Ko deputāti zina par pedagogu algām?
Aizvadītajā nedēļā pedagogi piketā pie Saeimas prasīja garantētu algu kāpumu nākamajos gados un samērīgu darba slodzi. Par izglītību diskutēja arī Saeimas deputāti Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Mēs pārbaudījām viņu teikto.
Uldis Augulis – opozīcijas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības – koalīcijai pārmeta, ka tā nav pildījusi vēlētājiem dotos solījumus:
"Ja es teiktu – sliktākais, tad neizpildītie solījumi. OIK, pedagogu algas, veselības darbinieku atalgojums, kas nav izpildīts tā, kā bijis apsolīts. Ņemam pedagogu algu pieaugumu. Desmit procentu vietā ir knapi četru procentu pieaugums," teica Augulis.
Nedaudz vēlāk viņš atkārtoja: "Pedagogu algu pieauguma grafiks tāds, kāds tas tika apstiprināts un apsolīts, realitātē mēs redzam, ka uz nākotni tas būs izpildīts nevis 10% apmērā, kā tas bija paredzēts, bet tikai 4%."
Par kādu solījumu deputāts runā? Sazvanīts Augulis stāsta, ka izteicies par 2018. gadā pieņemto pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Tas paredzēja četrus gadus kāpināt skolotāju zemāko darba algas likmi. Taču šis solījums ir izpildīts – algas augušas katru gadu atbilstoši grafikam. Uz mūsu lūgumu precizēt, ko tieši domājis, Augulis aicināja jautāt pedagogu arodbiedrībai.
"Ziniet kā, vienkāršāk ir .. pazvaniet LIZDA, un LIZDA visu jums izstāstīs," saka Augulis.
Visbeidzot deputāts atsūtīja fragmentu no aģentūras "Leta" ziņas. Tajā pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga runā par topošo algu modeli, kuru Izglītības ministrija vēlas ieviest no nākamā gada rudens. Izglītības ministrija norādījusi, ka algas kāps par 8,4%, taču tikai minimālā likme. Turklāt rindai pašvaldību plānoti mērķdotācijas griesti, kas nozīmē, ka jūtama algu pielikuma no valsts maka turpmākajos gados nebūs.
"Piemēram, viņi paredz, ka Rīgai pienāktos 8,2%. Piemēram, Jūrmalai 5,7%. Bet jūs to nesaņemsiet, jūs saņemsiet tikai divarpus," skaidro Vanaga.
Tas visvairāk attiecas uz pašvaldībām, kur skolas un klases jau ir lielas un skolotāji jau saņem vairāk. Arodbiedrība pret to iebilst.
"Ja pašvaldība ir sakārtojusi skolu tīklu, ja ir liels skolēnu skaits pret pedagogu slodzēm, tad viņiem ir jāsaņem ministrijas aprēķinātais algas pielikums. Viņi nebūtu jāsoda tāpēc, ka kādā pašvaldībā objektīvu vai ne tik objektīvu iemeslu dēļ skolu tīkls nav sakārtots," uzsver Vanaga.
LTV raidījumā par pedagogu prasībām izteicās arī "Jaunās Vienotības" deputāts Andrejs Judins. Uz žurnālista jautājumu, vai viss tiešām darīts pareizi, ka cilvēki iet ielās, viņš atbildēja: "Bet vai skolotājiem nav paredzēts algas palielinājums? Es redzu, ka ir paredzēts palielinājums. Tur 100 eiro un 70 eiro – ko es redzu."
Arī šajā gadījumā runa ir tikai par minimālo algas likmi un drīzāk par algu izlīdzināšanu, nevis kāpumu visiem skolotājiem.
Savukārt "Konservatīvo" deputāts Krišjānis Feldmans izteicās, ka pedagogu protesti vienmēr saistīti ar vēlēšanām.
"Nu ja bijuši līdz šim tie uzstādījumi, ka mēs kārtosim, pilnveidosim, attīstīsim. Tad šādiem kompleksiem protestiem nevajadzēja būt, vai ne? Vajadzēja. Jo notiek vienmēr katrus četrus gadus pirms vēlēšanām," teica Feldmans.
Tā nav taisnība. Iepriekšējais pikets par algu palielināšanu bija 2019. gadā, streiks – 2015. gadā. Attiecīgi pusgadu un gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Feldmans mums atzina, ka kļūdījies.
Visbeidzot, "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins raidījumā kritizēja koalīciju, ka tā nav atdevusi skolotājiem kādreiz atņemto naudu:
"Tikai vēlos visiem klātesošajiem, kuri neatceras un varbūt neiedomājas pat – es domāju, ka šī koalīcija daļēji nav pie vainas – [atgādināt] vienu faktu. Ka iepriekšējās krīzes laikā 2010., 2011., 2012. gadā visiem budžetniekiem, tajā skaitā skolotājiem un policistiem, apcirpa atalgojumus par 40 procentiem. Atceraties? Un šis parāds tā arī netika atdots," norādīja Agešins.
Arī tas nav gluži precīzi. Izglītības ministrijas dati liecina, ka 2009. gadā, piemēram, vispārējā vidējā izglītībā algās izmaksāja 313 miljonus eiro. Triju gadu laikā krīzes iespaidā šī summa saruka par 21%, nevis 40%, tad atkal sāka kāpt. Šogad pedagogu algām vidējā izglītībā paredzēti 303 miljoni eiro. Taču jāņem vērā, ka pašlaik Latvijā ir daudz mazāk gan skolēnu un skolu, gan pašu skolotāju, līdz ar to skaitliski algas gan par likmi, gan vienu stundu ir lielākas nekā pirms ekonomiskās krīzes.
Vai Polijā ražotais piens ar ilgu derīguma termiņu nav veselīgs?
Lauksaimnieku lobijorganizācija "Zemnieku saeima" regulāri aicina izvēlēties Latvijā ražotus pārtikas produktus un tādā veidā atbalstīt vietējos zemniekus. Par to TV "Rīga24" raidījumā "Uz Līnijas" runāja arī "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons. Viņš minēja vēl kādu argumentu.
"Psiholoģiski ir ļoti sarežģīti, teiksim, nopirkt Latvijas pienu, ja mēs redzam, ka Polijas piens ir krietni lētāks. Bet, kā atkal runā pārtikas tehnologi, tad piens, kas ir paredzēts ilgstošai glabāšanai, vai piens, kas nāk no Polijas puses, nav īpaši arī veselīgs, teiksim tā. Garšas īpašības ir citas. Arī piena sastāvs nav tāds, ko mūsu organismam vajadzētu patērēt," teica Trons.
Vai tiešām Polijas piens ir neveselīgs? Latvijā nopērkams Polijā ražots tā sauktais ultra augstās temperatūras jeb UHT piens. To karsē daudz augstākā temperatūrā nekā pasterizētu pienu – vismaz +135, nevis +72 grādos. Tas ļauj nogalināt baktērijas, kas izdzīvo parastajā pasterizācijā, un piens saglabājas svaigs līdz pat sešiem mēnešiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas profesore Inga Ciproviča skaidro, ka
šāda piena uzturvērtība daudz neatšķiras no pasterizētā piena, kas veikalos atrodams ledusskapjos un saglabājas svaigs dažas dienas.
"Tā kā UHT piena apstrādē, protams, temperatūra ir ievērojami lielāka, tad ir jautājums, kas notiek ar uzturvielām? Uzturvielu izmaiņas šajā temperatūrā ir ļoti minimālas, jo piena pārstrādē šis apstrādes veids un šī temperatūra tiek sasniegta ļoti ātri, un tādējādi praktiski tās izmaiņas, kas ir saistītas ar pienu, var tikt pielīdzinātas pasterizācijas izraisītām piena sastāva izmaiņām," skaidro Ciproviča.
Viņas teikto pamato arī recenzēti akadēmiski pētījumi. Ultra augstas temperatūras pienā ir nedaudz mazāk B6, B9 un C vitamīnu nekā pasterizētā pienā. Tomēr jāņem vērā, ka pienā dabiski šo vitamīnu nav daudz un piens nav galvenais šo uzturvielu avots. Savukārt citi B grupas vitamīni, vitamīni A un E, minerālvielas, holesterīns, ka arī kopējais olbaltumvielu daudzums abu veidu pienā ir aptuveni vienāds.
Jautājām Mārtiņam Tronam, no kurienes viņam informācija par Polijas piena it kā slikto sastāvu.
"Esmu pārtikas tehnologs, bet es vados varbūt no to speciālistu viedokļa, kāds ir Latvijā (..) tātad nu pētnieki, kas ir ņēmuši un skatījušies šo pienu, un tā kvalitāte attiecīgi – daudziem rodas bažas par šī piena ietekmi uz organismu," saka Trons.
Lūdzām precīzus avotus. Trons atsūtīja dažādu organizāciju blogu ierakstus – lielākoties bez atsaucēm uz pētījumiem. Tomēr avotos parādās pāris vērā ņemami argumenti.
Pirmkārt, tajos lēsts, ka organisms no lielā karstumā apstrādāta piena iegūst mazāk kalcija. Tā nav taisnība. Vairāki pētījumi parāda, ka absorbētā kalcija daudzums abu veidu pienā neatšķiras.
Nav arī tiesa, ka piena apstrāde ultra augstā temperatūrā padara piena olbaltumvielas grūtāk sagremojamas. Savukārt
ir taisnība, ka šādā pienā ir mazāk tādu olbaltumvielu, kas ne tikai nodrošina uzturvielas, bet veic arī citas funkcijas, piemēram, palīdz samazināt asinsspiedienu vai stimulēt imunitāti.
Taču atšķirība ir ļoti neliela – šādu olbaltumvielu tajā ir par 2–10% mazāk nekā pasterizētajā pienā.
Tātad pienā ar ilgu glabāšanas termiņu ir mazliet mazāk dažu uzturvielu. Taču "Zemnieku saeimas" pārstāvim nav taisnība, ka tas ir neveselīgs.
Jāpiebilst, ka Latvijas teritorijā savus pārtikas produktus var izplatīt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti uzņēmumi, kuriem jāatbilst Eiropas Savienības prasībām. Tādēļ nav pamata domāt, ka Polija uz Latviju sūta nekvalitatīvu pienu.
