«Re:Check» pārbauda svilpšanu Astras pieminekļa atklāšanā un Staķa solījumu par rindām Rīgas bērnudārzos

Vai pamats sociālajos medijos stāstītajam, ka tauta izsvilpa amatpersonas Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā? Un vai Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atceras, cik ilgā laikā bija apņēmies likvidēt bērnudārzu rindas?

«Re:Check» pārbauda svilpšanu Astras pieminekļa atklāšanā un Staķa solījumu par rindām Rīgas bērnudārzos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vai tauta izsvilpa amatpersonas Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā?

Brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā tauta izsvilpa amatpersonas, un tieslietu ministrs un Valsts prezidents bēga no tautas. Šādu naratīvu sociālajos medijos pēc notikušā izplata paši svilpēji un viņu atbalstītāji. Taču,

pētot dziļāk, redzams, ka galvenie protestētāji bija sauja radikālu vakcīnu pretinieku un valsts varas noliedzēju, kas amatpersonu izsvilpšanas praksi pārņēmuši no saviem sabiedrotajiem Lietuvā.

Analizējām, kā tas notika.

Pērn maijā Viļņā vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās ģimeņu aizstāvības gājienā. To rīkoja Lietuvas ģimeņu kustība, kuras līderi ir arī vakcīnu noliedzēji. Kaimiņvalsts sabiedriskais medijs vēlāk rakstīja, ka rīkotāju vidū ir arī ar prokremliskām organizācijām saistīti ļaudis.

Gājiena noslēgumā bija pārstāvēta arī Latvija. Uz skatuves kāpa aktīvs protestētājs gandrīz pret visu, kādreizējais olimpisko spēļu dalībnieks slēpošanā Roberts Raimo. Tolaik Latvijā tiesa jau bija aizliegusi Raimo un viņa tā laika sabiedrotā Valentīna Jeremejeva veidoto Tautas varas fronti. Uz to mudināja Valsts drošības dienests, jo organizācijas darbībā saskatīja draudus ne tikai sabiedrības veselībai, bet arī valsts un sabiedriskajai drošībai. Abi aicināja boikotēt vēlēšanas, protestēja pret geju tiesībām, bet savu atbalstītāju loku būtiski paplašinājuši, izplatot melus par pandēmiju, maskām un vakcīnām.

Tie paši Lietuvas tradicionālo ģimeņu aizstāvji pirms dažām nedēļām 13. janvārī Viļņā traucēja piemiņas pasākumu par godu brīvības cīņām pirms 31 gada.

Kad vārdu deva Seima priekšsēdētājai Viktorijai Čmilītei-Nīlsenai un premjerministrei Ingrīdai Šimonītei, atskanēja skaļi svilpieni. Lietuvas ģimeņu biedrības līderis Raimonds Grinevičus kaimiņvalsts medijiem pauda, ka tas ir protests pret Covid-19 sertifikātiem un obligāto vakcināciju daļai strādājošo.

Raimo uz maniem centieniem sazināties neatsaucās. Taču, visticamāk, tieši lietuviešu draugu piemērs iedvesmoja viņu līdzīgi rīkoties Astras pieminekļa atklāšanā. Jau pasākuma priekšvakarā viņa administrētajā "Facebook" lapā parādījās attiecīgi mājieni.

Savukārt vienā no Saeimas deputātu Aldi Gobzemu atbalstošajām "Telegram" grupām kāds ievietoja pavisam konkrētu aicinājums nākt un svilpt. To pasākumā darīja gan Raimo, gan jaundibināto partiju līderu Gobzema un Aināra Šlesera sekotāji – cilvēki, kas valsts varu sauc par noziedzīgu režīmu, bet vakcīnas un kovida dēļ noteiktos ierobežojumus – par genocīdu.

Pieminekļa atklāšanā skaļākie bija sevi par antiglobālistu dēvējušais Sigurds Graudiņš, ''atmiņūdens'' tirgotājs Jānis Pļaviņš, rosījās arī Satversmes oriģināla meklētājs un pēc portāla "jauns.lv" ziņām vairākkārt sodītais Kaspars Lasis. Protestus filmēja un "Facebook" raidīja bijušais Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins.

Turklāt pašu svilpēju safilmētajā redzams, ka vairāki atnākušie aicina protestētājus rimties, sakot, ka brīvības cīnītāja pieminekļa atklāšana šādām aktivitātēm nav īstā vieta un laiks.

Jāpiebilst, ka līdzīgas akcijas, visticamāk, turpināsies.

Jau aizvadītajā nedēļā daļa šo un citu aktīvistu pie pieminekļa iesākto svilpšanu turpināja pie valdības mājas un Rīgas pils. Savukārt Raimo dienā, kad pilī pulcējās ārvalstu vēstnieki, filmēja viņu auto, sprieda par drošības situāciju pasaulē un cita starpā piebilda: "Diez vai būs iespēja parunāt tā kā citos publiskos pasākumos. Kā jūs zināt, es esmu runājis gan ar Baltkrievijas vēstnieku, gan ar Krievijas vēstnieku, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret notiekošo Latvijā."

Vai Rīgas mērs atceras, cik ilgā laikā bija apņēmies likvidēt bērnudārzu rindas? 

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis no kustības "Par!" pagājušonedēļ sniedza interviju LTV raidījumā "Viens pret vienu". Žurnālists Gundars Rēders atgādināja Staķim galvenos priekšvēlēšanu solījumus.

Rēders: "Atceramies, pagājušā gadā kas tad bija jūsu galvenās prioritātes, ko jūs solījāt. Jūsu prioritātes bija sociālā drošība, pirmsskolas izglītības pieejamība, infrastruktūras objektu attīstība. Par bērnudārziem jeb pirmsskolas iestādēm – 1120 jaunu vietu. Ir?"

Rīgas mērs atzina, ka nav. Esot 340 jaunas vietas, un būšot vēl. Rēders sacīja, ka tas būtu jāizdara jau šogad.

Rēders: Jūs to solījāt divu gadu laikā izdarīt.
Staķis: Nē, nē, nē, tāda solījuma nav bijis.
Rēders: Nu, paskatāmies jūsu priekšvēlēšanu programmās!
Staķis: Droši.
Rēders: Divu gadu laikā likvidēt rindas bērnudārzos.
Staķis: Nē, piedodiet, tāda solījuma nav bijis.
Rēders: Nav bijis?
Staķis: Mūsu koalīcijas līgumā pat ir ierakstīts, ka tas ir jāizdara šo piecu gadu laikā.

 

Tā gluži nav. Domes koalīciju veidojošās partijas 2020. gada septembra beigās pirms darbu sākšanas parakstīja sadarbības līgumu. Tam pievienoja rīcības plānu, kurā tiešām teikts, citēju,

“Divu gadu laikā nodrošināt pirmsskolas izglītības pilnīgu pieejamību, risinot jautājumus gan pašvaldību, gan privāto pirmsskolu un aukļu pakalpojumu jomā.”

Jautāju Staķa padomniekam Aleksim Zoldneram. Viņš rakstiskā atbildē saka paldies par norādi – Rīgas mēra teiktais tiešām esot precizējams. Zoldners arī uzskaita paveikto – palielināts līdzfinansējums privāto bērnudārzu pedagogiem un aukļu pakalpojumam.

Domes jaunā sasaukuma laikā rinda uz pašvaldības bērnudārziem samazinājusies par aptuveni 300 vietām, rudenī plānots atvērt grupiņas vēl 340 bērniem.

Taču gaidītāju skaits ir daudz lielāks.

Atgādinu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas Ivetas Ratinīkas no "Latvijas attīstībai" tikai pirms trim mēnešiem teikto: "Uz 1. oktobri mums ir 1888 bērni rindā Rīgā."

Mazajiem rīdziniekiem, kas netiek pašvaldības bērnudārzā, ir iespēja apmeklēt privāto.

Taču ar visu pašvaldības līdzfinansējumu ģimenei no pašu kabatas par to mēnesī jāpiemaksā ap 100 līdz 200 eiro. Ratinīka toreiz skaidroja, ka rindas pavisam likvidēt, visticamāk, neizdosies. Daudzi gaida vietu konkrētos bērnudārzos, turklāt pašvaldība viena pati nespējot nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem: "Būtībā mēs, iespējams, varētu atvērt vēl vairāk grupiņu, taču to nosaka arī vakanču skaits. Ļoti daudz vakantu darbinieku vietu pirmsskolās, un bez valsts atbalsta šo problēmu nav iespējams atrisināt."

Tātad Staķa teiktais ir maldinošs. Turklāt apņemšanās divu gadu laikā nodrošināt pirmsskolas izglītības pilnīgu pieejamību izrādījusies stipri pārdroša. Proti, rindas nepazudīs ne šogad, ne, visticamāk, Rīgas mēra tagad minētajā piecu gadu termiņā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt