«Re:Check» pārbauda: Vai Veselības ministrijas budžets ir dubultots, un vai sirdslēkmes gadījumā tiešām palīdzēs klepošana

Vai Veselības ministrijas budžets šīs valdības laikā ir dubultots, kā stāsta premjers Krišjānis Kariņš? Vai sirdslēkmes gadījumā tiešām palīdzēs klepošana? Tāds ieteikums kļuvis populārs sociālajos medijos. 

Vai Veselības ministrijas budžets ir dubultots, un vai sirdslēkmes gadījumā tiešām palīdzēs klepošana
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vai Veselības ministrijas budžets šīs valdības laikā ir dubultots?

Topošās koalīcijas partiju vidū vēl nesen bija domstarpības par to, kura uzņemsies veselības ministra amatu. Izskanējis, ka to neviens tā īsti nevēloties. Valdības veidotājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" paredz Veselības ministrijas (VM) vadību uzticēt "Apvienotajam sarakstam". Tā pārstāvji iepriekš bilduši, ka viņiem nav neviena no nozares ievēlēta deputāta. Turklāt, pirms lemt par amatu sadalījumu, esot jāsaprot, kādas būs finansiālās iespējas samilzušo nozares problēmu risināšanai. 

Vai nevarētu būt, ka "Apvienotais saraksts" vēlas premjera garantijas, ka VM budžets nesamazināsies? To Kariņam jautājis žurnāls "Ir".

Intervijā, kas bija publicēta 16. novembrī, premjers atbild, ka topošo koalīcijas partneru prasības līdz galam nesaprot. Kariņš intervijā skaidro, ka viņa valdības laikā Veselības ministrijas budžets esot divkāršots.

"Veselības ministrijas pamatbudžetā ir apmēram 1,5 miljardi eiro. Kad mēs pārņēmām valdību, bija nedaudz virs 800 miljoniem. Tātad piecu gadu laikā tas ir gandrīz dubultojies. Tas ir mūsu kopīgās koalīcijas jautājums, tas nav mans kā potenciālā premjera jautājums vai viņa kā potenciālā veselības ministra jautājums," intervijā teica Kariņš.

Šogad Veselības ministrijas budžetā pamatfunkcijām tiešām paredzēti nedaudz vairāk kā 1,5 miljardi eiro. Pašreizējā valdība darbu sāka 2019. gadā. Pirms tam – 2018. gadā – Veselības ministrijas budžets jau pārsniedza miljardu eiro, nevis 800 miljonus, kā teica Kariņš. Tātad

pašreizējās valdības laikā bijis tikai apmēram 50% kāpums, nevis 100 procentu jeb dubults pieaugums.  

Jāpiebilst, ka šajos skaitļos neietilpst tie vienreizējie papildu līdzekļi, kas saistīti ar Covid-19. Piemēram, šogad dažādiem infrastruktūras projektiem, iekārtu iegādei, vakcinācijas un citiem izdevumiem ministrijas budžetā atvēlēti aptuveni 350 miljoni eiro. Nākamajos gados šīs pozīcijas budžetā vairs netiek plānotas. Un pašreizējos plānos reāla veselības aprūpes finansējuma pieauguma patiesi nav. Kariņš gan norādījis, ka šī valdība nākamajai atstāj ap 90 miljonu eiro lielu rezervi un koalīcija varēs lemt, kam par labu tos pārdalīt. 

Kontekstam arī jānorāda, ka Latvija veselības aprūpei tērē daudz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ja netiks piešķirti papildu līdzekļi, tad nākamajos gados saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm finansējums tai kā daļa no iekšzemes kopprodukta turpinās samazināties. 

Vai sirdslēkmes gadījumā tiešām ieteicams ilgi un dziļi klepot?

Sociālajā medijā "Facebook" četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu par pirmo palīdzību sirdslēkmes jeb infarkta gadījumā. Tā pazīmes ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas izstarojas uz ķermeņa kreiso pusi, sirdsklauves, elpas trūkums, trauksme, nāves bailes, arī, piemēram, slikta dūša un vemšana.

Kā sev palīdzēt, ja sirdslēkmes gadījumā esat pilnīgi viens? "Facebook" ierakstā vēstīts, ka šādā gadījumā sevi izglābt varot ar klepošanu. Tā liekot sirdij sarauties un šāda slodze ļaušot atjaunot sirdsdarbību. 

"Sāciet klepot lēnām un atkārtoti. Starp katru no klepošanas reizēm nepieciešams veikt dziļu ieelpu. Saprotiet to, ka klepum ir jābūt ilgam un dziļam. Kādēļ jums ir jāprovocē klepus? Lieta tāda, ka klepus lēkme izraisa diafragmas kustību (..) Klepus liek sirdij sarauties, tādā veidā izraisot asins cirkulāciju tajā. Šāda slodze sirdij ir veselīga, jo tā palīdz normalizēt un atjaunot sirdsdarbību," teikts  "Facebook" ierakstā.

Ieteikums infarkta gadījumā glābt sevi ar klepošanu iepriekš izplatījies arī citās valstīs. Vai tas ir pamatots? Mēs vērsāmies pie Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja, profesora Andreja Ērgļa.

Viņš klepošanu kā glābiņu sirdslēkmes gadījumā sauc par mītu.

"Kad tiešām ir palēnināta sirdsdarbība, tad ir atsevišķas reizes, kad klepus var mazliet paātrināt sirdsdarbību un arī drusciņ tiešām ar to diafragmu, mobilizējot plaušas un tā tālāk, dod tā kā sirds masāžu. Bet tas ir tikai atsevišķos gadījumos, tad, kad mums ir tā saucamais sirds arests, kad tā sirds sāk tā kā stāties. Bet īstenībā, ja mēs runājam par to, ko mēs saucam par infarktu vai katastrofu sirdī, tad šāda lieta nevar palīdzēt," norāda kardiologs.

Dakteris Ērglis arī norāda, ka dažreiz ārsti lūdz cilvēkam paklepot, bet, ja pacients nav profesionāls mediķis, viņš nevar zināt, kas tieši noticis.

"Klepus – mēs kustinām diafragmu, tā kā to sirdi masējam, klepus laikā mums izdalās hormoni, adrenalīns mazliet, tādas lietas. Un tas var mānīgi palīdzēt kādu brīdi, bet tas nav tas, jo ar klepu mēs arī savā ziņā, ilgstoši klepojot, varam atkal novājināt organismu," skaidro Ērglis.

Tāpēc Ērglis aicina netērēt laiku un zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113. Pēc tam atvērt durvis, lai mediķi varētu iekļūt mājoklī, ja cilvēks ir viens. 

"Tas, ko var darīt, ir atvērt logu, elpot svaigu gaisu, skābeklis varētu vismaz mazliet palīdzēt. Bet labāk ir atpūsties un faktiski būt tādā miera stāvoklī un daudz ko nedarīt," iesaka kardiologs.

Arī Slimību profilakses un kontroles centrs cilvēkiem iesaka pēc infarkta nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113 un doties uz slimnīcu. Sirdslēkmes gadījumā laikus sniegta palīdzība ir ļoti būtiska. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti