Latvijas augstā mirstība ar Covid-19
Pēdējās nedēļās atkārtoti ziņots, ka Latvijā pašlaik ir augstākā mirstība ar Covid-19 Eiropā. Tas atkal radījis jautājumus par statistikas precizitāti. Šaubas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes laikā izteica arī premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
"Es esmu lūdzis Veselības ministrijai precizēt, vai gadījumā miršanas statistika, ko mēs šobrīd vērojam, – vai tie ir tikai cilvēki, kas ir miruši kovida dēļ, vai tie ir cilvēki, kas ir miruši un tai skaitā viņiem ir kovids. Vienkārši, lai saprastu, vai statistikā, ja cilvēks iet bojā autoavārijā, un viņam tai skaitā konstatē, ka viņš ir bijis ar kovidu inficējies, vai ir droši, ka tas cilvēks netiek uzrādīts, ka viņš ir miris kovida dēļ," sacīja Kariņš.
Mediji jau pirmajos saslimstības viļņos vairākkārt skaidrojuši, kā tiek uzskaitīti Covid-19 nāves gadījumi.
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, vai šajā ziņā kaut kas ir mainījies: "Principā jau ar slimību diagnožu kodēšanu mainījies nekas nav.
Kovidu kā iemeslu uzskata tajos gadījumos, kad nāves iemesls ir kovids. Ja, teiksim, pacientam ir bijis miokardīta infarkts un viņš ir bijis inficēts ar kovidu, tad, protams, nāves iemesls nav kovids.
Arī gadījumos, kad kovids, piemēram, veicinājis nāvi no infarkta, tas būs tikai sekundārais nāves cēlonis un kovida mirstības statistikā netiks iekļauts. To, ka kovids būtiski saasina sirds un asinsvadu slimības un palielina mirstību arī no tām, esam skaidrojuši jau iepriekš."
Šaubas par uzskaites precizitāti var radīt arī mirstības datu salīdzinājums starp Baltijas valstīm. Lai gan Latvijā pašreizējais saslimstības vilnis ir tikai mazliet stāvāks nekā kaimiņvalstīs, Covid-19 nāves gadījumi ir būtiski vairāk, īpaši salīdzinājumā ar Igauniju. Gan Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), gan VM skaidroja, ka uzskaitē var būt nozīmīgas atšķirības, tāpēc valstu dati nav salīdzināmi.
"Šiem datiem, lai tie būtu salīdzināmi, jābūt vienādiem. Bet gribu teikt, ka Veselības ministrijā būs darba grupa, kur šo jautājumu skatīsim, sīkāk analizēsim, un, kad šī darba grupa beigs darbu, sniegsim informāciju, lai nomierinātu, ka šie gadījumi lielākoties tomēr tiek šifrēti pareizi," atzīmēja VM pārstāve Janka.
Citi speciālisti aicina drīzāk salīdzināt ārkārtas mirstību jeb to, cik lielā mērā pandēmijas laikā palielinājies kopējais nāvju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidējo rādītāju. Arī šajā pozīcijā Latvija ir priekšā kaimiņvalstīm, lai gan ne tik izteikti kā ar Covid-19 nāves gadījumos.
Kā zināms, gan lielās slimnīcas, gan VM apņēmušās analizēt augstās mirstības ar kovidu iemeslus. Mediķi un amatpersonas skaidrojuši, ka tie, visticamāk, meklējami gan zemajā sirmgalvju vakcinācijas aptverē, gan gadiem badinātajā veselības aprūpes sistēmā un sliktajā sabiedrības veselībā kopumā – daudziem ir neveselīgs dzīvesveids un hroniskas slimības, kas ne vienmēr tiek laikus ārstētas.
Tieslietu ministra nostājas maiņa
No 15. decembra, tātad šīs nedēļas vidus, visiem klātienē strādājošajiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19. Viens no politiķiem, kas visstingrāk aizstāvējis šo prasību, ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Vēl pirms mēneša viņš, piemēram, pārliecinoši iestājās par pienākumu vakcinēties arī deputātiem un tiesnešiem, norādot, ka viņiem tāpat kā visiem cilvēkiem jāievēro likumi un sabiedriskās kārtības normas.
Savukārt, kad Latvijas Radio aptuveni tajā pašā laikā ziņoja par ministrijas vēlmi ļaut vakcinācijas pienākumu neattiecināt uz mācītājiem, Bordāns sociālajā tīklā "Twitter" to nosauca par ministrijas kļūdu. Viņš toreiz uzsvēra, ka patiesībā vienojušies – visam reliģisko organizāciju personālam, kas saskaras ar klientiem, ir jābūt vakcinētam pret Covid-19. Un dievkalpojumiem jānotiek tikai "zaļajā režīmā".
Tagad Bordāna nostāja acīmredzot mainījusies. Tieslietu ministrs pagājušonedēļ aicināja valdību tomēr ļaut mācītājiem strādāt bez sertifikāta un ticīgajiem dievkalpojumus apmeklēt arī "sarkanajā režīmā".
Fragments no viņa teiktā pagājušās nedēļas valdības sēdē: "Un tāds bija priekšlikums Operatīvās vadības grupā, ko mēs iesniedzām, un mēs to uzturēsim, bet pagaidām vēl neesam guvuši atbalstu, ir tas, ka ir iespējams tiem mācītājiem, kuri nav vakcinējušies, ar testiem novadīt dievkalpojumu."
Viņš gari stāstīja, ka pret dažādiem cilvēkiem jāizmanto dažādas metodes.
"Manā izpratnē jāspiež tie, kas ne pie kādiem apstākļiem nevēlas un izrāda savu pretošanos. Ja ir dažādi nelietīgi deputāti un juridiski izglītotie, kas pārkāpj likumus un arī "nedeputāti", bet politiski motivēti un musina cilvēkus, tad pret viņiem jāpielieto piespiedu metodes. Un tas viņiem palīdz vakcinēties. Ja ir sabiedrības grupa, kas attiecas pozitīvi par sadarbību ar valsti un tamlīdzīgi, bet ņem vērā savus apstākļus, tad ar viņiem ir jāsadarbojas. Es, kā nojaušat, runāju par tiem, kas drīz vadīs Ziemassvētku dievkalpojumus un ne tikai," sacīja tieslietu ministrs.
Ministrs minēja arī konkrētākus argumentus: "Savukārt šobrīd ir ļoti laba vakcinēšanās tendence tajā, kas saistīts ar reliģiskām organizācijām."
Uzzināt, kāda ir Bordāna minētā labā tendence, neizdevās, jo viņš uz aicinājumu sazināties neatsaucās. Taču Tieslietu ministrijā atzina, ka tai nav datu par to, cik daudzi mācītāji vakcinējušies. Tos apkopošot tikai tagad.
"Pagājušā gada apstākļos, kad bija slimības uzplaiksnījums un nebija nekādu vakcīnu, dievnami bija atvērti un maksimāli sadarbojās, un mēs varam redzēt, ka dievnamos saslimstība neparādījās tieši saistībā ar to," norādīja Bordāns.
Tomēr pērn novembrī evaņģēliski luteriskā baznīca ziņoja par kafijas galdu pēc dievkalpojuma kādā tās baznīcā. Tā rezultātā infekcija izplatījās pa vairākām draudzēm, un divi cilvēki esot nomiruši. SPKC norādījis, ka bijis vēl vismaz viens ar baznīcu un dievkalpojumu saistīts uzliesmojums. Turklāt tik augstas saslimstības apstākļos kā pašlaik noteikt inficēšanās vietu lielākoties nemaz neesot iespējams.
Tāpat var šaubīties, vai baznīcas sadarbība ar valsti kovida pandēmijas kontekstā vienmēr bijusi pozitīva.
Latvijas Radio pavasarī ziņoja, ka liepājniekos aizdomas, ka Svētās Annas baznīcā valstī noteiktie pulcēšanās ierobežojumi netiek ņemti vērā, pastiprinājās Lieldienu brīvdienās. Vietējā laikraksta "Kurzemes Vārds" rīcībā nonācis video, kurā redzams, ka baznīcu tumsas aizsegā pamet apmēram 45 cilvēki.
Policija pierādījumu trūkuma dēļ pārbaudi izbeidza. Bet tikai pirms mēneša ļoti augstas saslimstības laikā ierobežojumi nav ņemti vērā katoļu priestera Onufrija Pujata bēru dievkalpojumā Vārkavas baznīcā.
Televīzijas kanāls "ReTV" tomēr saskaitīja, ka Vārkavas baznīcā pulcējušies ap 60 cilvēku, neskaitot garīdzniekus. Savukārt garīdznieku vidū redzams, ka vairāki, ne tikai ceremonijas vadītājs Jānis Pujats, nelieto sejas aizsegu.
Draudze atrodas Rēzeknes Aglonas diacēzē, bet jāatzīmē, ka bēru ceremonijā piedalījās un maskas nelietoja priesteri, kas piederīgi dažādām diacēzēm.
Arī šajā gadījumā policija sākusi pārbaudi.
