«Re:Check» pārbauda: Vai Nacionālās apvienības līderim taisnība par sasniegto demogrāfijas jomā

Nacionālās apvienības (NA) deputāts Raivis Dzintars stāstījis, ka partija esot pildījusi solījumus demogrāfijas jomā un kā pierādījumu minēja to, cik daudz bērnu dzimst vienai sievietei – šajā rādītājā Latvijai esot lielākais progress Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" analizē, vai politiķim ir taisnība.

«Re:Check» pārbauda Dzintara teikto par demogrāfijā sasniegto un Latkovska sacīto par atbalstu Ukrainas bēgļiem
00:00 / 07:37
Lejuplādēt

Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši tikai četri mēneši, un politiķiem arvien biežāk nākas atbildēt uz jautājumiem par iepriekš doto solījumu izpildi. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Kas notiek Latvijā?" NA priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars kā pierādījumu sasniegtajam demogrāfijas jomā minēja konkrētu rādītāju – summāro dzimstības koeficientu jeb to, cik bērnu dzīves laikā piedzimst vienai sievietei, ja dzimstība saglabātos aprēķina gada līmenī.

"Kopš tā laika, kad pirmoreiz izskanēja jēdziens "demogrāfijas ultimāts", mēs esam Eiropas Savienībā panākuši visstraujāko progresu attiecībā par bērnu īpatsvaru attiecībā uz vienu sievieti Eiropas Savienībā. (..) Tie ir statistikas dati. Tas sakrīt ar laiku, kopš Nacionālā apvienība ir izvirzījusi demogrāfijas ultimātu," norādīja Dzintars.

Pēc brīža deputāts norādīja uz pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem un vēlreiz uzsvēra šo rādītāju. "Tā ir mana pilnīga pārliecība, ka tas bez mums nenotiktu. Tas ir noticis, un izrāviens salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir ļoti, ļoti būtisks – straujākais no ES valstīm," teica Dzintars.

Vai tiešām Latvijā jaundzimušo skaits vidēji uz vienu sievieti aug straujāk nekā citur? Ne gluži.

Ar demogrāfijas ultimātu NA nāca klajā 2012. gada rudenī. Solīja nebalsot par budžetu, ja koalīcijas partneri nepiekritīs būtiski kāpināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Toreiz galvenokārt NA spiediena rezultātā dažu gadu laikā tika palielināti dažādi pabalsti, piešķirts valsts līdzfinansējums privāto bērnudārzu apmeklēšanai, ieviesti vēl citi atbalsta mehānismi.

Summārais dzimstības koeficients, par kuru runā Dzintars, ekonomiskās krīzes gados bija nokritis no vidēji 1,58 bērniem uz vienu sievieti līdz vidēji 1,33 bērniem. Tas atkal sāka augt jau minētajā 2012. gadā – tātad vēl pirms demogrāfijas ultimāta izteikšanas. Augstāko līmeni – vidēji 1,74 bērni uz vienu sievieti – rādītājs sasniedza 2016. gadā. Tolaik tas patiesi bija viens no augstākajiem ES.

Kā toreiz portālam LSM skaidroja demogrāfs Pēteris Zvidriņš, tad vairāk dzima arī tāpēc, ka krīzes laikā daļa ģimeņu lēmumu par bērna laišanu pasaulē bija atlikuši. Taču kopš 2017. gada koeficients pakāpeniski samazinājies un pēdējos gados atgriezies pirmskrīzes līmenī – proti, atkal dzimst mazāk nekā vidēji 1,6 bērni uz vienu sievieti. Šajā ziņā esam mazliet priekšā ES vidējam rādītājam, taču noteikti ne starp līderiem. Virknē valstu, piemēram, Čehijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā – dzimst vairāk bērnu, ja rēķina proporcionāli reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitam.

Tātad lielāku pabalstu vai citu apstākļu ietekmē izrāviens bija. Taču sen un īslaicīgs.

Dzintars rakstiski norādīja, ka raidījumā esot runājis tikai par konkrētajiem gadiem. Viņaprāt, pēc tam neesot pietiekami ieguldīts ģimeņu atbalstā, tāpēc koeficients atkal gāja uz leju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt