«Re:Check» pārbauda: Vai šķeldas ražošana pieaugs par 20%, un kā jaunāka meža ciršana ietekmēs ciršanas apjomus?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Iepriekšējā "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā analizējām, kā gadu laikā mainījusies politiķu nostāja saistībā ar jaunāku mežu ciršanu un kāpēc mežu īpašniekiem dotā iespēja cirst vairāk siltuma ražotājiem nepalīdz. Aizvadītajā nedēļā diskusijas turpinājās, un tām sekoja arī "Re:Baltica". Šoreiz par to, kā maldina Zemkopības ministrijas vadība. Vai taisnība, ka šķeldas ražošana kāps par 20%, un vai tiešām Latvijas valsts mežos saistībā ar ciršanu nekas nemainīsies?

Vai šķeldas ražošana pieaugs par 20%, un kā jaunāka meža ciršana ietekmēs ciršanas apjomus?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Cik lielā mērā varētu pieaugt šķeldas ražošana?

Valdība pirms Jāņiem steigā pieņemto lēmumu ļaut cirst tievākus un jaunākus kokus pamato ar nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Gan Latvijas Banka, gan siltumuzņēmumi norāda, ka mērķis netiks sasniegts. Iemesls – šķeldas ražotājiem izdevīgāk to eksportēt uz valstīm, kur ir liels pieprasījums un līdz ar to augsta cena. Taču "Re: Baltica" pievērsa uzmanību arī tam, kādus skaitļus min Zemkopības ministrijas vadība. 

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības pēc 21. jūnija valdības sēdes sacīja, ka koku ciršanas noteikumu iespaidā saražos pat par 20% vairāk šķeldas.

"Tātad, kā mēs zinām, kopš 2016. gada ir bijusi diskusija dažādos līmeņos par (..) mežapstrādes procesu pilnveidošanu, jaunu principu ievešanu attiecībā pret caurmēru, kas jau vairākus gadus darbojas pie mums kaimiņos Igaunijā.

Tas, pēc mūsu aprēķiniem, dotu šos papildu kubikmetrus un palielinātu šķeldas ieguvi par 20%," teica Gerhards.

Līdzīgi Latvijas Radio Krustpunktā nedēļu vēlāk teica Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).

"Mēs paredzam, ka šķelda un enerģētiskais kurināmais varētu tikt tirgū būt vairāk par 20% nekā līdz šim," norādīja Eglīts.

Gerharda un Eglīta teikto atkārtoja vairāki mediji, piemēram, TV3, LSM un LETA. Arī Latvijas Televīzijas "Panorāma".

"Re:Check" nolēma pārbaudīt, cik ticami ir šie 20%. Zemkopības ministrija ziņojumā valdībai rakstīja, ka privātajos mežos izmaiņu ietekmē ciršanas apjomi varētu augt vidēji par 5–8% un mežinieki iegūtu par 80 tūkstošiem kubikmetru vairāk kurināmās koksnes.

No ministrijas konkrētus aprēķinus nesaņēmām. Tāpēc jautājām vairākiem šķeldas ražotājiem – gan vietējiem, gan ārzemju: cik daudz šķeldas no minētajiem 80 tūkstošiem kubikmetru varētu saražot?

Ražotāju prognozes salīdzinājām ar kopējo Latvijā gadā saražotās šķeldas apjomu un secinājām, ka pieaugums būtu tikai nepilni 3%, nevis 20%, kā sacīja Gerhards un Eglīts. 

Tikai pēc tam, kad ražotāju prognozi parādījām ministrijai, tā atzina, ka patiesībā par 20% pieaugs pieejamā koksne, nevis šķelda. Tātad Zemkopības ministrijas vadība maldina sabiedrību. Patiesībā koku caurmēra samazinašana dotu pavisam nelielu šķeldas apjoma kāpumu. Turklāt, kā minēts, to arvien varēs eksportēt, un siltuma piegādātājiem valdības lēmums dzīvi neatvieglos. 

Vai un kā cērtamo koku caurmēra samazināšana ietekmēs ciršanas apjomus valsts mežos?

Valsts mežos maksimālo ciršanas apjomu apstiprina valdība. Tas tiek darīts reizi piecos gados. Laika posmam no 2021. līdz 2025. gadam valdība maksimālo ciršanas apjomu noteica pirms diviem gadiem.

2017. gadā, kad koku ciršanas noteikumi iepriekšējo reizi nonāca valdībā, Zemkopības ministrija apgalvoja, ka valsts mežus caurmēra samazināšana neskars. Arguments – tiem esot pavisam cits normatīvais regulējums jeb jau minētais ik piecu gadu rīkojums par maksimālo apjomu.

Arī tagad zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) runāja līdzīgi. Vēl nedēļu pēc valdības lēmuma mainīt cērtamo koku caurmēru viņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja: "Valsts mežiem nākamajiem pieciem gadiem cirsmas jau ir apstiprinātas (..) un jau viss šajā virzienā notiek un tur nekas mainīts netiks. Un arī šobrīd ar šiem grozījumiem nav paredzēts īpaši kaut ko orientēt uz valsts mežiem vai kā savādāk."

Tomēr tas ir maldinoši. Dažas dienas pēc valdības sēdes, kurā tā atbalstīja tievāku koku ciršanu, tika publicēts sēdes protokols. Tajā lasāms, ka

Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot izmaiņas, lai palielinātu valsts mežos iegūstamās koksnes apjomu par, citēju, "vismaz vienu miljonu kubikmetru". Pašlaik piecu gadu maksimālais apjoms ir 25,7 miljoni kubikmetru. Ministrija lēsusi, ka papildu miljons kubikmetru varētu palielināt pārskata gada peļņu par 22,4 miljoniem eiro. 

Jautājām Eglītam, kādēļ viņš vēl nedēļu pēc valdības lēmuma radio teica, ka valsts mežos nekas nemainīsies. Viņš atbildēja, ka esot runājis konkrēti par cirtes caurmēra samazināšanas ietekmi uz valsts mežu ciršanu, nevis ciršanu kopumā. Savukārt uz jautājumu, ko nozīmē "vismaz par miljonu" un vai varētu cirst vēl vairāk, Eglīts atbildēja: "Nē, nav plānots šobrīd vairāk, un tas ir paredzēts tā, lai nodrošinātu to šķeldas pieejamību tirgū, lai sāktu stabilizēties enerģētiskās šķeldas resursu cenas un cenu līmenis."

"Re:Check" centās arī uzzināt, vai tiešām izmaiņas cērtamo koku caurmērā neietekmēs valsts mežus? "Latvijas Valsts mežu" komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs mums apgalvo, ka valsts mežos nesāks cirst kokus pēc caurmēra. Kā iemeslu viņš minēja lielo pieaugušo un pāraugušo mežu apjomu valsts mežos.

"Valsts mežos, ko apsaimnieko "Latvijas Valsts meži", šobrīd ir vairāk nekā 220 tūkstoši hektāru tādu mežu, kas ir pieauguši vai pat pārauguši (krietni pārauguši) ciršanas vecumu, un kur šo ciršanu un meža atjaunošanu var veikt pēc vecuma kritērija un nav nekādas vajadzības izmantot diametra kritēriju," norādīja Kotovičs.

Turklāt, viņaprāt, cirst jaunus mežus nav izdevīgāk, jo veci meži aug lēni, un tādēļ mazāk pieaug koksne. Esot vērtīgāk cirst nost un veco vietā stādīt jaunus. 

Tātad izlemts, ka arī valsts mežos var cirst vairāk. Tomēr uzņēmums sola, ka tāpat kā līdz šim cirtīs tikai vecos mežus. Taču jāatgādina, ka pirms trim gadiem, kad iespējas cirst jaunākus kokus vēl nebija, "Latvijas Valsts mežu" valdes loceklis Edvīns Zakovics intervijā Latvijas Radio nenoliedza, ka uzņēmumam šāda interese ir.

""Latvijas Valsts mežiem" plānojot, apjoma tiek aprēķināts viens skaitlis, kas ir faktiski kaut kur jāizvieto dabā, un "Latvijas Valsts mežiem" šie noteikumi var palīdzēt, nelielu apjomu šo atjaunošanas ciršu platību izvietojot dabā," teica Zakovics.

Jāpiebilst arī, ka 2017. gadā, kad cirtes caurmēra noteikumu grozījumus virzīja pirmo reizi, "Latvijas Valsts meži" tos atzinīgi novērtēja, uzsverot grozījumu dotās priekšrocības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti