Iekšlietu ministre Marija Golubeva 9. maijā sniedza interviju Latvijas Televīzijas krievu redakcijas raidījumam "TČK". Raidījuma vadītājs viņai jautāja, vai Latvija plāno sūtīt izmeklētājus uz Ukrainu kara noziegumu izmeklēšanai. Uz žurnālista piebildi, ka mūsu izmeklētāji jau tāpat ir pārslogoti, ministre atbildēja, ka plānots sūtīt policijas ekspertus, nevis izmeklētājus. Viņa piebilda: "Kā es saprotu, kopumā mums tieši tādu smago noziegumu izmeklēšana notiek diezgan neslikti. Ir, protams, trīs vai četras skaļas lietas, kurās progress ir lēnāks, tāpēc veidojas sabiedrībā priekšstats, ka nav progresa, bet absolūts vairums slepkavību un citu smago noziegumu tiek atklāts. To ir ļoti būtiski atgādināt."
Vai absolūtais vairums smago noziegumu tiešām tiek atklāts? Dati to neapstiprina. Ministrei ir taisnība tikai par slepkavībām, taču tā ir niecīga daļa no kopējā noziegumu skaita. Valsts policija skaidro, ka no pērn veiktajām 37 slepkavībām vainīgais atklāts 97 procentos gadījumu. Jāņem vērā, ka lielākā daļa slepkavību ir sadzīviskas un notiek mājas apstākļos.
Policija pirms aptuveni gada izplatītā preses relīzē norādīja: "Pēdējo piecu gadu laikā nemainīgi lielāko daļu no šiem noziegumiem sastāda tieši sadzīviska rakstura slepkavības – aptuveni 97% gadījumu. Šajos noziegumos uzbrucējs un upuris pārsvarā ir savstarpēji pazīstami un atradušies alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē."
Šādu skaidrojumu policija sniedza pēc tam, kad sabiedrību salīdzinoši neilgā laikā bija satricinājušas vairākas skaļas pasūtījuma slepkavības.
Taču situācija sevišķi smago un smago noziegumu izmeklēšanā kopumā saskaņā ar pieejamajiem datiem ir daudz sliktāka. Sevišķi smagi noziegumi ir tīši nodarījumi, par kuriem paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par astoņiem gadiem vai mūža ieslodzījums. Pieejamā statistika rāda, ka pērn sākti 1300 šādi kriminālprocesi, bet atklāti tikai 685, tātad 53 procenti. Savukārt no smagajiem noziegumiem – tikai 30 procenti.
Līdzīga proporcija bijusi arī 2020. gadā. Valsts policija atbildē skaidro, ka smago noziegumu atklāšana ir sarežģīta un laikietilpīga. Īpaši ņemot vērā daudzo starptautiska rakstura krāpšanas gadījumu skaitu, kur nepieciešama sadarbība ar citu valstu kolēģiem. Daļa noziegumu tiekot atklāta vēlāk nekā gada laikā.
Taču datus, kas rādītu būtiski lielāku atklāto lietu īpatsvaru ilgākā termiņā, policija nesniedz un tādus neatrada arī faktu pārbaudes projekts "Re:Check".
"Re:Check" lūdza Golubevas teikto skaidrot arī viņas sabiedrisko attiecību padomniecei Lindai Curikai. Viņa pārsūtīja to pašu Valsts policijas atbildi.
Tātad ir tiesa, ka policija atklāj absolūti lielāko daļu slepkavību. Savukārt smago noziegumu izmeklēšana kopumā nerit ne tuvu tik spoži, kā stāsta ministre.
