopā ar ministrijas brīdinājumu par ievērojamu kompensāciju.
Lūk, fragments no 17. decembra LTV raidījuma "Panorāma": "Institūciju sadarbības grupa šādu risinājumu nav atbalstījusi. Uzņēmumam tiks pastiprinātas biodrošības prasības. Zemkopības ministrija norādīja, ka ūdeļu izkaušanas gadījumā uzņēmumam būtu jākompensē 24 miljoni eiro."
Taču izrādās, Zemkopības ministrija tikai pāris dienu iepriekš bija sagatavojusi citu aprēķinu, un tajā minēta daudz mazāka kompensējamā summa.
Kopā ar zvēru likvidēšanas izmaksām – tikai 1,4 miljoni. Centos noskaidrot, kas un kāpēc licis Zemkopības ministrijai tik krasi mainīt domas.
Sākotnējo aprēķinu ministrija nav publicējusi, taču zemkopības ministra, Nacionālās apvienības pārstāvja Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts tā esamību nenoliedz.
"Šie 1,4 miljoni ir ņemti, balstoties uz 2020. gada datiem, ko ir sniedzis pats uzņēmējs. Kad ūdeļu skaits bija krietni mazāks, gan arī situācija tirgū, materiāla cena bija cita," stāsta Jānis Eglīts.
Uzņēmuma darbības pārskats liecina, ka pērn ap gadumiju vienas ūdeles vērtība bijusi aptuveni 20 eiro. Ministrija lēsusi, ka valstij vajadzētu kompensēt pusi, taču tad saņēmuši uzņēmuma "Baltic Devon Mink" ar advokātu biroja starpniecību sūtītu vēstuli. Vispirms Eglīts sacīja, ka uzņēmējs tajā precizējis tikai zvēru skaitu, bet ūdeļu cenas jaunajam kompensācijas aprēķinam ministrija biržā skatījusies pati.
"Savukārt vaislas materiāla cenu biržā paši redzam un arī izmantojam," norāda Eglīts.
Tā rezultātā pašlaik vienas ūdeles vērtība esot ne vairs 20 eiro, bet krietni lielāka – 220 eiro par mātīti un 500 eiro par tēviņu.
Tās esot daudz vairāk vērtas, jo nav paredzētas ādām, bet jaunu kucēnu radīšanai nākamajā sezonā.
"Atņemam nost ādas vērtības, ko uzņēmējs varētu realizēt pats, tad sanāk, ka paliek pāri 24 miljoni. Tā ir maksimālā indikatīvā summa, ko varētu maksāt par šīm te ūdelēm," skaidro Eglīts.
Taču simtos mērāmu cenu par vienu kažokzvēru publiski pieejamos informācijas avotos atrast neizdodas. Tāpēc jautāju Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes loceklei Sandrai Vilciņai, kāda ir vienas vaislas ūdeles cena?
"Ja mēs atveram katalogu, tādas nav," uzsver Vilciņa.
Viņa norāda, ka pašlaik runa ir par tirgus cenu, proti, par cik kāds cits audzētājs, iespējams, varētu pārdot savas ūdeles tam, kura zvēri likvidēti.
"Kaušana ir beigusies, tas nozīmē, ka nevienam lieku zvēru nav. Katrs fermeris ir atstājis sev tieši tik, cik viņam pašam vajadzēs. Tas nozīmē, ka tirgū viņu nav, un ja kāds grib pārdot, tad jāatņem katram pašam no sevis un jāpārdod kādam citam," skaidro Vilciņa.
Ūdeļu vērtību lūdzu skaidrot arī uzņēmumam "Baltic Devon Mink", taču atbildes nesaņēmu.
Visbeidzot, kad vēlreiz jautāju Zemkopības ministrijas pārstāvim Eglītam, viņš atzīst, ka
ministrija jaunajā aprēķinā tomēr izmantoja uzņēmēja iesniegtos skaitļus. Tagad ministrija precizēšot, kā tie veidoti.
"Mums atsūtīs precizēto, izvērsto versiju, kā tā summa ir radusies, bet, kā mums šodien teica pēc telefonsarunas, tas aizņems pāris dienu," saka Eglīts.
Tātad Zemkopības ministrija, runājot par 24 miljonu eiro kompensāciju ūdeļu likvidēšanas gadījumā, nevis rēķināja pati, bet ņēma uzņēmēja nosauktos skaitļus, turklāt nepārbaudot, vai tie ir pamatoti.
Jāpiebilst arī, ka vairākus pēdējos gadus "Baltic Devon Mink" ir strādājis ar zaudējumiem.
Vai tiešām bērnus var skolās slepus vakcinēt pret Covid-19?
Novembra beigās Eiropas zāļu uzraugi apstiprināja vakcīnu pret Covid-19 bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem. Tas radījis jaunu maldināšanas vilni sociālajos medijos. Pretvakcīnu aktīvisti atkal aicina vecākus sūtīt skolām un Izglītības ministrijai iesniegumus.
Izplatītajā paraugā runāts par genocīdu un konvencijām un brīdinājuma formā uzsvērts, ka skola nedrīkst ar bērniem veikt medicīniskas manipulācijas.
Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka saņēmusi jau ap 50 šādu iesniegumu.
Tikmēr līdzīgs vēstījums caur dažādiem kontiem izplatīts video formātā. Kāds ārsts homeopāts jautā sarunbiedrei juristei: "Bet vai tu esi dzirdējusi to iespēju, ka bērna palaišana skolā – tā jau esot informēta piekrišana jebkurām manipulācijām, tajā skaitā medicīniskām, kas notiek skolā."
Viņa atbild piekrītoši un piebilst, ka esot pat tā – ja vecāki devuši atļauju bērnu testēšanai skolā, tas nozīmējot atļauju arī viņu vakcinēšanai.
Tās, protams, ir muļķības. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka skolas nevakcinē bērnus un tām arī nav tādu tiesību – vakcinācija ir vecāku izvēle un arī jāorganizē tā pašiem.
"Skolas Latvijā bērnus nevakcinē, līdz ar to nevarētu vakcinēt ne bez, ne ar atļauju," saka dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga.
Viņa uzsver, ka izglītības iestādes var darīt tikai to, ko ļauj normatīvie akti. Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem paredz skolēnu skrīninga testēšanu, bet vēl citi noteikumi nosaka, kā sniedzama pirmā palīdzība.
"Tur ir noteikts, ka tad, ja bērns gūst traumu skolā vai saslimst, skolai ir jāsniedz pirmā palīdzība, un, ja trauma ir smaga vai slimība apdraud bērna veselību vai dzīvību, tad ir nekavējoties jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde," skaidro Veinberga.
Šādos gadījumos nekavējoties jāinformē vecāki. Tāpat skolām jānodrošina atbalsts, ja bērnam ir hroniskas saslimšanas, un vismaz reizi gadā jāveic kašķa un pedikulozes jeb utu pārbaude.
Ir valstis, kur bērnu vakcinācija tiek veikta arī sadarbībā ar skolām. Taču tie ir atsevišķi lēmumi. Turklāt līdz noteiktam vecumam bērnu potēšana veicama tikai ar vecāku atļauju. Latvijā tāda nepieciešama līdz 13 gadiem.
