«Re:Check» pārbauda: Vai Krištopans saka taisnību par Latvijas un Igaunijas valsts parādu?

Vai partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas deputāts Vilis Krištopans saka taisnību par Latvijas un Igaunijas valsts parādu? To "Re:Baltica" skaidroja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā. 

«Re:Check» pārbauda: Vai Krištopans saka taisnību par Latvijas un Igaunijas valsts parādu?
00:00 / 11:11
Lejuplādēt

Aizņemšanās un it kā milzīgais Latvijas valsts parāds ir viens no galvenajiem partijas "Latvija pirmajā vietā" tematiem saziņā ar atbalstītājiem.

"Es, protams, negribēju nākt otrreiz, bet vienmēr, kad ir runa par aizņemšanos, es vienmēr te nākšu un runāšu," 24. novembrī no Saeimas tribīnes valdību kritizēja partijas ''Latvija pirmajā vietā'' deputāts, kādreizējais premjers Krištopans. "Es uzdošu jau 137. reizi to savu retorisko jautājumu. Vai igauņiem bija cits kovids, vai igauņiem bija cits Putins un cits karš? Igauņi ir aizņēmušies 6,6 miljardus eiro 32 gados. Kariņa valdība, pēc Valsts kases oficiālajiem datiem, četros gados ir aizņēmusies 6,9 miljardus eiro, precīzi – tie ir Valsts kases dati. Kas jums traucē četros gados strādāt tā kā igauņiem?"

Jautājot, vai igauņiem bija cits kovids, cits Putins un karš, Krištopans sēdē lika noprast, ka šajā posmā Latvija aizņēmusies krietni vairāk nekā Igaunija. Taču tā nav.

Gluži pretēji, šo pandēmijas un energoresursu krīzes seku mazināšanai Igaunija proporcionāli iedzīvotāju skaitam aizņēmusies vairāk. Taču būtiski atšķirīgi bija abu valstu izejas punkti. Igaunijai gan iepriekš, gan šobrīd ir zemākais valsts parāds Eiropas Savienībā. Pašlaik tas ir nedaudz virs sešiem miljardiem eiro, savukārt Latvijai – 16,8 miljardi jeb vairāk nekā 40% no iekšzemes kopprodukta. Šajā ziņā esam līdzīgās pozīcijās ar Lietuvu. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā virkne dalībalstu aizņēmusies vēl krietni vairāk un vidējais valsts parāds Eiropas Savienībā ir gandrīz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Re:Check" jautāja Krištopanam, kāpēc viņš nekorekti krīžu kontekstā kā paraugu piesauc Igauniju, lai gan tā aizņēmās vairāk nekā mēs? 

"Četros gados ļoti daudz kas ir darīts nepareizi, to es gribēju pateikt. Tai skaitā aizņemšanās lielāka, nekā bija vajadzīga, tai skaitā nekas netika darīts, lai ekonomika augtu," skaidroja Krištopans.

Krištopans arī norādīja, ka iepriekš valsts parāds strauji auga laikā, kad pie varas bija pašreizējās "Jaunās Vienotības" politiķu vadītas valdības. "Tur jau jāņem klāt visas "Vienotības" valdības, ja jau skatāmies plašāk. [Laimdota] Straujuma, [Valdis] Dombrovskis, viņi visi, ja jau tā skatāmies plašāk. Viņi kopā, kopā ir aizņēmušies padsmit miljardus."

Jāpiebilst, ka vienas partijas vainošana lielajā valsts parādā ir vēl viens populārs vēstījums, kuru sociālajos medijos ar speciāli izveidotām vizualizācijām jau ilgāku laiku izplata opozīcijas politiķi. Taču tā gluži nav.  

Valsts parāds visstraujāk izauga pēc 2008. gada, kad Latviju pārsteidza ekonomiskā krīze un tika runāts pat par iespējamu valsts maksātnespēju.  Lai to novērstu, Eiropas Savienība nāca palīgā ar vairāku gadu finanšu atbalsta programmu. Lūk, kā par to 2008. gada decembrī ziņoja Latvijas Radio: "Beidzot ir zināma aizdevuma summa Latvijai, kuru valdība aizņemsies, lai varētu izpildīt ekonomikas stabilizācijas plānu. Kopumā Latvija no dažādām finanšu institūcijām saņems 7,5 miljardus eiro jeb 5,27 miljardus latu lielu aizdevumu."

Valdības vadītājs tolaik bija Ivars Godmanis no LPP/LC, bet finanšu ministrs – Atis Slakteris no Tautas partijas. LPP/LC kopā ar Godmani vadīja tagadējais "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Smagajās krīzes sekās daļēji tika vainota līdz tam īstenotā "trekno gadu" un "gāzi grīdā" politika. Igaunija, atšķirībā no Latvijas, šādā situācijā nebija nonākusi.

Godmaņa valdība drīz pēc stabilizācijas plāna apstiprināšanas krita, taču tieši tā pieņēma pirmos, tolaik neizbēgamos lēmumus, kuru iespaidā valsts parāds strauji auga.

Atgriežoties pie Krištopana, kontekstam jāieskatās vēl senākā pagātnē, kad viņš pats vadīja valdību. Tas bija nepilnu gadu no 1998. gada novembra. Arī tolaik vēl nelielais valsts parāds strauji pieauga – gada laikā par nepilnu trešo daļu. Kad "Re:Check" atgādināja to Krištopanam, viņš teica, ka, lai arī bija premjers, pats šo soli neesot atbalstījis, turklāt parāda apmērs bija daudz mazāks.

"Bija Krievijas krīze, 1998. gads, numur viens. Godmanis bija finanšu ministrs, es toreiz biju pret. Viņi toreiz izlaida pirmās eiroobligācijas. Bet tas ir kaut kāds nieka pusmiljards, jūs saprotiet, pusmiljards. Kopējais valsts parāds bija pusmiljards!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti