Sadaļas Sadaļas

«Re:Check» pēta: Kas interneta vidē ir lētviltojumi un dziļviltojumi?

Bieži runāts par to, kādas sekas uz nepatiesu ziņu izplatību varētu atstāt tā sauktie “deepfake” jeb tulkojumā no angļu valodas – dziļviltojumi. Tie ir video, kuros ar tehnoloģiju palīdzību mainīta cilvēka seja un viņa mutē ielikti vārdi, kas nekad nav teikti. Taču daudzus piemānīt spēj arī vienkāršākas manipulācijas – palēnināti video, kas rada iespaidu, ka runātājs ir garīgi nestabils vai lietojis apreibinošas vielas. Pētnieki šādus video sauc par lētviltojumiem jeb angliski “cheapfake”.

“Re:Check” pēta: bagātākās NVO, vakcīnas un interneta lētviltojumiSabīne Bērziņa, “Re:Check” / “Re:Baltica”

Šāds viltojums izmantots, mainot video ar tieslietu ministru. Tagad septiņi tūkstoši “Facebook” lietotāju dalījušies ar video, kurā ievērojami lēnāks padarīts premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) teiktais. Lai gan balss ir daudz lēnāka, komentāros daudzi vaicā, vai premjers nav alkohola reibumā. Tātad manipulācijai noticēts.

Šādu maldināšanu pētījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs jeb “Stratcom”. Pētījumā uzsvērts, ka pagaidām maldinātāji dod priekšroku video ātruma izmainīšanai, jo tam nav nepieciešamas īpašas zināšanas un citi resursi. Tas gan arī palīdz viltojumus vieglāk atmaskot.

Daudz grūtāk atpazīt tā sauktos dziļviltojumus. To pamatā ir mākslīgā intelekta modelis, kas prot no video, kurā filmēts kāds runātājs, izveidot jaunu, ar citu runāto tekstu un pielāgotu mīmiku. Tā var mainīt arī attēlus un audio ierakstus. Arī šādu video veidošana kļūs arvien izplatītāka.

“Salīdzinoši nesen mākslīgā intelekta modeļu pielietošana prasīja padziļinātas informācijas tehnoloģiju zināšanas un iemaņas. Taču dažu gadu laikā šī tehnoloģija diezgan strauji attīstījās un pat kļuvusi sabiedrībai ļoti pieejama,” norādīja “Stratcom” pētnieks Gundars Bergmanis-Korāts.

Reizēm dziļviltojumus izmanto, piemēram, izklaides industrijā. Taču šādi mēdz arī graut cilvēku reputāciju, piemēram, ieliekot kāda seju pornogrāfiskā video. Vai pilnībā izmainot politiķu pausto. Pasaulē jau ir uzņēmumi, kas specializējas dziļviltojumu noteikšanā. Taču cilvēkiem arī pašiem jābūt uzmanīgiem.

“Pirmkārt, mēs esam ļoti piesardzīgi, mēs vērtējam, ko šis video mums grib pateikt, mēs vērtējam, kā šis video ietekmē arī mūsu emocijas, vai mēs neesam mērķa grupa kādai koordinētai aktivitātei, un mēs vērtējam šī video kvalitāti kā tādu,” iesaka Bergmanis-Korāts.

Latvijā nav novēroti populāri dziļviltojumu piemēri. Izskanējis pieļāvums, ka dziļviltojums izmantots, kad Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputāti videozvanā sarunājās ar cilvēku, kas uzdevās par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navalņija sabiedroto. Taču pats viltvārdis to noliedzis, un arī “Stratcom” neapstiprina. Lai to noteiktu, būtu jāanalizē pats video.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt