"Politico" pētījuma rezultātus pārpublicēja vairāki Latvijas ziņu portāli un politiķi. Ziņa izplatījās arī sociālajos medijos. Vietējie dezinformatori to izrāva no konteksta un stāstīja, ka sankcijas netiek ievērotas. Proti, tirdzniecība ar Krieviju esot nevis mazinājusies, bet pat augusi.
Lūk, fragments no kāda "TikTok" video: "Mēs vienīgie tās [sankcijas] ievērojam, kamēr visas citas – vecās Eiropas Savienības valstis – viņas patiesībā tirgojas. Īstenībā visi tirgojas. Nav tā, ka tas stāv pa nullēm, viņi tirgojas. Februāris – augusts, kad notiek karš. Tirdzniecība ar Krieviju vairākkārt palielinājusies. Kā tas ir iespējams?"
Ir taisnība, ka naudas izteiksmē līdz augustam importa vērtība bija lielāka nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā. Taču tas galvenokārt skaidrojams ar straujo cenu kāpumu Krievijas galvenajām eksportprecēm – īpaši jau energoresursiem, no kuriem tik ātri atteikties liela daļa Eiropas valstu nespēja. Taču nav tiesa, ka Eiropas Savienība būtu pirkusi vairāk. Ja salīdzina importēto preču apjomu tonnās, redzams, ka pērn no Krievijas pirkts būtiski mazāk.
Avots: Eurostat
Otrkārt, liela daļa sankciju stājās spēkā gada otrajā pusē. Salīdzinot pieejamos "Eurostat" datus līdz oktobrim, redzams, ka apjoma jeb masas izteiksmē imports sarucis par vairāk nekā ceturtdaļu. Savukārt iepirkto preču vērtība cenu kāpuma dēļ no februāra līdz oktobrim bijusi par 43% lielāka nekā gadu iepriekš. To, ka sankcijas darbojas, lai arī lēnāk, nekā gribētos, apliecina arī atsevišķu mēnešu rādītāji. Ar katru mēnesi importēts arvien mazāk, līdz septembrī un oktobrī mazāka nekā gadu iepriekš bijusi arī Krievijai samaksātā preču vērtība.
Vai Latvija tiešām ir muļķu lomā, kā to sociālajos medijos apgalvo vairāki partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvji? Ne gluži. Virkne citu Eiropas Savienības valstu importu no Krievijas gan naudas izteiksmē, gan preču apjoma ziņā pērn samazināja straujāk nekā mēs. To vidū ir Ziemeļvalstis, Portugāle, Luksemburga, Īrija, arī Lietuva.
