CDC paziņojuma pamatā ir gadījumu izpēte Masačūsetsas štatā, kur pēc vairākiem masu pasākumiem slimības uzliesmojums skāra arī ievērojamu daļu vakcinēto apmeklētāju (tobrīd 74% saslimušo, no kuriem 90% konstatēja vīrusa delta variantu). Gan vakcinēto, gan nevakcinēto rīklēs un aizdegunēs konstatēja vienlīdz augstu virālo slodzi jeb vīrusa koncentrāciju (viral load).
"Augsta virālā slodze norāda uz palielinātu transmisijas risku un raisa bažas, ka, atšķirībā no citiem vīrusa variantiem, ar deltu inficētie vakcinētie cilvēki var izplatīt vīrusu," teikts CDC direktores Rošelas Valenskas paziņojumā. Atklājums lika CDC mainīt vadlīnijas par masku nēsāšanu, norādot, ka uzliesmojumu epicentros to sabiedriskās iekštelpās vajadzētu turpināt darīt katram.
Medijos nonācis CDC iekšējai lietošanai paredzēts dokuments, kur norādīts, ka ik nedēļu simptomātisku saslimšanu konstatē apmēram 0,02% no 162 miljoniem vakcinēto amerikāņu.
Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja, profesore Juta Kroiča "Re:Check" skaidroja, ka inficējoties gan vakcinēta, gan nevakcinēta cilvēka aizdegunē nonāk vīruss. Taču vakcinētie smagākas sekas visbiežāk nepieredz.
"Kad vakcinētais ir inficējies, līdz viņam pašam vīruss neiekļūst, viņš smagi neslimo, bet tā ir pilnīgi pietiekama koncentrācija, lai viņš aplipinātu citus cilvēkus," viņa skaidroja. Dažu dienu laikā vīruss vakcinētajos cilvēkos iet bojā.
Pētījums Singapūrā apstiprina, ka augstā virālā slodze ilgāk saglabājas nevakcinētiem pacientiem. Kroiča norādīja, ka tātad nevakcinētie citiem ir bīstami ilgāk.
Delta Latvijā sāk plosīties, bet vēl ne kritiski
Indijā atklātais vīrusa delta variants mēneša laikā no jūnija līdz jūlija beigām kļuvis par dominējošo arī Latvijā, un saslimstība pamazām pieaug. Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka līdz 2. jūlijam infekcija (ar dažādiem variantiem) konstatēta 0,3% cilvēku ar pabeigtu vakcinācijas kursu.
Miris viens pilnībā vakcinēts seniors, kuram bija vairākas blakusslimības. Kumulatīvais saslimstības rādītājs 3. augustā bija 42,2 uz 100 tūkstošiem cilvēku, bet 17. jūlijā šis rādītājs bija 27,8. Tiek uzskatīts, ka slimība izplatās nekontrolēti, ja vismaz 4% no Covid-19 testiem ir apstiprinoši, taču šobrīd infekciju konstatē virs 1%.
Variants lipīgāks, saslimšana smagāka
ASV medijos par pagrieziena punktu vīrusa izpratnē sauktais CDC dokuments norāda, ka vīrusa delta variants ir lipīgāks nekā ebola, sezonālā gripa un apmēram tikpat lipīgs kā vējbakas.
Kroiča paskaidroja: "Viens inficētais divu cilvēku vietā, kā bija vīrusa alfa gadījumā, inficē no sešiem līdz astoņiem cilvēkiem."
Tas nosaka, kāda aizsardzība cilvēkiem jāizvēlas sevis pasargāšanai. "Pietiek čivināt par diviem metriem un roku mazgāšanu. Tas vairs vīrusa delta varianta gadījumā nestrādā. Ir jānēsā maskas un pat ar respiratoriem," uzsvēra Kroiča, norādot, ka auduma maskas pietiekamu aizsardzību nenodrošina.
Piemēram, Austrijā un Vācijā jau gada sākumā noteica, ka veikalos un sabiedriskajā transportā obligāti jānēsā medicīniskās, nevis auduma maskas.
Saslimšana ar deltu varētu būt smagāka nekā ar iepriekšējiem paveidiem – pētījumi norāda uz lielāku risku nonākt slimnīcā un nomirt. Piemēram, Skotijā veiktā pētījumā lēsts, ka hospitalizācijas risks varētu būt dubultojies, salīdzinot ar Lielbritānijā atklāto vīrusa alfa variantu.
Taču vakcinētie no nonākšanas slimnīcās lielākoties ir pasargāti. Anglijā pierādīts, ka gan "Pfizer/BioNTech", gan "AstraZeneca" vakcīnu efektivitāte pret hospitalizāciju ir virs 90%. Vakcinētie arī retāk izjūt tādus simptomus kā drudzis, klepus vai elpas trūkums, apstiprina pētījums Singapūrā.
"Re:Check" iepriekš rakstīja, ka šobrīd vērojams – vairākās valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri pieaug saslimstība, taču mirstība saglabājas zema.
ES Tiesa nav aizliegusi obligāto vakcināciju
Sociālā medija "Facebook" lietotāji aktīvi dalās ar vairākiem vienādiem ierakstiem, kuros teikts, ka Eiropas Savienības (ES) Tiesa (EST) aizliegusi obligāto vakcināciju. Ierakstā apgalvots, ka to liedz šogad pieņemta rezolūcija. Taču šis dokuments nav juridiski saistošs, un ne EST, ne Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lēmumus par vakcināciju pret Covid-19 nav pieņēmusi.
Ierakstos, ar ko dalījušies vairāk nekā seši tūkstoši lietotāju, teikts (saglabāta oriģinālrakstība):
""OBLIGĀTĀS VAKCINĀCIJAS" AIZLIEGUMU LEMJ EIROPAS TIESA 2021. gada 10. jūlijs Eiropas Tiesa beidzot ir pieņēmusi lēmumu par obligāto vakcināciju aizliegumu. Jebkuras vakcinācijas prasības pēc noklusējuma tagad ir nelikumīgas."
un
"Eiropas Padome (nejaukt ar ES), kurai pieder visas Eiropas valstis, izņemot Baltkrieviju, Kosovu un Vatikānu, kas ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas krusttēvs, 2021. gada 27. janvārī nolēma tā rezolūciju 2361/2021, cita starpā, ka spiediena dēļ nevienu nevar vakcinēt pret viņu gribu."
EST, kas kontrolē dalībvalstu pieņemto lēmumu tiesiskumu, nodrošina starptautisko līgumu ievērošanu un pēc valstu lūguma interpretē ES tiesības, par obligātu vakcināciju nav lēmusi, "Re:Check" apliecināja tās Preses un mediju nodaļas vadītājs Huans Karloss Gonsaless Alvaress. Arī tiesas kalendārā redzams, ka ne 10. jūlijā (kas ir sestdiena, kad tiesas lēmumus parasti nepasludina), ne kādā citā jūlija datumā šāds spriedums nav atrodams.
Savukārt ECT, kura pēc pilsoņu vai valstu iesnieguma pārbauda, vai valsts pārkāpusi ES cilvēktiesību konvencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības, par vakcināciju pēdējo reizi spriedusi 8. aprīlī lietā "Vavrička un citi pret Čehijas Republiku", apliecināja tiesas preses pārstāvis Deniss Lamberts.
Šajā spriedumā tiesa lēma, ka Čehijai ir tiesības prasīt obligātu pirmsskolas bērnu vakcināciju pret medicīnas zinātnei labi pazīstamām bērnu slimībām, tādām kā difterija, stinguma krampji, garais klepus un citām, pretējā gadījumā liedzot tiesības apmeklēt bērnudārzus, rāda spriedums. Tiesa nav lēmusi par Covid-19 vakcīnām.
Oriģinālā "Facebook" ieraksta autore līdz raksta publicēšanai neatbildēja "Re:Check", kāds ir viņas informācijas avots.
Savukārt ierakstā pieminēto rezolūciju gada sākumā pieņēma Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA), kurā apvienojas Eiropas Padomes (EP) valstu nacionālo parlamentu pārstāvji.
Eiropas tiesību speciālists, jurists Aleksejs Dimitrovs, kurš konsultē Eiropas Parlamenta Zaļo/EBA grupu juridiskajos jautājumos, "Re:Check" stāsta, ka tajā tiešām ir aicinājums valstīm vakcinēt tikai brīvprātīgi, bet tas nav juridiski saistošs. Viņš arī norāda, ka janvārī, kad rezolūcija pieņemta, bija citāda epidemioloģiskā situācija. "Janvārī mēs nezinājām, ka, piemēram, vakcinācijas tempi atsevišķās valstīs būs tik gausi un būs delta variants, līdz ar ko dalībvalstis arvien vairāk domās par obligātu vakcināciju, vismaz attiecībā uz atsevišķām grupām," stāsta Dimitrovs.
Ko lēma ECT?
ECT spriedums lietā "Vavrička un citi pret Čehijas Republiku" paredz, ka bērnu obligātā vakcinācija Čehijā nepārkāpj tiesības uz privāto dzīvi, apziņas brīvību un izglītību. Tiesā izskatīja vairākas Čehijas pilsoņu sūdzības, piemēram, ka valsts liedz apmeklēt bērnudārzu, ja nav saņemta pote pret noteiktām slimībām.
Dimitrovs skaidroja, ka spriedums paredz, – vakcinācija nedrīkst būt piespiedu. "Šo skaidrojot, tiesa bija diezgan skarba," stāstīja Dimitrovs.
"Cilvēku nevar noķert un piespiedu kārtā ievadīt vakcīnu. Taču attiecībā uz obligāto vakcināciju cilvēkiem ir pienākums vakcinēties, bet no šī pienākuma var atbrīvoties, nomaksājot sodu vai, piemēram, kā bija šajā lietā – faktiski nelaižot bērnus bērnudārzā." Tā esot valsts rīcības brīvība, un tiesa pārkāpumu tajā nesaredz.
Viņš norādīja, ka šis spriedums attiecas tikai uz konkrētu lietu. "Kā būs ar vakcināciju pret Covid-19 – tas ir jautājums," pauda Dimitrovs. Viņš pieļāva, ka pieeja varētu būt tāda pati – tā ir valsts rīcības brīvība, un valsts var noteikt obligāto vakcināciju, pat paredzot sodus par to.
Par šo jautājumu publiski izteikušies arī citi juristi. Piemēram, "Erasmus" Juridiskās augstskolas asociētais profesors Andrē den Eksters medijam "Nederlands Dagblad" sacīja, ka obligātā vakcinācija nav tas pats, kas piespiedu vakcinācija:
"Tas nozīmē, ka cilvēki nav spiesti vakcinēties, tomēr arī obligātās vakcinācijas neievērošana tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu, par kuru var sodīt."
Aizliegumi = diskriminācija?
"Re:Check" pārbaudītajā ierakstā arī teikts:
"Ar likumu tiek izslēgta diskriminācija, piemēram, darba vietā vai aizliegumi nevakcinētiem cilvēkiem ceļot."
Dimitrovs "Re:Check" norādīja, ka diskriminācija ir vai nu dažāda attieksme vienādās situācijās, vai vienāda attieksme dažādās situācijās, bet tā ir balstīta uz piederību noteiktam personu lokam. "Parasti šīs pazīmes, uz kuru pamata ir aizliegta diskriminācija, ir diezgan izsmeļoši norādītas likumos. Piemēram, rase, etniskā izcelsme, invaliditāte, vecums, seksuālā orientācija. Tādas pazīmes kā vakcinētie un nevakcinētie likumā nav," pauž jurists.
Viņš pieņēma, ka atsevišķos gadījumos cilvēki varētu sūdzēties par diskrimināciju, bet tie esot izņēmumi. Taču diskriminācijas saistībā ar cilvēka attieksmi pret vakcināciju nevar būt – tas nav atrunāts normatīvajos aktos, vērtē jurists.
Par to, vai dažādi ierobežojumu atvieglojumi vakcinētajiem uzskatāmi par nevakcinēto diskrimināciju, šā gada maijā rakstīja arī LSM un citi mediji.
Satversmes tiesību eksperts Edgars Pastars, tiesībsargs Juris Jansons un medicīnas ētikas eksperte Signe Mežinska pauda, ka atvieglojumi neesot privilēģijas, bet gan lēna atgriešanās pie ierastās dzīves. Kā norādīja Pastars, jāskatās, vai nevakcinētajiem ir alternatīvas, lai baudītu tās pašas iespējas: "Piemēram – derīgs tests. Ja kāds vēlas katru dienu taisīt testu, tā ir viņa izvēle."
Kā norādīts Eiropas vakcinācijas informācijas portālā, kas ir Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) izstrādāta tīmekļa vietne, katra ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts pati izlemj, vai jebkura vakcinācija ir obligāta vai brīvprātīga valsts teritorijā. Lielākā daļa ES un EEZ valstu ieteicamā kārtā piedāvā vakcināciju, savukārt 12 valstīs bērnu vakcinācija pret dažām slimībām ir obligāta.
Latvijas valdība nolēma, ka obligāti jāvakcinējas veselības aprūpes, sociālo namu un izglītības jomas darbiniekiem, kuri ikdienā saskaras ar pacientiem, klientiem vai bērniem. Izmaiņas arī dod darba devējiem tiesības atlaist nevakcinētu darbinieku. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina Saeimai.
Arī vairākas citas valstis, piemēram, Francija un Grieķija, nolēmušas atsevišķām iedzīvotāju grupām noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka obligātā vakcinācija tiks piemērota ikvienam, kurš saskaras ar neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, būs jāvakcinējas ārstiem, medmāsām, biroju darbiniekiem un brīvprātīgajiem.
ASV prezidents Džo Baidens 29. jūlijā paziņoja, ka visiem federālajiem darbiniekiem un darbuzņēmējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19 vai jāpakļaujas stingriem drošības noteikumiem par masku valkāšanu, obligātiem testiem, distances ievērošanu u.tml.
