«Re:Check» pārbauda: Vai Latvija par maz palīdz Ukrainai, un vai tiešām 75% Latvijas krievvalodīgo atbalsta karu Ukrainā

Kāpēc ''Saskaņas'' deputāts Boriss Cilevičs stāsta, ka Latvija par maz palīdz Ukrainai? Un vai taisnība Krievijas vēsturniekam Sergejam Medvedevam, ka 75% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta karu Ukrainā?

«Re:Check» pārbauda: Vai Latvija par maz palīdz Ukrainai, un vai tiešām 75% Latvijas krievvalodīgo atbalsta karu Ukrainā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vai tiešām 75 procenti Latvijas krievvalodīgo atbalsta karu?

Neilgi pirms Lieldienām Krievijas vēsturnieks un politologs Sergejs Medvedevs platformā "Facebook" publicēja ierakstu par krievvalodīgo attieksmi pret karu Ukrainā. Medvedevs ir ass Kremļa politikas kritiķis un, kā noprotams no viņa rakstītā, pirms dažām nedēļām pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Lūk, daļa no viņa rakstītā, iztulkota latviešu valodā:

“Vakar šeit, Latvijā, kolēģi parādīja datus no krieviski runājošo iedzīvotāju aptaujas: 75 procenti atbalsta Krievijas karu Ukrainā! [..] OK, es neredzēju jautājumu vai metodoloģiju, tikai kolonnu grafikā, bet skaitļi tik un tā ir iespaidīgi.”

Tālāk ierakstā viņš stāsta, kā saskāries ar pozitīvu attieksmi pret Krieviju, mēģinot Latvijā noīrēt dzīvokli un braucot taksometrā. Medvedeva rakstīto atzinīgi novērtējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kopumā Medvedevam platformā "Facebook" ir gandrīz 40 tūkstoši sekotāju.

Taču vai tiešām 75 procenti Latvijas krievvalodīgo atbalsta karu? Medvedevs uz mūsu aicinājumu norādīt informācijas avotu neatbildēja. Uz līdzīgu lūgumu komentāros pie sava "Facebook" ieraksta viņš atbildējis, ka avota viņam nav. To esot tikai dzirdējis kādā sarunā.

Meklējām datus paši. Latvijā līdz šim publiskoti trīs pētījumi par iedzīvotāju attieksmi pret karu. Marta sākumā pēc Valsts kancelejas pasūtījuma aptauju veica uzņēmums "Latvijas fakti". Tajā viens no jautājumiem bija “Cik lielā mērā Jūs pats personīgi atbalstāt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā?”

Atbalstu iebrukumam pauda 19% krievu tautības respondentu. Savukārt 47% norādīja, ka iebrukumu pilnībā vai drīzāk neatbalsta.

Marta sākumā un marta vidū aptaujas internetā pēc LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma veica pētījumu firma SKDS. Arī tajās atbalstu Krievijai izteikuši aptuveni 20% krievvalodīgo respondentu. Tiesa, krieviski runājošo vidū daudz vairāk ir to, kas skaidri nenostājas nevienā pusē. Marta vidū veiktajā SKDS aptaujā 46% no viņiem pauduši, ka nezina, kuru pusi atbalsta. Vēl deviņi procenti atbildējuši, ka nevienu.

SKDS projektu vadītāja Ieva Strode pieļauj, ka aptauju laikā daudzi, iespējams, vēl nebija noformulējuši viedokli.

"Daļa negrib to teikt, bet daļai tiešām varētu būt, ka viņi mēģina sagaidīt un saprast, kāda krievu auditorijā ir tā sabiedriskā doma. Ka tad viņi piesliesies. Viņi tiešām mēģina salikt kopā atšķirīgos signālus, kas tur ir," norāda Strode.

Tāpat nevar izslēgt, ka daļa krievvalodīgo Krievijas rīcību atbalsta, bet nevēlas to teikt.

"Šai pozīcijai tika uzreiz baigais pretspars. Tie, kuri ir par Krieviju, tie ir slikti, un punkts! Un tajā brīdī tu arī kautrējies atbildēt," stāsta Strode.

Strode skaidro, ka precīzākiem secinājumiem par Latvijas krievvalodīgo attieksmi būtu nepieciešami padziļināti pētījumi.

"Ja būtu vairāk jautājumu, tad mēs varētu kaut kādus apgalvojumus paust. Mēs redzētu, ko saka tie, kas par Krieviju, bet ko tie, kas par Ukrainu. Un ko teica tie, kas ne par vienu, ne par otru. Vai viņi tic, ka Ukraina pati izprovocēja. Vai “Ko jūs darījāt astoņus gadus?”. Ir kaut kādi apgalvojumi, kuri varētu būt pretrunīgi," skaidro Strode.

Tātad ir daudz krievvalodīgo, kas pašlaik skaidru nostāju nepauž. Taču apgalvojumam, ka 75% vai pat vairākums krievvalodīgo Latvijā karu atbalsta, nav pamata.

Vai Latvija par maz palīdz Ukrainai?

Iepriekšējās nedēļās sociālajos medijos vairākkārt izskanējuši jautājumi, cik īsti liels ir Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai. Neizpratni pastiprināja kādas Vācijas domnīcas 19. aprīlī publicētie dati, kurā valstis sarindotas pēc katras sniegtās militārā palīdzības apmēra attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Ar 220 miljoniem eiro, kas ir gandrīz 0,8% no IKP, tālu priekšā pārējām šajā grafikā ir Igaunija. Latvija ar pāris miljoniem – tātad simtiem reižu mazāku devumu – ierindota tikai 18. vietā.

Aizsardzības ministrija šo informāciju noliedza. Tā preses relīzē atkārtoja ministra Arta Pabrika jau pirms Lieldienām pausto, ka arī Latvija nogādājusi Ukrainai militāro palīdzību vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā un šajā ziņā ir starp līderēm citu valstu vidū.

Neraugoties uz to, pārmetumi par it kā mazo atbalstu turpināja izplatīties. Piemēram, Saeimas deputāts Boriss Cilevičs no "Saskaņas" vēl 21. aprīlī ''TV24'' stāstīja, ka viņam esot bažas par Latvijas sniegtā militārā atbalsta apmēru. Viņš atsaucās uz jau minēto Vācijas domnīcas grafiku un sacīja:

"Pirmajā vietā, ziniet, kas? Igaunija. Kārtējo reizi Igaunija. Latvija nav pirmajā desmitniekā. Tā kā deklarācijas ir ļoti laba lieta, bet es domāju, ka mums daudz vairāk … mums nevajadzētu, kā saka, nomazgāt rokas tikai ar deklarācijām. Mums jādomā daudz vairāk, kā palīdzēt Ukrainai praktiski."

Cilevičs mums atzina, ka pats skaitļus neesot pārbaudījis. Savukārt Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju par patieso militārā atbalsta apjomu neesot pamanījis.

Jautājām minētajai Vācijas domnīcai, kāpēc norādītais Latvijas atbalsts ir tik mazs. E-pasta sarakstē tās pārstāvji min divus iemeslus. Pirmkārt, tā apkopojusi tikai publiski pieejamo informāciju un darījusi to vēl tad, kad Latvija nebija izziņojusi sniegtā atbalsta apmēru. Otrkārt, uzskaitīta tikai kopš kara sākuma piešķirtā militārā palīdzība, bet Latvija daļu atbalsta Ukrainā nogādājusi pirms Krievijas iebrukuma.

Kā mums skaidro Aizsardzības ministrija, runa ir, piemēram, par "Stinger" raķešu sistēmām, kas finansiālā izteiksmē veido vairāk nekā pusi sniegtā atbalsta. Tās Ukrainā nogādātas 23. februārī – tikai sešas stundas pirms kara sākuma, līdz ar to Vācijas nevalstiskās organizācijas apkopojumā nav iekļautas.

Tātad

konkrētais datu apkopojums ir maldinošs un nesniedz patiesu informāciju par to, cik lielā mērā Latvija vai citas valstis militāri palīdzējušas Ukrainai. Saskaņā ar ministrijas pausto, Latvija sniegusi Ukrainai militāro atbalstu vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā. Tie ir nepilni 0,7% no mūsu IKP jeb aptuveni trešā daļa no viena gada Latvijas aizsardzības budžeta.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt