Decembra vidū portāls "Diena" ziņoja par graujošajām sekām, kas Latviju gaidot saistībā ar Konkurences padomes pirms pusotra gada atklāto būvnieku karteli. Desmit celtniecības uzņēmumiem par ikgadēju neatļautu vienošanos publiskajos un privātajos iepirkumos tika piespriests 16,6 miljonu eiro liels sods. Daļā no šiem iepirkumiem bija Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Vairums uzņēmumu sodu pārsūdzējuši, un aizvadītajā vasarā lietu sāka skatīt tiesa. Citāts no "Dienas" raksta: "Eiropas Savienības nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka Konkurences padomes lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro Eiropas Komisijai un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi."
Lai gan bez anonīmajiem juristiem nekādi citi informācijas avoti rakstā nebija minēti, šo ziņu pārpublicēja portāli Jauns.lv un LA.lv. Mazliet citādā formātā – arī NRA.lv. Tā strauji kļuva populāra arī sociālajos medijos. Piemēram, politiskais konsultants Jurģis Liepnieks "TikTok" stāstīja, ka Eiropas Komisija gatavojas Latvijai uzlikt 600 miljonu sodu, bet kāds pazīstams dezinformators to pasniedza kā Eiropā jau faktiski pieņemtu lēmumu. Proti, Latviju sodīšot gan ar 600 miljoniem, gan ar 60% turpmākā finansējuma atņemšanu.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina.
Tajā skaidro, ka struktūrfondu regulējums vispirms liek dalībvalstīm pašām izmeklēt pārkāpumus un veikt finanšu korekcijas. Proti, samazināt finansējumu par to daļu, kas pārtērēta. Tāpēc par to esot atbildīgas Latvijas iestādes.
Par Eiropas Savienības līdzfinsēto projektu uzraudzību atbildīgā Latvijas iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas strādā finanšu ministra pakļautībā. Aģentūras direktores vietniece Gundega Šulca stāsta, ka, reaģējot uz Konkurences padomes atklāto, finansējuma korekcija jau ir veikta: "Šobrīd aprēķini liecina par to, ka tas būs aptuveni 18,9 miljoni, gandrīz 19 miljoni eiro, ja vien nav tā, ka tiesas gaitā atklājas kādi jauni fakti."
No minētajiem 19 miljoniem Latvijai samazinātā Eiropas struktūrfondu nauda ir 16,5 miljoni eiro. Pārējais – valsts budžeta finansējums.
Šulca neredz pamatu arī pieņēmumam, ka Latvijai karteļa dēļ būs mazāk Eiropas struktūrfondu naudas nākotnē: "Tieši pretēji, Eiropas Komisija seko ļoti aktīvi līdzi šai karteļa lietai un izturas ar izpratni par to, ka Latvijas iestādes ir atklājušas šādu apjomīgu karteli. Patiesībā tieši tas, ka valsts spēj šīs lietas atklāt, ir ļoti būtiski. Un tādos gadījumos arī ar komisiju parasti nav situācijas, ka tiek diskutēts, ka ir kādas korekcijas pret valsti, jo valsts spēj parādīt, ka nelikumības, pat ja tās ir, tiek atklātas."
Jautājām arī "Dienas" raksta autoram Guntaram Gūtem, kā viņš nonāca līdz pieņēmumam, ka būs jāatmaksā 600 miljoni. Viņš norādīja uz publiski izskanējušajām aizdomām par projektu pasūtītāju un politiķu iesaisti kartelī. Ja to pierādītu, Latvijai būtu jāatmaksā daudz vairāk.
Ir tiesa, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pirms vairākiem gadiem sāktajā kriminālprocesā figurēja vairāku pazīstamu politiķu vārdi. Taču jāatgādina, ka KNAB korupciju nespēja pierādīt un procesu slēdza. Tātad vismaz līdz šim pasūtītāju iesaiste kartelī nav konstatēta. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums bija tikai daļā no tiem iepirkumiem, kuru rezultātus ietekmēja Konkurences padomes atklātās neatļautās būvnieku vienošanās.
Tātad apgalvojumam par 600 miljonu sodu Latvijai nav pamata.
