Sadaļas Sadaļas

«Re:Check» pēta – Preiļu novada vadītājas dzimšanas dienu un it kā vakcīnu izraisītu nāvi aprūpes centrā

Kāpēc nav nekāda pamata baumām, ka sociālās aprūpes centrā Valkā cilvēki miruši no vakcīnām? Un vai tiesa, ka Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, svinot dzimšanas dienu, pārkāpusi Covid-19 ierobežojumus? 

Baumas par sociālās aprūpes centru Valkā

Jau kopš vakcinācijas sākuma strauji izplatās mīti par dažādās valstīs no vakcīnām it kā mirušiem cilvēkiem. Dezinformācijai bieži tiek izmantotas nāves veco ļaužu namos. Latvija nav izņēmums.

Aprīļa sākumā daudzi “Facebook” dalījās ar kāda anonīma lietotāja ierakstu, ka Valkas sociālās aprūpes centrā pēc vakcīnām miruši 10 cilvēki. 

Re:Check pēta – Preiļu novada vadītājas dzimšanas diena, Juhņēvičas alga, vakcīnu izraisīta nāveRe:Baltica

Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrā “Valka” vadītāja Dace Bašķe skaidroja, kas centrā noticis: “Nu jā, martā ir 10 miruši iemītnieki. No 72 līdz 96 gadiem, nu veci cilvēki, slimi cilvēki.”

Bašķe stāstīja, ka 23. februārī centrā notikusi vakcinācija ar pirmo devu, bet divas dienas vēlāk 25. februārī iemītnieku rutīnas testēšana. To pansionātā veic reizi mēnesī. Tad atklājies, ka 15 no 58 iemītniekiem inficēti ar Covid-19. Vēlāk vēl vairāki.

“Vakcinācija, saslimšana, un tad mēneša laikā arī miršanas desmit. Un no tā bija panesies Valkas cilvēkos šī panika… Vai arī tā gribas kādam domāt, ka tas ir traki, un savas analīzes, versijas izteikt, nu tā tas ir aizgājis,” sacīja Bašķe.

Centra vadītāja atklāja, ka saslimusi arī puse darbinieku – gan tie, kas bija vakcinējušies, gan tie, kas ne. No mirušajiem sirmgalvjiem vakcīnu bija saņēmuši astoņi. Divi nebija ne vakcinēti, ne inficējušies, bet vēl trīs slimību izslimojuši krietni iepriekš, kad centru skāra pirmais Covid-19 uzliesmojums.

“To, ka no Covid-19 grūti atiet, atlabt, pareizāk sakot, es pati uz sevis izjutu. Bez vakcinēšanās saslimu. Un nesaslimu darbā, bet saslimu mājās no ģimenes, un ļoti grūti… Tāpēc es skatos uz to mirušo sarakstu, un tie trīs, kas mira stipri pēc Covid izslimošanas – tas tiešām ir grūti un ne visi var no viņa atiet,” norādīja Bašķe. 

Kas centrā infekciju ienesis, neesot zināms. Mediji jau februārī ziņoja par lielu uzliesmojumu citā Valkas pansionātā – valstij piederošajā aprūpes centrā, kurā bija saslimuši vismaz 80 cilvēki. Vakcinācija veco ļaužu namos toreiz vēl nebija sākta. Bašķe norādīja, ka abi uzliesmojumi nav saistāmi, jo tobrīd neviens darbinieks nestrādāja abos centros vienlaikus. Arī viņa pati inficējās ārpus centra. Jau februāra sākumā aizgājusi karantīnā kā ģimenes locekļa kontaktpersona, tad saslimusi pati un darbā atgriezusies tikai pēc mēneša.

Ja veselības aprūpes darbiniekiem ir aizdomas, ka cilvēks miris vai viņa veselība cietusi vakcīnu dēļ, ir jāaizpilda Zāļu valsts aģentūras (ZVA) interneta vietnē atrodamais blakņu ziņojums. Līdz aprīļa otrajai nedēļai aģentūra no Valkas nebija saņēmusi nevienu ziņojumu par cilvēkiem, kas varētu būt miruši vakcīnas dēļ. Kopumā pa visu Latviju bija saņemti 7 šādi ziņojumi. 

No tiem sešos gadījumos pēc padziļinātas informācijas izpētes saikne ar vakcīnu nav konstatēta, bet vienā izpēte turpinās. 

Ja ziņots par mirušu cilvēku, informācija tiek nodota arī ekspertīzes veikšanai Veselības inspekcijai.

Jāpiebilst, ka līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs Latvijā Covid-19 pansionātus skāris īpaši smagi. Līdz marta sākumam ar slimību bija miruši 379 to iemītnieki jeb ceturtā daļa visu Latvijas Covid-19 upuru skaita. 

Svētdien TV3 raidījums “Nekā personīgi” ziņoja par nelielu pansionātu Kocēnu novada Zilajākalnā. Tur īsā laika posmā ar Covid-19 nomira desmit sirmgalvji jeb trešā daļa iemītnieku. Iespējas sevi pasargāt ar vakcīnām viņiem nebija, jo pansionāta vadība no tām atteicās. To, ka vakcinēšana būtiski samazina mirstību, pašlaik vislabāk pierāda Lielbritānija. Jau marta sākumā Anglijā vecuma grupā virs 80 mirstība bija samazinājusies par vismaz 70%. Raitā vakcinācija tur ļāvusi atcelt lielu daļu ierobežojumu.

Vai Preiļu novada domes priekšsēdētāja pārkāpusi Covid-19 ierobežojumus?

Pirms dažām dienām sociālajā medijā “Facebook” parādījās ieraksts, kurā teikts, ka Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (Latgales partija) pārkāpusi slimības dēļ noteiktos ierobežojumus. Viņa Rīgas kafejnīcā kopā ar citiem cilvēkiem atzīmējusi savu dzimšanas dienu, bet, filmējot priekšvēlēšanu reklāmas rullīti, nav lietojusi sejas masku. 

Ierakstam pievienoti foto. Vienā redzama Plivda un vēl divas sievietes. Visas trīs pozē fotogrāfam, saspiedušās cieši kopā, nevienai nav sejas maskas. Pēc fonā redzamā neona gaismas uzraksta nav grūti tīmeklī atrast, ka foto uzņemts tikai pirms dažām nedēļām atklātā itāļu kafejnīcā Rīgā. Ieraksta autors norādīja, ka fotogrāfiju Plivda pati ievietojusi savā “Facebook” kontā, bet vēlāk izdzēsusi. Plivda “Facebook” rakstījusi, ka draugi sagādājuši pārsteigumu dzimšanas dienā.

To, ka foto tiešām ir no konkrētās kafejnīcas, apstiprināja tās pārstāve.

Tobrīd “Facebook” arvien bija redzams arī nesen uzņemts priekšvēlēšanu reklāmas video. Plivda šajās pašvaldību vēlēšanās Preiļu novadā ir Latgales partijas un “Jaunās Vienotības” apvienotā saraksta pirmais numurs. Uz video rullīša arī redzams “Jaunās Vienotības” pašvaldību vēlēšanu sauklis “Ikviens ir svarīgs”. Video Preiļu novada domes priekšsēdētāja skolas telpās sarunājas ar sava saraksta 12. numuru Raivi Žiharu, Preiļu Valsts ģimnāzijas skolēnu.

"Šī ir mana ķīmijas klase. Tā ir labākā klase Latgalē. Un es esmu milzīgi pateicīgs Preiļu novada domei par to, ka deva mums šādu iespēju. (..) Man prieks, ka Preiļu novada dome atkal izdarījusi labu darbu, lai mūsu skolēni būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū," sacīja Plivda.

Abi nav ievērojuši distanci un nav arī sejas masku. Valdības noteikumi nosaka, ka tās ir jālieto, ja telpā atrodas vairāk nekā viens cilvēks. Tas attiecas uz visām publiskām telpām, arī kafejnīcām, kas pašlaik drīkst pārdot ēdienu tikai līdzņemšanai.

Sazinoties ar Plivdu, lai jautātu, kāpēc pārkāpusi pulcēšanās ierobežojumus, nav lietojusi masku, politiķe gatava runāt tikai līdz brīdim, kad izdzird jautājumu. Viņa aizbildinājās ar to, ka bildes, kas redzamas sociālajos tīklos, ir no pagājušā gada. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt