Partija "Stabilitātei!" atbalstītājus lielākoties uzrunā īsos speciāli sociālajiem medijiem veidotos video. Tajos galvenokārt izceļ dažādas nebūšanas un Latvijas problēmās ik pa laikam vaino Eiropu. Februāra sākumā partijas līderis Rosļikovs stāstīja par nekaunīgu shēmu. Tās dēļ cilvēkiem esot daudz jāmaksā par elektrību, ko lēti saražo mūsu pašu Daugavas hidroelektrostacijas (HES).
It kā atsaucoties uz valsts uzņēmuma "Augstsprieguma tīkls" datiem, Rosļikovs sacīja: "Kopš pagājušā gada pavasara mūsu hidroelektrostacijas saražo daudz vairāk mūsu valstij vajadzīgās elektrības, nekā mēs patērējam. Tas mums vajadzīgais lētais resurss, kuru pieprasa ģimenes, mājas, biznesi, uzņēmumi – to, kas mums nepieciešams, mēs pārdodam par kapeikām eirobiržā, bet eirobirža spekulatīvi atdod mums atpakaļ par vienkārši kosmisku naudu – vai tad tā nav shēma? Tā ir absolūti atklāta, bezkaunīga shēma."
Jau komentāros cilvēki Rosļikovam norādīja, ka viņš nerunā taisnību. Pagājušogad kopumā Daugavas HES saražoja tikai aptuveni trešo daļu no elektroenerģijas patēriņa Latvijā. Tad turpat komentāros deputāts sevi laboja – esot runājis par visu Latvijas saražoto. To pašu sacīja arī "Re:Baltica" žurnālistiem, kad jautājā, kāpēc maldina sabiedrību.
"Es runāju uz doto momentu par summāru, arī visos komentāros uzrakstīju – par summāru. Mums ir, atvainojiet, piedodiet, izņemot HES, arī citi avoti," pauda Saeimas deputāts.
Taču arī summāri jeb visi elektroenerģijas avoti kopumā gada laikā neģenerē ne tuvu tik, cik Latvijai nepieciešams. Piemēram, 2021. gadā saražojām 76% no patērētā. Pērn, kad taupot dabasgāzi, mazāk tika darbinātas "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC), pašu ražotais nosedza tikai divas trešdaļas no patēriņa.
Latvija tikai aptuveni divus mēnešus gadā saražo vairāk, nekā patērē, – kad palu dēļ Daugavā ir liels ūdens pieplūdums. Netipiski citiem gadiem tāds bija arī šogad janvārī.
Uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" ziņo, ka janvārī palu dēļ elektroenerģijas ražošana Daugavas HES četrkāršojusies. Kopā Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju nosegts 143% apmērā, kas ir augstākais rādītājs nepilnu piecu pēdējo gadu laikā. Uzņēmums norādīja, ka tas atspoguļojas arī elektrības cenas kritumā.
Taču kopumā vairāk elektroenerģijas importējam un pirkšanai izmantojam "Nord Pool" biržu, skaidroja uzņēmuma "Augstsprieguma tīkls" datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.
"Un mēs, visas valstis, kas ir iekļautas šajā biržā, esam savienotas pēc savienoto trauku principa. Tas nozīmē to, ka tajās valstīs, kurās ir lielāks ģenerācijas apjoms, līdz ar to paliek pāri un tām ir iespēja eksportēt uz citām valstīm, kur ir nepietiekams, lai tādā veidā varētu cena visā reģionā izlīdzināties. Pārsvarā tas nozīmē to, ka, ja mēs saražojam vairāk, tad mēs eksportējam, ja mēs saražojam mazāk, tad neapšaubāmi mums ir jāņem elektroenerģija, un tad mēs to importējam no citām valstīm," stāstīja Sīlis.
Jāņem arī vērā, ka kopumā pērn aptuveni ceturto daļu no pašu elektroenerģijas saražoja jau minētās "Latvenergo" TEC, dedzinot dabasgāzi, un šis resurss nav lēts.
Tātad deputātam Rosļikovam nav taisnība. Ne Daugavas, ne visu elektroenerģijas avotu saražotais ilgākā laika posmā mūsu patēriņu nenosedz.
Elektrība ir dārga tāpēc, ka Latvijā un reģionā kopumā trūkst ražošanas jaudu un dārgāki visā Eiropā kļuvuši tās ražošanai izmantotie resursi.
